Iesaki rakstu:

Latvija pastāvīgi ir virzījusies uz efektīvāku un mūsdienīgāku valsts politikas pārvaldību, aktualizējot valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu. Tādējādi tiek uzlabota arī valsts konkurētspēja, kas ir priekšnosacījums labākai ekonomikas izaugsmei.

Jau kopš 2016. gada valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ir kļuvusi par neatņemamu budžeta plānošanas sastāvdaļu, kas ļauj optimizēt finanšu līdzekļu izmantošanu un nodrošināt to atbilstību attīstības prioritātēm. Nozaru ministriju iesaiste budžeta pārskatīšanā ir būtiska, jo tā palīdz identificēt novecojušas budžeta pozīcijas un uzlabot finanšu izlietojumu. Papildus tam 2021. gadā ieviestais elastības mehānisms ļauj ministrijām izmantot iepriekšējā gada neizlietotos asignējumus, nodrošinot efektīvāku līdzekļu izmantošanu un nepārtrauktību valsts pārvaldē.

Jāatzīmē, ka nu jau nedaudz vairāk nekā puse Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu, tostarp Latvija, pārskata izdevumus ik gadu. OECD eksperti atzinīgi vērtē Latvijas izveidoto pārskatīšanas procesu kā uz sadarbību vērstu un skaidri integrētu budžeta plānošanā. Kopš 2017. gada budžeta paskaidrojumi ietver politikas un resursu vadības kartes, kas palielina budžeta pārskatāmību un iedzīvotāju informētību par nodokļu līdzekļu izlietojumu. Politikas un resursu vadības karšu ieviešana ir devusi iespēju interaktīvā un uzskatāmā veidā informēt Latvijas iedzīvotājus par to, kādās jomās un kādā apmērā tiek ieguldīta nodokļu maksātāju nauda un kādi rezultāti sagaidāmi.

Ikvienam interesentam Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē ir pieejamas interaktīvas budžeta infografikas, kā arī strukturētie ministriju budžeti, kas tiek sagatavoti pēc budžeta apstiprināšanas, gan kopsavilkumā, gan detalizēti. Tāpat atvērto datu portālā tiek publicēta informācija par ministriju rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izpildi, kā arī par prioritāro pasākumu izpildes analīzi.

Esošais Budžeta vadības likums paredz, ka valsts budžeta finansēto institūciju, kā arī pašvaldību vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteikto prasību ievērošanu, īstenošanu un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Pašlaik budžeta vadības procesa uzmanības centrā ir atbilstība, nevis sniegums.

Lai gan nozaru ministrijas un iestādes katru gadu ziņo par galvenajiem sasniegumiem un rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī sniedz budžeta izpildes ziņojumus par sasniegtajiem mērķiem ar piešķirto finansējumu, likumā līdz 2025. gadam netika paredzēta šo jautājumu saturiska apspriešana. Pastāv Ministru kabineta noteikumi rezultatīvo rādītāju izmantošanai attīstības plānošanai un budžeta finansējuma analīzei, tomēr no publiskās diskusijas par uz rezultātu vērstu budžetēšanu (jeb snieguma budžetēšanu) redzams, ka rezultativitātei, publisko labumu un izmaksu izvērtējumam, kā arī principam "vērtība par naudu" ir jākļūst par budžeta procesa centrālo sastāvdaļu.

Galvenie rezultatīvie rādītāji (KPI) ir izstrādāti, lai novērtētu politikas rezultātus. KPI palīdz iestādēm sasniegt sabiedrībai svarīgus mērķus ar savu politiku, programmām un projektiem. Lai gan Latvijas budžeta sistēma balstās uz darbības rezultātiem, pašlaik ir aptuveni 2000 rezultatīvo rādītāju (KPI), kas apgrūtina stratēģisko analīzi. Trūkst augsta līmeņa KPI, kas ļautu politiķiem un sabiedrībai efektīvi uzraudzīt budžeta izlietojumu un tā ietekmi. Daži rādītāji ir nepārskatāmi un nesaistīti ar attiecīgās nozares politikas mērķiem, piemēram, izglītības un autoceļu programmu rādītāji neatspoguļo konkrētus sasniegumus.

