Rets gadījums: skandalozajam Jurķim tiesa uzliek sodu par tiesas sprieduma un iedzīvotāju ignorēšanu
PIETIEK23.05.2013.
Komentāri (67)
Iesaki rakstu: 
Pietiek jau vairākkārt aprakstītais skandalozais Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis ticis pie Latvijā tikai ļoti reti un tikai īpaši nekaunīgām amatpersonām piespriesta soda: administratīvā rajona tiesa par tiesas sprieduma un iedzīvotāju ignorēšanu nolēmusi viņam piespriest piespiedu naudu simt latu apmērā.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošais administratīvās rajona tiesas lēmums, ko šodien publicējam pilnībā, rāda, ka ar administratīvās rajona tiesas pagājušā gada 22.marta spriedumu bija nolemts apmierināt novada iedzīvotājas Ilzes Reinholces pieteikumu un Ķekavas novada pašvaldībai uzlikt par pienākumu sniegt sūdzības iesniedzējai pieprasīto informāciju.
Jurķa vadītā pašvaldība gan iesniedza kasācijas sūdzību, taču ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2012.gada 10.septembra spriedumu administratīvās rajona tiesas spriedums tika atstāts spēkā.
Taču pēc tam izrādījās, ka Jurķa vadītajai pašvaldībai arī spēkā stājies tiesas spriedums nešķiet saistošs, un jau šā gada martā Reinholcei bija nācies atkal vērsties administratīvajā rajona tiesā - nu jau ar sūdzību par sprieduma nepienācīgu izpildi.
Izskatot sūdzību, tiesa konstatējusi, ka Jurķa vadītā pašvaldība administratīvās rajona tiesas 2012.gada 22.marta spriedumu tiešām nav pienācīgi izpildījusi vairāk nekā sešus mēnešus pēc spriedumā noteiktā informācijas sniegšanas datuma.
Līdz ar to Jurķa vadītā iestāde, kā teikts tiesas lēmumā, "nepamatoti ierobežojusi sūdzības iesniedzējas leģitīmu interesi pārliecināties, kā pašvaldība efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem izlieto pašvaldības budžeta līdzekļus".
Tā nu nevis pašvaldībai, kā tas notiek parasti, bet tieši Jurķim tiesa uzlikusi 100 latu piespiedu naudu, kas viņam jāsamaksā no paša kabatas. Pietiek pagaidām nav zināms, vai Jurķis, kurš jau atkal kandidē uz vietu pašvaldībā, to ir nomaksājis.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.