Reideriem izdodas nomainīt valdi „Riga fertilizer terminal”, tajā tiek reģistrēti „Šķēles-Šlesera menedžeri”
PIETIEK08.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izmantojot Uzņēmumu reģistra ieskatu, ka likumdevējs tam nav deleģējis tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti reģistrā iesniegtie dokumenti, reideriem ir izdevies nomainīt valdi uzņēmumā Riga fertilizer terminal, tajā reģistrējot „Šķēles-Šlesera menedžerus”.
Riga fertilizer terminal 51% līdz šim piederēja Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas – Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam, bet 49% - Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimeņu kontrolētajai SIA Rīgas tirdzniecības osta. Pietiek jau informēja, ka Uzņēmumu reģistrā ir vērsies Riga fertilizer terminal valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats, norādot, ka uzzinājis – uzņēmuma vārdā ir iesniegts pieteikums par izmaiņu izdarīšanu Uzņēmumu reģistrā. Taču uzņēmuma statūti nosaka, ka A. Skadatam ir kopīgas paraksta tiesības ar valdes locekli Eduardu Elksniņu, bet viņi abi kopā nekādus izmaiņu dokumentus nav ne parakstījuši, ne iesnieguši.
„Es neesmu parakstījis Izmaiņu pieteikumu un neesmu ņēmis dalību, kā arī neesmu informēts par sabiedrības ar ierobežotu atbildību Riga fertilizer terminal dalībnieku sapulci, kurā būtu pieņemts kāds lēmums, kura sakarā būtu veicamas jebkādas izmaiņas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību Riga fertilizer terminal,” iesniegumā Uzņēmumu reģistram informējis A. Skadats. „Ņemot vērā situācijas nopietnību un steidzamību, vēršos pie Uzņēmumu reģistra ar šo savu iesniegumu, lai pievērstu uzmanību un mēģinātu novērst nelikumīgu izmaiņu reģistrāciju.”
Pietiek ir zināms, ka A. Skadats par iespējamu dokumentu viltojumu ir vērsies arī Valsts policijā, norādot – izmaiņu pieteikums ir pieteikts reģistrācijai paātrinātā kārtībā, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamām kādu personu prettiesiskām darbībām, nolūkā ar reideriskām metodēm iegūt kontroli pār uzņēmumu, kuram tikai reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 13 660 000 eiro, nemaz nerunājot par tā aktīvu, pamatlīdzekļu vērtību un saimnieciskās darbības naudas plūsmas apjomu.
Kā rāda Lursoft dati, D. Mazepins caur virkni uzņēmumu joprojām skaitās Riga fertilizer terminal patiesais labuma guvējs, kontrolējot 51% kapitāldaļu, savukārt 49% pieder SIA Rīgas tirdzniecības osta, kurā vienus 50% caur virkni kompāniju oficiāli kontrolē Inese un Edvards Šleseri, bet otrus 50% - Andra Šķēles sieva un abas meitas. Kā var noprast, tieši Latvijas akcionāri tad arī nolēmuši, izmantojot situāciju, pārņemt uzņēmumu pilnīgā savā kontrolē.
Novembra beigās Pietiek rīcībā nonāca Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti, kas rādīja – tiek mēģināts nomainīt uzņēmuma valdi, tajā ieceļot „Šķēles-Šlesera menedžerus” Kasparu Gabrānu un Miķeli Lapši, kuri jau ilgstoši ir saistīti ar abu oligarhu ģimeņu kontrolētiem uzņēmumiem.
Kā rāda Lursoft dati, 1982. gadā dzimušais M. Lapše ir, piemēram, valdes loceklis SIA Rīgas ogļu termināls, kura īpašniece caur AS Riga Port ir SIA Rīgas tirdzniecības osta. Savukārt 1978. gadā dzimušais K. Gabrāns ir valdes loceklis SIA Rīgas pasažieru osta, kura caur SIA INPO 4, SIA Privāto aktīvu pārvalde un SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem oficiāli pieder A. Šķēles ģimenei.
Uzņēmumu reģistrs lēmumu šai saistībā bija atlicis līdz 7. decembrim, gaidot Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu, taču, kā izrādās, jauno valdi steidzīgi apstiprinājis jau 1. decembrī „Tā kā tika konstatēts, ka trūkumu iesniegtajos dokumentos nav un dokumenti atbilst likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, pamatojoties uz minētā panta trešo daļu 2022.gada 1.decembrī tika reģistrētas pieteiktās izmaiņas Sabiedrībā,” informē Uzņēmumu reģistrs.
Nomainīt uzņēmuma valdi reideriem ir izdevies tāpēc, ka Uzņēmumu reģistra ieskatā likumdevējs tam nav deleģējis tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti reģistrā iesniegtie dokumenti
„Paskaidrojam, ka likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti,” skaidro Uzņēmumu reģistrs.
Tas nozīmē - reģistra valsts notārs tikai pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai.
„Gan Satversmes tiesa, gan arī Augstākās tiesas Senāts vairākkārt ir atzinis, ka reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus,” skaidro reģistrs. „Juridiskajā literatūrā norādīts, ka reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo.
Ja tiek konstatēts, ka iesniegtie dokumenti atbilst šā panta pirmās daļas prasībām, reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai), atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešajai daļai, savukārt, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas minētās prasības, reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu pievienošanas atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai (likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta ceturtā daļa).”
Ņemot vērā iepriekš minēto, reģistrs neesot tiesīgs pārbaudīt faktiskos sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas un norises apstākļus, kā arī atzīt sabiedrības veiktās darbībās, sasaucot dalībnieku sapulci, par prettiesiskām. Šādas tiesības esot tikai tiesai:
„Strīdi par reģistrējamo dokumentu sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez reģistra starpniecības. Iesniedzējs var vērsties tiesā vai tiesībsargājošajās iestādēs, ja uzskata, ka reģistrā iesniegtie dokumenti neatbilst faktiskajiem apstākļiem.
Gadījumā, ja tiesa konstatē, ka sapulce faktiski nav notikusi vai arī tā netika sasaukta vai noturēta pienācīgā kārtībā, tiesa lemj par attiecīgajā sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Ja ar spēkā stājušos spriedumu sapulcē pieņemtie lēmumi atzīti par spēkā neesošiem, Uzņēmumu reģistrs var atjaunot iepriekšējos komercreģistra ierakstus par uzņēmumu.”
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
