Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gadu mijā dibinātā partija Latvijas attīstībai, kurā īpaši izgaismojušās sponsoru intereses, nolēmusi neatklāt informāciju, cik lielu atalgojumu saņem tās amatpersonas – valdes priekšsēdētājs Einars Repše un ģenerālsekretārs Juris Pūce. Repše neatbildēja uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem par viņa ienākumiem partijā, tostarp neoficiāli no avotiem Attīstībā izskanējušo, ka decembrī viņam noteikts atalgojums, kas sasniedzis 8 000 latu.

Ņemot vēra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interesi par Pūces lēmumiem laikā, kad viņš bija Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs, kas saistās ar aizdomām par korupcijas riskiem, Pietiek aizvadītajā nedēļā uzdeva jautājumus par atalgojumu gan partijā Latvijas attīstībai, gan biedrībā Latvijas nākotnes forums, uz kuras bāzes tapa partija.

Pastiprinātā interese par konkrēto politisko spēku saistīta ar izteiktajiem korupcijas riskiem, kas izriet no Latvijas attīstībai ziedotāju un dibinātāju loka, kas bijuši un arī nākotnē var būt cieši saistīti ar nu jau bijušajām valsts amatpersonām, kas nu pievienojušās partijai.

Pūce amatu EM bija spiests pamest 27. novembrī pēc Pietiek rakstu sērijas, kurā izgaismojās, ka viņa dzīvesbiedres vadītā biedrība saņem dāsnus ziedojumus no uzņēmējiem, kas atkarīgi no EM lēmumiem un realizētās nozaru politikas.

Pūce, kurš EM valsts sekretāra amatu pametot, noliedza atrašanos interešu konflikta situācijā, nedaudz vairāk kā pēc divām nedēļām jau piedalījās ar tiem pašiem sponsoriem saistītas politiskas partijas dibināšanā un kļuva par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru.

Pēc Latvijas attīstībai statūtiem partijas ģenerālsekretāru ievēl valde, nosakot šīs amatpersonas atalgojumu. Pūce sociālajā tīklā Twitter uz Pietiek jautājumu par sava atalgojuma apmēru partijā atbildēt atteicās, gan apšaubot Pietiek tiesības šādu atbildi lūgt, gan paziņojot: “Esmu pārliecināts, ka manu vēlētāju mana alga partijā neinteresē."

Kopējā partijas pozīcija ir, ka sabiedrība par finansēm un to izlietojumu tikšot informēta tikai likumā noteiktajā kārtībā. “Detalizētas finanšu atskaites mēs [Latvijas attīstībai] gatavojam atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka dati - ieņēmumi un izdevumi publiski būs pieejami gada pārskatā. Arī par biedrību [Latvijas nākotnes forums] - darbojamies saskaņā ar biedrību likumu. Detalizēta finanšu atskaite būs pieejama pēc atskaišu iesniegšanas atbildīgajām institūcijām,” atsakoties sniegt ziņas par partijas un biedrības algoto amatpersonu skaitu un to saņemto atalgojumu, Pietiek informēja Latvijas attīstībai preses sekretāre Dagnija Lejiņa.

Lai gan pašlaik socioloģiskās aptaujas neprognozē, ka Latvijas attīstībai rudenī varētu tikt ievēlēta Saeimā, ja tas tomēr notiktu un Pūce vai Repše pretendētu uz amatiem valdībā, necaurspīdīgais finansējums ļautu uzdot jautājumu, kas finansē viņu darbošanos un, kā interesēs tā tiek realizēta. Kā zināms, ministru atalgojums mēnesī ir nedaudz vairāk kā 1000 latu.

Ņemot vērā Latvijas attīstībai izraudzīto atbilžu nesniegšanas taktiku, sabiedrība arī nav pasargāta no maldinošas informācijas sniegšanas, ja partija, redzot publisku kritiku, nolemtu samazināt Repšes un Pūces faktisko atalgojumu un tad publiskot jaunos tā apmērus.

Uz Pietiek īsziņā nosūtītajiem jautājumiem, cik liels ir viņa kā valdes priekšsēdētaja atalgojums biedrībā un partijā, kā arī, vai viņš var apstiprināt vai noliegt informāciju, ka Latvijas attīstībai noteiktais atalgojums viņam decembrī sasniedzis 8 000 latu, Repše klusēja.

Partiju finansēšanas likums gan uzdod politiskajai organizācijai katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniegt KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu, kas ir publiski pieejams KNAB mājaslapā internetā.

Tomēr prakse rāda, ka no šiem publiskajiem pārskatiem nav iegūstama detalizēta informācija par partiju tēriņiem. Piemēram, partijas Vienotība finanšu pārskats par 2012. gadu vēsta, ka algās tā izmaksājusi vairāk nekā 53 000 latu, sīkāk neatšifrējot pozīcijas.

Repšes valsts amatpersonas deklarācijā, kura viņam jāturpina iesniegt arī pēc finanšu ministra amata pamešanas, kas notika 2011. gadā, eksministrs nav norādījis, ka 2012. gadā būtu saņēmis  atalgojumu no biedrības, kas līdz partijas dibināšanai saucās Latvijas attīstībai, bet 11. decembrī tika pārdēvēta par Latvijas nākotnes forumu.

Biedrības finanšu pārskatā par 2012. gadu (biedrība tika reģistrēta pērnā gada 19. martā, līdz ar to darbojās nepilnu gadu) norādīts, ka tās vidējais darbinieku skaits 2012. gadā bijis 4, algās izmaksāti 52 000 latu, sociālās apdrošināšanas maksājumos 12 000 latu.

Tas bijis iespējams, pateicoties dāsnajiem 197 000 latu ziedojumiem no politiskajos lēmumos tieši ieinteresētiem uzņēmējiem, kas iepriekš ziedojuši citām politiskajām partijām, vairumā – Vienotību izveidojušajām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...