Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma par valsts neatkarības atjaunošanu Latvijā neesmu redzējis ne pirms, ne pēc tam. Pret debesīm cēlās rokas ar uzvaras simbolā izstieptiem pirkstiem. 4. maijs bija uzvara gan jaunievēlētajiem Augstākās padomes deputātiem, kas balsoja "par", gan cilvēku tūkstošiem, kas pie tagadējās Saeimas nama, mājās un darbavietās saskaitīja tās 138 balsis. Gandrīz neticama uzvara pēc pusgadsimta okupācijas, sovjetizācijas un rusifikācijas. Izcīnīta kailām rokām pret totalitāru impēriju un "pasaulē otro" armiju.

Ārēji 1990. gada 4. maijā viss it kā bija pa vecam. PSRS militāri rūpnieciskais komplekss Latvijā kaut ko ražoja mūžīgajam karam pret Rietumiem. Vairāki simti padomju armijas bāzu Latviju padarīja par vienu no visvairāk militarizētajām teritorijām pasaulē. Tomēr PSRS Baltijas kara apgabala pavēlnieks ģenerālis Fjodors Kuzmins tūlīt pēc 4. maija balsojuma brīdināja jaunievēlētās Augstākās padomes vadību, ka viņa armija no "nacionālistu tīkojumiem" īpaši sargāšot Rīgas Ļeņina pieminekli. Krievu bruņutehnika aplenca arī Liepājas ļeņinekli. Latvijā tādu bija aptuveni četrdesmit. Ienaidnieks paredzēja, ka Maskavas vara beigsies, kad sāksies tās galveno simbolu demontāža.

Okupācijas simbols Pārdaugavā, šķiet, nevienu vēl īsti neinteresēja. Tas vēl nebija pārvērsts Krievijas revanšistu un propagandistu svētvietā. 1990. gada 9. maijā ģenerālis Kuzmins apmierinājās vien ar "neuzvaramās" armijas parādi Daugavmalā. Par varītēm viņš vēl gribēja tās skatītāju tribīnēs ievilkt visu atgūtās Latvijas vadību. Augstākās padomes Prezidijs no šī ielūguma atteicās.

Viss Latvijas pārejas posms uz neatkarību un demokrātiju kopš toreizējā 4. maija jau uzskatāms par simbolu, argumentu un likumu karu. Maskavas un Latvijas. Augstākajā padomē pretim Tautas frontes vairākumam turējās komunistiskā opozīcija ar prāvu padomju armijas un VDK virsnieku kodolu. Arī tā nikni sargāja savus simbolus un kolonistu privilēģijas. Vēl pirms 4. maija PSRS prezidents Gorbačovs LTF vadību brīdināja: "Nekur neaiziesiet! Tauta jūs gāzīs!"

Augstākās padomes Neatkarības deklarāciju viņš izsludināja par apturētu un "neatbilstošu PSRS konstitūcijai" kopš pieņemšanas brīža. Mēs atbildējām, ka Latvijas Satversmei nav nekā kopīga ar viņa konstitūciju. Sākās divu varu laikmets, caur kuru devāmies uz priekšu kā pa naža asmeni. Stīvējās divas prokuratūras, Latvijas un PSRS. Pastāvēja divas ekonomikas, PSRS brūkošā un Latvijas cerīgā. Karoja divi karaspēki, PSRS armija un mūsu gara spēks. Jau 15. maijā brāļu Kokaru diriģēts koris un LTF brīvprātīgie kārtības sargi stājās pretī Gorbačova piesauktajai "tautai", galvenokārt civildrēbēs pārģērbtiem krievu karaskolu kursantiem, kas organizēti lauzās Augstākās padomes namā. Ar tādu pašu argumentāciju, kā Putins tagad laužas Ukrainā. Tikai mūsu Augstākās padomes gāzēju uzbrukums izira ap pusdienlaiku.

Tad armijas kazarmās sākās pusdienu laiks. Tomēr bruņoti uzbrukumi un provokācijas te vienā, te otrā Latvijas vietā gan muitniekiem, gan Latvijai lojāliem miličiem turpinājās. Te leģionāru, te sarkanarmiešu pieminekļiem, te savējiem, te svešiem, kā tas parasts arī Putina Krievijā, tika pa kādam armijas ziķeru sagādātam spridzeklim. Esmu pārliecināts, ka šo laiku izturēt līdz galam un uzvarēt gan Augstākās padomes deputātiem, gan Latvijas sabiedrībai ļāva tieši 4. maijā līdzīgi kodolreakcijai iegūtā un atraisītā pašapziņa, drosme, noteiktība un aša izlēmība, kam pretinieks nespēja turēt līdzi.

