Iesaki rakstu: 
Nu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Jaunieši to kaut ko arī uzmunsturēja – dzeltenā žurnālītī parādījās bildočka, ka klients nopircis sarkanu auto. Bet dīkšana, ka kaut ko tomēr vajag, nestājās, un pēc pāris trīs nedēļām nāca nākošais sniegums: klients nopircis plankumainu suni. Kaut ko pakāpeniski pārauga monotonā kaukovaig un tad uispābākaukotomērvaig, un man bija iespēja apsmaidīt kolēģus–konkurentus, piedāvājot ievietot ziņas par plankumainu auto un sarkanu suni.
Šis stāstiņš atausa atmiņā, vērojot apbrīnojami tizlo ņemšanos ap Valsts prezidenta publiski paskaļo, bet saturiski bezjēdzīgo “elienu bērniņu” iniciatīvu. Prese pilna ar prātojumiem, kāda dziļa trīsgājienu kombinācija, politiskā atbalsta meklēšana jau nākošā sastāva parlamenta spēkos un kas tik viss ne.
Cilvēki mīļie, pie mums politikā trīsgājienu kombināciju nav vispār, bet divgājienu nenostrādā, jo nav pietiekoša skaita personāžu, kas varētu tādas realizēt.
Mums ir kārtējais kaukovaig, tikai alkatīgu piristu funkciju pilda augsti apmaksātu slaistu kompānija Rīgas pilī. Un cenšas attaisnot savu eksistenci, ja reiz alga nāk, tad uispābākaukovaig. Un mums ir kārtējais plankumainais auto/sarkanais suns bezjēdzīgas likumdošanas iniciatīvas iepakojumā. Protams, tas dod iespēju izpausties tēmā ierasti ērti peldošajiem, kamēr citi pa to laiku paklusām var fiksi piekrist un piekārtot rebes pirms durvju aizciršanās.
Mans senais stāsts par taktisku ņemšanos bez stratēģiska pamata toreiz beidzās ar to, ka klients nobankrotēja un tika redzēts Pārdaugavā pie tukšu alus pudeļu vākšanas.
Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.