Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Reģionālās reformas murgs

Rolfs Bokmelderis
05.05.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vērojot visu to tirgu, kas pašreiz virpuļo ap reģionālo reformu, neviļus rodas virkne neskaidrību, rodas dažādi jautājumi un minējumi, kā arī izriet secinājumi. Un ir arī daži piedāvājumi.

Vispirms neskaidrības.

Ministrs Pūce (attēlā) saka, ka izdosies ietaupīt apmēram 120 miljonus eiro, samazinot pašvaldību administratīvo aparātu. Iepazīstoties ar reformas prezentācijas materiāliem, skaidrība par to, kā radīsies šie 120 miljoni, nerodas. Samazinot deputātu skaitu, nekāds lielais ietaupījums nesanāks. Turklāt lauku pašvaldībās deputātiem ir pamata darbavieta. Arī citu darbavietu ietaupījums nekāds lielais nebūs - saimnieciskie darbi jāveic tāpat - tātad pagastos būs vajadzīgi gan izpilddirektori, gan tehniskais un administratīvais personāls.

Uz dzimtsarakstu utml. funkcijās nodarbināto personālu arī izdosies ietaupīt vien kādu nieku. Vidusskolu samazinājums novedīs pie vēl lielāka iedzīvotāju skaita aizbraukšanas - sevišķi tas attiecas uz mazapdzīvotajiem novadiem.

Tātad - MINISTRS MELO! Melo acīs skatīdamies.

Līdz ar to rodas jautājumi.

Kāpēc ne ar vienu vārdu ministrs nepiemin (tātad neparedz) vienas pieturas aģentūras, kas dotu iespēju iedzīvotājiem vairumu ar ikdienu saistīto jautājumu nokārtot tieši savā pagastā?

Kāpēc ne ar vienu vārdu prezentācijā netiek minēts par to, ka liela daļa pašvaldību administratīvo resursu tiek izmantota dažādu atskaišu un datu sniegšanai ministrijām - šis apjoms nemitīgi pieaug?

Kāpēc nekādā veidā netiek pieminēta valsts ministriju darba optimizēšana tādējādi atslogojot pašvaldību darbu? Liela daļa valdošās koalīcijas partiju taču to solīja!

Kāpēc netiek minēts fakts, ka teritoriāli lielas pašvaldības izveidošanas gadījumā deputāti nespēs iedziļināties no centra attālu pagastu iedzīvotāju vajadzībās? Ja pagasts ir neliels, ļoti iespējams, ka tas vispār netiks pārstāvēts domē!

Kāpēc nekur nav redzami aprēķini, kas parāda esošo pašvaldību prognozējamo ekonomisko stāvokli, pārdalot iedzīvotāju ienākuma nodokli procentuāli pēc piederības no deklarētās dzīves vietas un darba vietas?

Kāpēc nekur nevar redzēt, kā pēc reformas izskatīsies naudas plūsma pašvaldību izlīdzināšanas fondā?

Galu galā - kuram iešāvās galvā izveidot tieši šādu karti? Cik viņam skolā bija ģeogrāfijā, un vai viņš maz sajēdz, ko nozīmē trīs zvaigznes Brīvības pieminekļa Mildas rokās?

Secinājumi.

Ar skumjām jāsecina, ka Ministru prezidenta partija šo reformu veic vienīgi savās, daudziem neizprotamās interesēs. Ministru prezidenta, kurš ir zaudētājs. Smieklīgā prāvā Lembergam, par ko maksāja valsts, nevis viņš no savas kabatas.

Jāsecina, ka no Vienotības kā partijas un visām tās metamorfozēm cilvēki bēg gandrīz visās pašvaldībās. Tiek zaudēta vara! Tā jāatgūst, pārmaisot kārtis. Skumji, ka arī no citām varas partijām bēg pat lāga neatskatoties.

Jāsecina, ka nevienam no VARAM neinteresē pašvaldību iedzīvotāju viedoklis.

Jāsecina arī, ka neviena no bagātajām pašvaldībām vienkārši tāpat nepadosies - tas ir elementārs izdzīvošanas instinkts. Un ar to jārēķinās. Un ar cilvēkiem jārunā. Jādiskutē un jāvienojas. Tieši tā jāsaprot jēdziens POLITIKA. Gribētos redzēt, ko teiks VARAM darbinieki, ja Saeima gatavos likumprojektu par VARAM likvidāciju?

Jāsecina, ka pašreizējais iedzīvotāju skaits uz pašvaldību Latvijā kopumā daudz neatšķiras no Lietuvas un Igaunijas, tas ir salīdzināms arī ar Dāniju, kurā ir daudz lielāks apdzīvotības blīvums un daudz labāka infrastruktūra.

Jāsecina, ka šīs reformas uzsākšana pagaidām neko vairāk kā ministrijas un pašvaldību sarīdīšanu un naida kurināšanu sociālajos tīklos nav devusi.

Jāsecina, ka valsts prezidents, kuram būtu jābūt lielai pieredzei šīs ministrijas vadīšanā un kuram būtu jāpārzina pašvaldību lietas labāk kā nevienam citam, ir iebāzis galvu smiltīs un nesaka neko. Nesaprotu, kāpēc ZZS vēlreiz izvirzīja viņa kandidatūru.

Piedāvājumi.

Vispirms, balstoties uz ekonomikas, sociālo, izglītības un citu zinātņu ekspertu atzinumiem, izveidot vairākus reģionālās reformas modeļus. Tos ekonomiski izanalizēt, dot apspriest pašvaldībām, uzņēmējiem, ārstiem, skolotājiem un valsts pilsoņiem. Paralēli jāizstrādā arī IIN pārdales modeļi. Radīsies daudzi varianti. Un tikai tad jāizvēlas labākais.

Reformēt visu ministriju darbību pēc to funkciju analīzes saistībā ar pašvaldību darbības pārraudzīšanu un vadīšanu tādējādi atslogojot pašvaldību administratīvā aparāta darbu apjomu. Tas ir visu varas partiju priekšvēlēšanu programmās.

Lai attīstītu ekonomiski vājas pašvaldības, jāveido tajās infrastruktūra, nodokļu atvieglojumi. Jāstrādā ar investoriem, kuri būtu gatavi atvērt savas ražotnes šajos novados, vispirms jau sakārtojot un pilnveidojot valsts likumdošanu. Šīm pašvaldībām jāpalīdz ar visiem spēkiem.

Lai attīstītu ekonomiski vāji attīstītās pašvaldības, jāgroza likumi, kas regulē pašvaldību iepirkumus dodot iespēju pašvaldībām iegādāties preces un pakalpojumus no vietējiem uzņēmējiem veicinot ekonomikas attīstību un caur kuru samaksātajiem nodokļiem papildinātos pašvaldību kase.

Ar starpvalstu līgumu palīdzību jāpanāk pierobežas ar Baltkrieviju un Krieviju pašvaldību ekonomisko sakaru attīstība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...