Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā Pietiek jau informēja, Riga fertilizer terminal 51% līdz šim piederēja Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļautajam Baltkrievijas – Krievijas oligarham Dmitrijam Mazepinam, bet 49% - Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimeņu kontrolētajai SIA Rīgas tirdzniecības osta

Kā rāda Lursoft dati, D. Mazepins caur virkni uzņēmumu joprojām skaitās Riga fertilizer terminal patiesais labuma guvējs, kontrolējot 51% kapitāldaļu, savukārt 49% pieder SIA Rīgas tirdzniecības osta, kurā vienus 50% caur virkni kompāniju oficiāli kontrolē Inese un Edvards Šleseri, bet otrus 50% - Andra Šķēles sieva un abas meitas. Kā var noprast, tieši Latvijas akcionāri tad arī nolēmuši, izmantojot situāciju, pārņemt uzņēmumu pilnīgā savā kontrolē.

Novembra beigās Pietiek rīcībā nonāca Uzņēmumu reģistrā iesniegtie dokumenti, kas rādīja – tiek mēģināts nomainīt uzņēmuma valdi, tajā ieceļot „Šķēles-Šlesera menedžerus” Kasparu Gabrānu un Miķeli Lapši, kuri jau ilgstoši ir saistīti ar abu oligarhu ģimeņu kontrolētiem uzņēmumiem.

Kā rāda Lursoft dati, 1982. gadā dzimušais M. Lapše ir, piemēram, valdes loceklis SIA Rīgas ogļu termināls, kura īpašniece caur AS Riga Port ir SIA Rīgas tirdzniecības osta. Savukārt 1978. gadā dzimušais K. Gabrāns ir valdes loceklis SIA Rīgas pasažieru osta, kura caur SIA INPO 4, SIA Privāto aktīvu pārvalde un SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem oficiāli pieder A. Šķēles ģimenei.

Uzņēmumu reģistrs lēmumu šai saistībā bija atlicis līdz 7. decembrim, gaidot Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu, taču aizvadītajā nedēļā izrādījās, ka tas jauno valdi steidzīgi apstiprinājis jau 1. decembrī „Tā kā tika konstatēts, ka trūkumu iesniegtajos dokumentos nav un dokumenti atbilst likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, pamatojoties uz minētā panta trešo daļu 2022.gada 1.decembrī tika reģistrētas pieteiktās izmaiņas Sabiedrībā,” informē Uzņēmumu reģistrs.

Nomainīt uzņēmuma valdi reideriem ir izdevies tāpēc, ka Uzņēmumu reģistra ieskatā likumdevējs tam nav deleģējis tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti reģistrā iesniegtie dokumenti

„Paskaidrojam, ka likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta otrajā daļā noteikts, ka Reģistra kompetencē neietilpst komersanta lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Tas nozīmē, ka likumdevējs nav deleģējis Reģistram tiesības veikt pārbaudi, kādos apstākļos ir sastādīti Reģistrā iesniegtie dokumenti,” skaidro Uzņēmumu reģistrs.

Tas nozīmē - reģistra valsts notārs tikai pārbauda, vai reģistrējamie dokumenti ir sastādīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, nevis pārbauda šajos dokumentos atspoguļoto faktu atbilstību patiesībai.

„Gan Satversmes tiesa, gan arī Augstākās tiesas Senāts vairākkārt ir atzinis, ka reģistrs pārbauda dokumenta formālo atbilstību likumā noteiktajām prasībām, bet nevērtē lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus,” skaidro reģistrs. „Juridiskajā literatūrā norādīts, ka reģistra valsts notārs nav tiesīgs izdarīt pieņēmumu, ka reģistrējamos dokumentos norādītās ziņas neatbilst patiesībai, kaut arī ir ieinteresētās personas, kas tā apgalvo.

Ja tiek konstatēts, ka iesniegtie dokumenti atbilst šā panta pirmās daļas prasībām, reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu lietai), atbilstoši likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta trešajai daļai, savukārt, ja tiek konstatēts, ka nav ievērotas minētās prasības, reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta izdarīšanas vai dokumentu pievienošanas atlikšanu un lēmumā norāda saprātīgu termiņu  trūkumu novēršanai (likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta ceturtā daļa).”