Lai pilnveidotu budžeta plānošanu, Latvija pakāpeniski reformē budžeta pārvaldību, integrējot nozaru politikas vadības rīkus ar budžeta lēmumiem. Reformu mērķis ir pārorientēt fokusu no finansējuma piešķīruma uz konkrētiem sasniegumiem un uzlabot pārskatatbildību. OECD pieredze rāda, ka veiksmīgai, uz rezultātu balstītai budžeta plānošanai ministrijām jāatbild uz trim galvenajiem jautājumiem: kādi rezultāti tiek plānoti, kā tie tiks sasniegti un kā piešķirtais finansējums tiks izmantots efektīvi un pārskatāmi.

Piemēram, rezultatīvais rādītājs pašlaik ir finansētais studiju vietu skaits, bet patiesībā rezultāts ir absolventu skaits. Līdz ar to ir jāpāriet uz to rezultātu, kas skaidri un gaiši parādīs arī izmaksas, kas saistītas ar rezultātu sasniegšanu un ļaus tālāk pieņemt uz datiem balstītus lēmumus attiecībā uz budžeta palielināšanu vai budžeta samazināšanu.

Secīgi budžeta izpildes rezultātā tiek veidota informācija, kā ir sasniegti uzstādītie mērķi, izlietojot piešķirto finansējumu. Saskaņā ar OECD datiem par 2023. gadu Latvijā pašlaik ir par rezultātiem informējoša budžeta veidošanas pieeja.

Īstenojot nākamo posmu – uz rezultātu vērstu vadības budžeta plānošanu, ir svarīgi veidot sistēmu, kur dažādi elementi savstarpēji saistās, kā arī ir skaidrs, kas tiek mērīts un kā šajā sistēmā tiek pieņemti budžeta lēmumi. Uz rezultātu vērsta budžeta veidošana koncentrējas uz mērķtiecīgu resursu ieguldījumu, lai sasniegtu konkrētus rezultātus, izmantojot strukturētu pieeju, kas ietver resursu/ieguldījumu (input), darbību (activities), rezultātu (output), iznākumu (outcome) un makro ietekmes (macro impact) sasaisti.

Latvijā snieguma informācija budžetā ietver politikas mērķus, darbības un izlietotos resursus, taču trūkst izsekojamu apakšmērķu un indikatoru, kas mēra progresu. Lai veicinātu uz rezultātu vērstu budžetēšanu, nepieciešams:

izstrādāt vienu augsta līmeņa mērķi galvenajai politikas jomai (programmai);

sadalīt augsta līmeņa mērķi 2-3 apakšmērķos;

katram apakšmērķim izvēlēties atbilstošus rezultatīvos rādītājus, kas mēra virzību uz apakšmērķa sasniegšanu;

noteikt vidēja termiņa mērķus (gada budžets un trīs turpmākie gadi).

No 2025. gada sākuma finanšu ministrs un nozaru ministri jau apspriež snieguma budžeta ieviešanu, analizējot galvenos politikas mērķus un to ietekmi. Darbs turpināsies arī budžeta izdevumu pārskatīšanas laikā. Svarīgi pāriet no procesu mērīšanas uz rezultātu un ietekmes novērtēšanu.

Savukārt, no 2026. gada snieguma informācija tiks iekļauta budžeta paskaidrojumos un publiskajos pārskatos. Īstenojot uz rezultātu vērsta budžeta principa ieviešanu, trīs pilotministrijas (Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija) līdz 2025. gada maijam pārskatīs budžeta struktūru, piemērojot "nulles budžeta" pieejas principus sava budžeta resora programmām/apakšprogrammām konkrēto politikas jomu līmenī. Šāda pieeja palīdzēs efektīvāk pārvaldīt izdevumus, nodrošinot finanšu ilgtspēju un resursu efektīvu izmantošanu.

Uz rezultātu vērsta budžeta pieejas ieviešanas rezultātā sagaidāmi vairāki ieguvumi un priekšrocības, piemēram, skaidrāka budžeta politika, mērķu sasaiste ar resursiem, finansiālā elastība, caurspīdīgāka pārvalde, kā arī labāka resursu sadale un pakalpojumu kvalitātes uzlabošana.

* Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google