Viens no LTF un Augstākās padomes vadītājiem profesors Pēteris Laķis pārejas parlamenta misiju raksturoja vārdiem: "Vispirms jāsagrauj bordelis, ko sauc par Latvijas PSR, un jāizmētā akmeņi tā, lai neviens tos nespētu salasīt. Pēc tam – ko kājas nes, uz Rietumiem!"

Vai un kā tas izdevies, vēl vajadzētu pētīt akadēmiskajai zinātnei un mākslai. Skaidrs, ka Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši. Ļeņinekļu vietā viņi nu pielūdz citus simbolus un rod citas enkurvietas grimstošajam krievu karakuģim. Tāds ir bēdīgi slavenais Pārdaugavas piemineklis. Tāpēc tas nav pārdēvējams. Nav pārveidojams. Vienīgā patiesībai atbilstošā "atbrīvotāju" monumenta transformēšanas iespēja būtu driskainā sievietes tēla novietošana līmeniski pret tikko kā Ukrainas karā atmaskoto izvarotāju, marodieru un slepkavu grupu. Labākais un 4. maija ideāliem atbilstošākais lēmums būtu betona varmāku "izformēšana". Varbūt vienīgi stabus atstājot zirgu piesiešanai. Par godu mūsu un ukraiņu Uzvaras dienām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko zināja kolaboratori?

FotoTautas sēru un nodevības nedēļa pagājusi, un tagad jāturpina rūpēties par nākotni. Valsts prezidents, uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra valsts drošību un izturētspēju kā noteicošās prioritātes. Diemžēl pirms 82 gadiem Latvijas vadība atdeva Latvijas valsti ne tikai bez kāda protesta, bet pat sludinot, ka ienākošā okupantu armija ir Latvijai draudzīga.
Lasīt visu...

21

Kāpēc mūsu lidostā atkal skan agresora valoda?

FotoBiju nepatīkami pārsteigta, šodien Rīgas lidostā dzirdot paziņojumus par lidojumiem, piemēram, uz Frankfurti, Briseli, Londonu un citiem galamērķiem trijās valodās - latviešu, angļu un arī krievu (!) valodā.
Lasīt visu...

15

Tik viena doma prātā man... un tā ir par Lembergu

FotoŠī gada 9. jūnijā Delfos tika publicēts mans raksts ar retorisku virsrakstu "Vai redzams Ventspils kleptokrātijas gals?". Reaģējot uz to, Aivars Lembergs ir publicējis pārsteidzoši viegli atspēkojamu, pat pašiznīcinošu pretrakstu ""Fake" ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim".
Lasīt visu...

21

„Fake” ziņas jeb atbilde Ģirtam Valdim Kristovskim

FotoŠī gada 9.jūnijā portālā Delfi.lv publicēts Ģirta Valda Kristovska - Ventspils domes deputāta no valdības partijas „Jaunā vienotība" un partijas "Jaunā vienotība" pārstāvja Ventspils Brīvostas valdē priekšvēlēšanu negatīvās politiskās aģitācijas raksts.
Lasīt visu...

6

Iesniegums par iespējamiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma pārkāpumiem "Riga Pride" laikā

FotoLaika periodā no 2022.gada 13.jūnija līdz 19.jūnijam Rīgā norisinājās "Riga Pride", kas vispārzināms ir Latvijas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (turpmāk – LGBTQ) ikgadējs pasākums, kura ietvaros 18.jūnijā tika organizēts gājiens un koncerts Vērmanes dārzā, ar mērķi  popularizēt LGBTQ tiesības.[1]
Lasīt visu...

15

Muļķība tik drīz nav gāžama, tomēr visi sauc, cik spēka, – palīdziet, glābiet Ivetu!

FotoŠī ir patīkama atkalredzēšanās ar sabiedriskās politikas centra “Providus” direktori un vadošo pētnieci, augstās Sorosa mācības koordinatori un vieslektori Latvijas augstskolās Ivetu Kažoku. Vecajā paziņā vēl kvēlo uguns, verd dzīvības sulas un neapdzēšams cīņas gars, īsi sakot, Iveta kustas kā dzīvsudrabs!
Lasīt visu...

21

Šis bija labs samits

FotoNATO samits Madridē ir noslēdzies. Nepārspīlējot var teikt, ka tas bija viens no būtiskākajiem pasākumiem Alianses pēdējo desmitgažu un arī Latvijas vēsturē.
Lasīt visu...