"Rietumu bankas" saimnieki vīlušies Šleserā, sāk "investēt" "Vienotībā" un citās lielākajās partijās
L. Lapsa19.05.2014.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Pēc "vilšanās" Ainārā Šleserā un viņa politiskajos projektos Rietumu banka, no kuras labvēlības kļuvusi finansiāli atkarīga bijušā premjera Valda Dombrovska ģimene un tās neveiksmīgais nekustamo īpašumu bizness, sākusi aktīvi finansēt citas lielākās partijas, - bankas akcionārs un padomes priekšsēdētāja vietnieks Arkādijs Suharenko (attēlā pirmais no labās) pērn un šogad tikai oficiālajos politiskajos ziedojumos vien iztērējis 32 000 eiro un 10 000 latu.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finanšu datu bāze, pērn Suharenko Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis 10 tūkstošus latu, savukārt šogad gan partijai Saskaņa, gan valdošajai Vienotībai ziedojis pa 16 tūkstošiem eiro katrai.
Suharenko 16 tūkstošu eiro lielais ziedojums Vienotībai datēts ar šā gada 18. martu, tieši laiku, kad Saeimas valdošajā koalīcijā notika aktīvas debates par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem apmaiņā pret noteikta apmēra investīcijām Latvijā.
Rietumu banka ir viens no lielākajiem "spēlētājiem" termiņuzturēšanās atļauju biznesā, savukārt Dombrovska ģimenes un viņa bijušās padomnieces Sandras Bukanes ģimenes neveiksmīgā biznesa finansiālais balsts pēdējos gados ir bijusi tieši divu viņu uzņēmuma uzbūvēto rindu māju pārdošana ārvalstniekiem, ko Pietiek jau aprakstījis.
Papildus tam Suharenko ir vēl viena vērā ņemama "politekonomiska" interese - viņš kā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs regulāri ir figurējis to personu vidū, kas jau vairākkārt ir mēģinājušas panākt, lai Latvijas valsts speciālā kārtībā atdotu ievērojamus bijušos ebreju organizāciju īpašumus.
Pirms Suharenko apjomīgajām "investīcijām" Latvijas lielākajās partijās viņa radinieks un Rietumu bankas lielākais akcionārs Leonīds Esterkins bija veicis ievērojamus ziedojumus tieši viena politiskā personāža - Aināra Šlesera politiskajiem projektiem.
KNAB datu bāze rāda, ka 2011. gadā Esterkins 18 000 latu bija ziedojis partijai LPP/LC, 2010. gadā - 18 000 latu apvienībai Par labu Latviju, 2009. gadā - 10 000 latu LPP/LC, vēl pirms tam - Latvijas Pirmajai partijai un arī Jāņa Jurkāna Tautas saskaņas partijai.
Savukārt Suharenko pirms pievēršanās "investīcijām" lielākajās partijās, kā rāda KNAB dati, 2009. gadā bija ziedojis pa 10 tūkstošiem latu LPP/LC un arī Tautas saskaņas partijai.
Rietumu banka pirmdien atteicās paskaidrot Pietiek, ar kādu tieši mērķi bankas akcionārs un amatpersona Suharenko šā gada martā ir ziedojis partijai Vienotība 16 tūkstošus eiro.
Tāpat Rietumu banka atteicās atklāt, vai Suharenko šogad ir ticies vai komunicējis ar Vieotības valdes locekļiem, deputātiem vai ministriem, kuri ir šīs partijas pārstāvji, un, ja jā, kad, ar ko tieši, pēc kā iniciatīvas un kādi jautājumi apspriesti katras sazināšanās laikā.
Esterkins pašlaik ar 33,12% akciju ir lielākais Rietumu bankas akcionārs, Suharenko ar 17,34% - trešais lielākais. Bankas pagājušā gada tīrā auditētā peļņa bija 53,5 miljoni eiro.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
