Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Reira bīdīšana amatā - spļāviens sejā tiem vēlētājiem, kas gaidīja un balsoja par pārmaiņām

Veronika Ramāne, Latviešu biedrību savienības valdes priekšsēdētāja
20.12.2018.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Mēs ticam, ka Latvijas tauta ir spējīga atbrīvoties no padomju mantojuma radītajām sekām un politikā jānāk jauniem cilvēkiem. Cilvēkiem, kuri spēs efektīvāk pārvaldīt šo valsti, nekā to dara šī brīža varas politiķi,” – tā savā mājas lapā pirms Saeimas vēlēšanām vēstīja un joprojām vēsta viena no tā sauktajām jaunajām politiskajām partijām.

Vēlēšanās oktobrī cilvēki balsoja par pārmaiņām un jauniem politiķiem pie varas. Balsoja par spīti tam, ka pašas jaunās partijas šādu pārliecinoši kompetentu un spējīgu kandidātu sarakstus piedāvāt nespēja.

Taču cerība palika tik un tā – Latvijā taču ir gana daudz jaunu un perspektīvu profesionāļu, kuri lieliski spētu pildīt ministru pienākumus. Tikai ne vecos, sevi sakompromitējušos!

Diemžēl pēc vēlēšanām ir uzskatāmi redzama vēlētāju vēlmju ignorēšana, jo vecie politiķi, kas tikko izmesti pa logu, lien atpakaļ amatos caur skursteni.

Par šādas vecās politikas un veco politiķu atgriešanās simbolu kļūst bijušā komjaunatnes aktīvista, nesen labklājības un pirms tam finanšu ministra Jāņa Reira jau atkārtota bīdīšana finanšu ministra krēslā.

Reirs, gribam to vai negribam, ir viens no pēdējiem veco laiku simboliem. Rūpnīcas komjaunatnes ideologs, kongresu un forumu delegāts, aktīvists.

Nav dzirdēts, ka būtu nožēlojis pagātni.

Tāpēc viņa virzīšana ministra amatā tieši tagad, pēc vēlēšanām, ir kā spļāviens sejā tiem vēlētājiem, kas gaidīja un balsoja par pārmaiņām.

Jāpiebilst, ka Reirs nevar arī lepoties ar augstu novērtējumu iepriekšējos amatos. To, ka Reirs Aigara Kalvīša valdībā ieņēma īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatu, reti kurš pamanīja un atceras.

Taču kā finanšu ministrs, nikni konfliktēdams ar sabiedriskajām organizācijām, viņš vadīja 2016. gada budžeta sastādīšanu, ko sauca par sliktāko vēsturē.

2015. gada decembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), vērtējot toreizējās valdības ministrus desmit ballu sistēmā, viszemāko novērtējumu deva tieši Reiram – nieka 3,4 balles.

Nekas nemainījās, Reiram pārceļoties uz Labklājības ministriju, – 3,2 balles un atkal stabili sliktākais.

Nav brīnums, ka LTRK kaismīgi protestēja pret Reira virzīšanai par premjera amata kandidātu, jo uzskatīja, ka “tieši viņam būtu jāuzņemas daļa vainas par esošās valdības demisiju, nekvalitatīvi un neprofesionāli veidotā 2016.gada budžeta kontekstā”.

Jābrīnās, kāpēc partija “Jaunā Vienotība” tik ļoti finanšu ministra amatā alkst redzēt Reiru. Partija cieta smagu sakāvi vēlēšanās, taču, izskatās, neko nav ne sapratusi, ne mācījusies, ne arī vēlas ko mainīt.

Kā savulaik bīdīja amatos Solvitu Āboltiņu, tā tagad, neieklausoties, ko domā cilvēki, stumj Reiru. Vai nu pie vainas ir aprobežotība vai pilnīgs amatam atbilstošu kadru trūkums, vai arī ir kaut kas pavisam cits, ko mēs nezinām, bet kas padara bijušo komjaunatnes aktīvistu par neaizstājamu.

Pārsteidz arī citas partijas, tajā skaitā tā sauktās jaunās, kas, redzot cilvēka, kurš ir īsts vecās politikas simbols, brutālu un demonstratīvu bīdīšanu vienā no svarīgākajiem amatiem valstī, izliekas, ka neko neredz, nedzird, nezin un nesaprot.

Kādas būs sekas? “Jaunā Vienotība” un tās piebalsotāji vēlētājiem dod nepārprotamu signālu – jūs tur, protams, varat cerēt, ka kaut kas mainīsies, varat pat balsot par visādiem “jaunajiem”, bet mēs bijām vareni un būsim vareni. Skaidrs?

Droši vien, ka arī paša Reira darbības stilā nekas nemainīsies – ierobežota kompetence savienojumā ar augstprātību un paštaisnumu provocēs jaunus “2016. gada budžetus” un jaunus konfliktus ar partneriem un sabiedrību.

Tomēr vissliktākais, ka rezultātā cilvēki vēl mazāk ticēs, ka viņi kaut ko var šajā valstī ietekmēt.

Žēlojamies, ka ar katrām nākamajām vēlēšanām samazinās piedalījušos skaits.

Reira (un droši vien, ka ne tikai viņa) bīdīšana uz amatu ir atbilde tam, kāpēc tā notiek un kāpēc nākotnē cilvēki aizvien mazāk līdzdarbosies politikā un uzskatīs par vajadzīgu balsot vēlēšanās.

Var jau sapņot par jaunu politiku un politiķiem, bet skarbā dzīves īstenība tāpat piedāvā tikai āžus par dārzniekiem un virpotājus – padomju nomenklatūras „jauno audzi” par ministriem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...