Re:Baltica "vadošā autore" grib no valsts tūkstošus un žēlo krievu žurnālistus par zemajām algām, bet pati meklē „bezmaksas krievu”
PIETIEK11.05.2017.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Biedrības Re:Baltica pārstāve Inga Spriņģe, kas pēdējā laikā guvusi plašu ievērību ar tūkstošiem eiro, ko saņems „valsts atbalstā medijiem”, izrādās, spēj savienot gan šo apetīti uz nodokļu maksātāju naudu, gan publisku līdzjūtību krievu žurnālistiem par viņu zemajām algām, gan arī meklējumus pēc „bezmaksas krieva”, kas brīvprātības kārtā, par velti palīdzētu ar tulkošanu.
2477 eiro – kā jau informējis Pietiek, šāda ir mēneša atalgojuma summa, kas ir bijusi ietāmēta Re:Baltica projekta „vadošajam autoram” Spriņģei. Savukārt kopumā Spriņģei no nodokļu maksātāju līdzekļiem „valsts atbalsta” ietvaros ir paredzēti 4954 eiro.
Nesen „vadošā autore” interneta portālā TVNET bija nākusi klajā ar garāku rakstu, kas bija adresēts krievu žurnālistam Grigorijam Zubarevam un kurā cita starpā bija izteikts arī žēlums par krievu žurnālistu niecīgajām algām.
„Es jau sen zināju, ka krievu žurnālistiem Latvijas žurnālistikas vidē ir daudz grūtāk dzīvot un algas ir zemākas, bet nezināju, ka situācija ir tik traģiska,” līdzjūtību pauda Spriņģe.
Taču, kā izrādās, šādu žēlumu Re:Baltica „vadošā autore” spēj labi savienot ne tikai ar dāsna „valsts atbalsta” saņemšanu savām personiskajām vajadzībām, bet arī ar „traģiskā situācijā” esošo izmantošanu.
Kāds Pietiek lasītājs ir iesūtījis fragmentu no sociālā tīkla Twitter sarakstes, no kura redzams, ka šā gada 8. maijā Spriņģe ir izsludinājusi: „Meklējam Re:Baltica brīvprātīgo studentu, kurš mums varētu nedaudz palīdzēt ar krievu val.tulkošanu. [email protected] Paldies!”
Zīmīgi, ka virkne Twitter lietotāju ir izteikuši kritiskas piezīmes šai sakarā, taču ne uz vienu no tiem „bezmaksas krieva” meklētāja nav atbildējusi. Piemēram, Natālija Žogole, pieminot Re:Baltica finanšu rādītājus, ir Spriņģei norādījusi: „Nav no kā maksāt? Jeb turpināt vispārējo praksi LV medijos krievvalodīgiem maksāt mazāk?” Arī uz šo jautājumu Re:Baltica „vadošā autore” atbildēt nav vēlējusies.
Pietiek šodien pārpublicē „brīvprātīgā krieva” meklētājas pārdomas „Runāsim tieši par krievu žurnālistu situāciju Latvijā”:
„Cienītais Zubareva kungs, paldies par Jūsu viedokli! Ļoti novērtēju, ka uzskatījāt par vajadzīgu to uzrakstīt. Tādēļ mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, ka katram ir iespēja izteikties. Jautājums ir tikai par faktiem - vai tie ir patiesi un kādā rakursā tie tiek izmantoti.
Atvainojos, bet Jūsu raksta lirisko daļu es nelasīju, nebija laika iedziļināties, bet prieks, ka pārzināt vēsturi.
Kas attiecas uz faktiem.
Jā, mēs esam saņēmuši naudu no ASV Valsts departamenta pirms 6 gadiem, kad dibinājām Re:Baltica. Pēdējos gadus mēs APZINĀTI neesam ņēmuši naudu no ASV vēstniecības, jo zinājām, ka cilvēki kā Jūs, kas vērtē, KAS rakstījis rakstu, nevis KAS ir uzrakstīts, mums pārmetīs angažētību. Pat vēl vairāk, kad pagājušajā gadā taisījām pētījumu par “ģimenes vērtībām” un ar tām saistītajiem mītiem, mēs ATTEICĀMIES no Sorosa fonda finansējumu, jo pētījuma procesā es konstatēju, ka pie “ģimenes vērtību” sabrukšanas masveidā tiek vainots Džordžs Soross. Apspriedāmies ar kolēģi un vienojāmies, ka neņemsim finansējumu no Sorosa fonda, jo tas diskreditēs pētījumu. (Bet tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka Soross tiešām ir ieinteresēts graut ģimenes, domāju - viņam ir citas lietas, ko darīt.)
