Resnuma nodokli čipsiem, cenas griestus pienam, tabaku tirgot tikai atsevišķos veikalos!
Eirovizionārs15.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kas kopīgs Eirovīzijai un veselīgajam ministram Danielam Pavļutam? Spožums un popsīgums. Īpaši tagad, kad jādomā par mājsēdē uzbaroto, depresijā iedzīto un sašpricēto vēlētāju balsīm.
Eirovizionārs populisms, kas ir vecs kā pasaule, ir pasolīt samazināt PVN zālēm bez reāla seguma un garantijas, ka cena aptiekā tiešām samazināsies. Līdzīgi kā ar to dziesmu “Eat your salad” – ķipa būs citādāk, bet tāpat finālā netiek. Bet vismaz palielīsimies, ka varam savērpt šitādas lirikas kā “Instead of meat, I eat veggies and pussy”.
Veselības ministrija gudri atgādina, ka “zāļu pieejamība ir būtiska iedzīvotāju veselības uzlabošanai. Zāļu lietošana būtiski uzlabo tādus sabiedrības veselības rādītājus - samazina priekšlaicīgu mirstību, pagarina dzīvildzi un uzlabo dzīves kvalitāti”.
Nu, tad, Pavļut, lūk, vēl daži paņēmieni, kā uzlabot iedzīvotāju veselību un kas var noderēt vēlētāju balsu zvejošanā (ieceres jau dažu ierēdņu virtuālajās whatsapp pīpētavās cirkulē):
- Steidzama marihuānas legalizācija (VM ierēdne Kaupere jau tviterī savlaik kļuva slavena ar frāzi, ka THC un CBD medicīniskai lietošanai Latvijā nemaz NAV aizliegti (https://twitter.com/preteklis/status/1098889323481612288),
- Tirgot tabaku tikai atsevišķos specializētajos veikaliņos, ne lielveikalos,
- Uzlikt resnīšu nodokli produktiem, ko graužam, skatoties Eirovīziju – čipsiem, pseidošokolādēm utt.,
- Apturēt dārgas kampaņas, kur iepirkumi ir sacerēti uz ātru roku, lai, iespējams, “apgūtu resursu” vēl līdz vēlēšanām un radītu sev skatuvi gudriem un pamācošiem citātiem par veselīgu dzīvesveidu,
- Vispārējās pārtikas dārdzības apstākļos noteikt cenas griestus 100 pamatproduktiem, lai veikalnieki nevarētu skrūvēt cenas pēc labpatikas neatkarīgi no tā, par cik zemu cenu viņi to iepērk no zemniekiem. Jo atteikšanās no ēšanas par labu komunālo rēķinu apmaksai ir tikpat neveselīga kā čipšu graušana,
- Noteikt obligāti zemu cenu zaļbarībai un citiem salātiem, jo salāti ir jāēd. Starpību kompensēt no tirgotāju kabatas. Peļņa, ja kas, lielveikalu ķēdēm no visiem Tudiš pīp, “svaiguma kampaņām” un “prieks atļauties vairāk” ir baigi OK,
- Klausīt Big pharmai, bet publiski teikt, ka tas viss ir sabiedrības veselības labad,
- Novirzīt pāris miljonus eiro apzinātības veicināšana kampaņai par to, ka dārdzības apstākļos ir jābrauc ar velosipēdu. Kampaņas komponentes: kā nospert velosipēdu, ja to nevari pats atļauties; kā pareizi sēdēt uz velosipēda, lai izceltu vegānisku attieksmi; kāpēc jābalso par Pavļutu.
“'Cause my sausage is just bigger,” dziedāja Citi zēni un lepni ar pirmo reisu atbrauca mājās. Iespējams, arī Pavļuts nenokārs degunu, kad ar savām citādajām populisma pieejām vēlēšanās nekur netiks. Jo silta vieta Big pharma jau noskatīta?
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