Ņemot vērā iepriekš minēto, reģistrs neesot tiesīgs pārbaudīt faktiskos sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas un norises apstākļus, kā arī atzīt sabiedrības veiktās darbībās, sasaucot dalībnieku sapulci, par prettiesiskām. Šādas tiesības esot tikai tiesai:

„Strīdi par reģistrējamo dokumentu sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā bez reģistra starpniecības. Iesniedzējs var vērsties tiesā vai tiesībsargājošajās iestādēs, ja uzskata, ka reģistrā iesniegtie dokumenti neatbilst faktiskajiem apstākļiem.

Gadījumā, ja tiesa konstatē, ka sapulce faktiski nav notikusi vai arī tā netika sasaukta vai noturēta pienācīgā kārtībā, tiesa lemj par attiecīgajā sapulcē pieņemto lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Ja ar spēkā stājušos spriedumu sapulcē pieņemtie lēmumi atzīti par spēkā neesošiem, Uzņēmumu reģistrs var atjaunot iepriekšējos komercreģistra ierakstus par uzņēmumu.”

Taču iespējams, ka vēl pirms tiesas savu vārdu teiks Valsts policija: kā rāda Pietiek rīcībā esošie uzņēmuma izmaiņu dokumenti, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā, daļai no tiem Word faili ir radīti jau pēc tā laika, kas oficiāli ir ticis uzrādīts kā uzņēmuma dalībnieku sapulces norises laiks.

Kā rāda oficiāli iesniegtie dokumenti, Riga fertilizer terminal dalībnieku sapulce esot notikusi 22. novembrī no pulksten 10:00 līdz 10:55, un tieši šajā sapulcē tad arī pieņemts lēmums par valdes nomaiņu.

Taču, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, ne viens vien būtisks dokuments šajā sakarā ir ticis radīts tikai vairākas stundas pēc tam, kad tas it kā ticis pieņemts uzņēmuma dalībnieku sapulcē. Viena no tiem fragmentu Pietiek šodien publicē, un Valsts policijas ieskatā šāda nesakritība varētu tikt traktēta kā dokumentu viltošana vai krāpšana.

Pietiek jau informēja, ka Uzņēmumu reģistrā jau pirms dalībnieku sapulces bija vērsies līdzšinējais Riga fertilizer terminal valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats, norādot, ka uzzinājis – uzņēmuma vārdā ir iesniegts pieteikums par izmaiņu izdarīšanu Uzņēmumu reģistrā. Taču uzņēmuma statūti nosaka, ka A. Skadatam ir kopīgas paraksta tiesības ar valdes locekli Eduardu Elksniņu, bet viņi abi kopā nekādus izmaiņu dokumentus nav ne parakstījuši, ne iesnieguši.

„Es neesmu parakstījis Izmaiņu pieteikumu un neesmu ņēmis dalību, kā arī neesmu informēts par sabiedrības ar ierobežotu atbildību Riga fertilizer terminal dalībnieku sapulci, kurā būtu pieņemts kāds lēmums, kura sakarā būtu veicamas jebkādas izmaiņas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību Riga fertilizer terminal,” iesniegumā Uzņēmumu reģistram informējis A. Skadats. „Ņemot vērā situācijas nopietnību un steidzamību, vēršos pie Uzņēmumu reģistra ar šo savu iesniegumu, lai pievērstu uzmanību un mēģinātu novērst nelikumīgu izmaiņu reģistrāciju.”

Pietiek ir zināms, ka A. Skadats par iespējamu dokumentu viltojumu ir vērsies arī Valsts policijā, norādot – izmaiņu pieteikums ir pieteikts reģistrācijai paātrinātā kārtībā, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamām kādu personu prettiesiskām darbībām, nolūkā ar reideriskām metodēm iegūt kontroli pār uzņēmumu, kuram tikai reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 13 660 000 eiro, nemaz nerunājot par tā aktīvu, pamatlīdzekļu vērtību un saimnieciskās darbības naudas plūsmas apjomu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...