Jūs savā viedokļa rakstā norādāt, ka ASV Valsts departaments piešķīra 500 tūkstošus dolāru krievu informatīvās telpas stiprināšanai Baltijā. Taisnība. Sākotnēji šis grants saucās - pret Krievijas propagandu un MĒS, Re:Baltica, kopā ar vairākiem kolēģiem no Baltijas, uzrakstījām protestu ASV vēstniecībai, ka žurnālistiku nevar izmantot kā ieroci pret propagandu. Kvalitatīva žurnālistika runā par faktiem, pārbauda tos un uzprasa pretējām pusēm visus viedokļus. Beigās šo naudu saņēma ASV universitātes pasniedzēji, kas kopā ar Baltijas žurnālistiem strādāja pie vairākiem pētījumiem. Latvijā - kas notiek ar psihiski slimiem cilvēkiem, kad tie iznāk no cietuma.
Par konkrēto Vesti.lv rakstu. Jūs pārmetat, ka es Lursoft neapskatījos, kam īsti pieder avīze. Jums nav taisnība. Es apskatījos, bet, tādēļ, ka avīze pēdējā laikā tik bieži mainījusi firmas, kam pieder (visticamāk, lai izvairītos no nodokļu nomaksas), no malas nav viegli saprast tās īpašnieku shēmu. Lai to saprastu, kā profesionālam žurnālistam pienākas, es vairākas reizes sazinājos ar galveno redaktoru Švedovu, sūtīju viņam sms, bet tā jau bija viņa izvēle - neatbildēt.
Par Nikolaju Kabanovu - es pārbaudīju Saeimas preses dienestā, ka viņš ir deputāta palīgs, bet tas nav attainsojums, lai viņš savā žurnālista darbā izmantotu Saeimas epasta adresi. Un viņš to dara. Varu Jums pierādīt (gan, ka pārbaudīju Saeimas preses dienestā, gan Kabanova rīcību).
Tas, ka redaktori Vesti.lv uzliek maldinošus virsrakstus un žurnālists par tiem neko nezina, nav nekāds attaisnojums. Žurnālistam ir tiesības protestēt, vismaz tāda prakse ir kvalitatīvai žurnālistikai. Ja virsraksts ir maldinošs, to sauc par dezinformāciju. Varat pieminēt Romu, Kartāgu, vai vēl nez ko, būtība no tā nemainās.
Beigās, kādēļ tapa šis raksts. Mēs pagājušajā gadā publiskojām savu dokumentālo filmu “Ģenerāplāns” par Krievijas ietekmes metodēm. Tās tapšanas laikā es pamanīju, ka ir ļoti daudz, dažādi mazi portāli, kas publicē/pārpublicē ļoti pro-Krieviskas, anti-rietumnieciskas ziņas. Mēs nolēmām izpētīt, kas ir šo portālu īpašnieki, kāda ir viņu motivācija. Kopā ar kolēģiem no 6 valstīm mēs savācām ap 300 web adresēm, kuru digitālās pēdas vairākus mēnešus analizēja IT speciālists.
Beigās es izlēmu, ka Latvijas kontekstā pētīšu trīs portālus - Vesti.lv, Baltnews un rubaltic.ru. Pēdējos divus tādēļ, ka tur vistiešāk varēja pierādīt saistību ar Krievijas valdību, bet Vesti.lv - jo viņu virsraksti bija vēl ciniskāki un niknāki, nekā abiem Krievijas portāliem. Man gribējās saprast, kādēļ? Kādēļ mūsu acu priekšā, šeit pat Latvijā, ir portāls, kas pārpublicē ziņas no Krievijas valdības medijiem, bet “uztaisa” tās vēl ciniskākas. Vai tur ir Krievijas ietekme, tā ir šo cilvēku pārliecība, kāds viņiem maksā, kādēļ?
Atbilde ir manā rakstā, par kuru Jūs esat tik ļoti nikns.
Jāatzīst, es jau sen zināju, ka krievu žurnālistiem Latvijas žurnālistikas vidē ir daudz grūtāk dzīvot un algas ir zemākas, bet nezināju, ka situācija ir tik traģiska. No otras puses, nekad neesmu izjutusi no krievu kolēģiem vēlmi komunicēt ar latviešu žurnālistiem. Mēs esam rīkojuši dažādas mācības, seminārus un konferences, un krievu kolēģi vienmēr ir ļoti pasīvi (taisnības labad - liela daļa latviešu arī).
Šonedēļ un nākamnedēļ mēs publicēsim krieviski un angliski rakstus par Baltnews un rubaltic.ru. Pēc tam būs raksti no kolēģiem Polijā, Ungārijā un Čehijā. Ceru, ka Jums tie šķitīs tik pat interesanti, kā mūsu pirmais raksts no šīs rakstu sērijas.”
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
