Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Einars Repše neredzot nekādu pretrunu tajā, ka, pasludinot kādu lietu par savu "mūža projektu", viņš no tā pēc finansējuma izsīkšanas vai interešu maiņas no tā atvadās jau pēc pāris gadiem. Pēc tam, kad Pietiek ekskluzīvi publicēja fragmentu no jaunās grāmatas Grābeklis, kurā bija aprakstīts Repšes intereses par mākslīgā intelekta pētīšanu gals, publicējam arī paša politiķa skaidrojumu. Viņš apgalvo - viss redzamais esot tikai šķitums, patiesībā viņa intereses esot "pastāvīgas pat gadu desmitu garumā".

- Par Mākslīgā intelekta fondu jūs intervijā nozarei.lv 2011. gada decembrī esat izteicies, ka "tas, ko šodien daru, ir mūža projekts, ko grūti apvienot ar ko citu". Kāpēc šis jūsu "mūža projekts" tik ātri beidzās? Tikai tāpēc, ka beidzās finansējums, vai kādu citu iemeslu dēļ?

- Arī Valērijam Belokoņam, kurš ir Mākslīgā intelekta fonda radītājs un finansētājs, kurš ir ļoti nesavtīgs un inteliģents cilvēks, mecenāts, arī viņam bija grūti ilgstoši finansēt būtībā vienu datorzinātņu nozari Latvijā. It īpaši apstākļos, kad datorzinātnieki pie mums ir vieni no vislabāk atalgotajiem darbiniekiem tautsaimniecībā un tur tās algas ir apbrīnojami konkurētspējīgas.

Līdz ar to var teikt, ka par pamatu tam, ka mēs šobrīd neturpinām aktīvus pētījumus tieši mākslīgā intelekta jomā, tam par iemeslu ir divi – finanšu un laika resursu trūkums.

Finanšu resursi - vienam cilvēkam tiešām nav viegli, lai cik patriotiski un nesavtīgi viņš būtu noskaņots, finansēt būtiski pasaules līmeņa zinātnieku darbu šajā nozarē. Un arī nāca jauni izaicinājumi no sabiedriskās darbības jomas, kas paņem manus personiskos laika resursus. Līdz ar to šobrīd abu šo iemeslu dēļ es šobrīd esmu pievērsies Latvijas attīstības darbam, un man pašam nav laika pievērsties mākslīgā intelekta, datora zinātnei tik intensīvi.

Un no otras puses tik tiešām mums nav šobrīd pietiekoši līdzekļu, lai finansētu ilgstoši pasaules līmeņa zinātniekus. Tā ir ļoti interesanta joma, es neesmu par to nekādā ziņā zaudējis interesi, es labprāt turpinātu, ja man būtu iespēja algot, ja parādītos, teiksim, papildu finansiālas iespējas, sponsorētāji, būtu interese algot jaunus pētniekus. Ne pašam nodarboties. Man ir piecdesmit trīs gadi, varbūt es kā pētnieks labāk atdotu savu vietu jaunai paaudzei.

Mums ir iestrādes, kas ir perspektīvas, kas ir oriģinālas pat pasaules līmenī, un par to es ilgi varētu stāstīt. Uzrādīja jau pirmos interesantos rezultātus tieši tai virzienā, kurā es strādāju, proti, kā strādā cilvēka smadzenes, kā veidojas mākslīgs intelekts, kā veidojas intelekts un kā to imitēt uz datora. Iestrādes ir, mēs labprāt to darbu turpinātu, bet šobrīd objektīvu apstākļu dēļ ir pauze, ko es arī esmu gada pārskatā uzsvēris.

- Jūs, protams, zināt, ka par jums ir pietiekami izplatīts viedoklis - viss jums salīdzinoši ātri apnīk. Kāpēc vajadzētu domāt, ka jūsu Latvijas attīstības projekts šoreiz Jums neapniks arī tad, ja jūs sākotnēji cietīsiet neveiksmi?

- Šis viedoklis ir mazlietiņ nepareizs vai ļoti nepareizs un mazlietiņ neprecīzs. Īstenībā manas intereses ir pastāvīgas pat gadu desmitu garumā, bet mana problēma un varbūt arī vaina ir tā, ka es reizēm uzņemos pārāk daudzus darbus un pienākumus, lai ar visiem tiktu galā.

Un konkrēti par zinātni es interesējos kopš skolas laikiem – fiziku, matemātiku, arī ķīmiju. Es vēl skolā esmu piedalījies ar ļoti labām sekmēm olimpiādēs un pēc tam studējis Latvijas Universitātē tieši ar domu pievērsties zinātnei. Esmu izstudējis fiziku. Par dabas zinātnēm un mākslīgo intelektu vai dabas pamatiem, kvantu mehāniku es neesmu pazaudējis interesi vēl šodien. Ļoti labprāt klausos grāmatas un lasu internetā, kas ir pieejams par to tēmu.

Politikā savukārt un sabiedriskā darbā es esmu kopā 1984.gada, un faktiski es nekur neesmu aizgājis un esmu tikai dažādās kapacitātēs turpinājis iesākto. Latvijas Bankā es biju desmit gadus, šo banku izveidoju, nostiprināju un pēc tam labi nostādītu atdevu tālāk jaunās rokās, pārejot uz Jaunā laika veidošanu un politisko darbu. Turpināt sabiedrisko darbu, tikai citā ampluā.

Finanšu ministrijā es faktiski visu smagāko krīzes laiku biju klāt kopā ar Dombrovski, un tad, kad pēc vēlēšanām vairs nekandidēju uz šo amatu un to pārņēma Vilka kungs, tad faktiski es uzskatīju, ka darbs pie krīzes pārvarēšanas finanšu ministra kapacitātē ir izpildīts, atlikušas pavisam mazas astītes. Tā ka par visām šīm lietām es nekad neesmu zaudējis interesi un visu laiku atgriežos. Bet tik tiešām reizēm varbūt uzņemos pārāk daudz un tad nākas brīžiem izvēlēties prioritātes.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...