Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Rīgas Dome: invalīd - tev nav tiesību izkļūt no dzīvesvietas

Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība
16.02.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs visi ik dienu kaut kur dodamies – uz skolu, uz darbu uz veikalu, aptieku. Mums visiem liekas pašsaprotami, ka mēs varam iziet no savas dzīvesvietas bez problēmām un doties savās ikdienas gaitās. Bet vai mēs esam aizdomājušies, ka daudzām personām izkļūšana no dzīvesvietas ir svētki, respektīvi – daudzi Rīgas iedzīvotāji saskaras ar problēmu izkļūt no savas dzīvesvietas.

Runa ir par personām ar kustību traucējumiem. Šīm personām izkļūt no savas dzīvesvietas liedz pacēlāja neesamība. Ja, piemēram, lifts ir visiem pierasta lieta, tad pacēlājs personām ratiņkrēslā vairs nav tik plaši sastopams daudzdzīvokļu mājās.

Pašreizējā situācija Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, kuriem ir kustību traucējumi un  ir nepieciešams panduss/pacēlājs, ir tāda, ka teorētiski atbalsts pastāv un, lai iegūtu pacēlāju lietošanā, ir jāvēršas Rīgas Domes labklājības departamentā. Vairāk informācijas - https://ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/invalidu-ritenkreslu-pacelaju-pieskirsana-lietosana.html.

Teorijā viss būtu jauki – pacēlāju piešķir un finansē Rīgas pilsētas pašvaldība, tomēr ir daži „bet”. Pirmkārt, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.125, kas izdoti  2011. gada 19. maijā „Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība piešķir lietošanā riteņkrēsla pacēlājus” nosaka, ka personai, kam ir nepieciešams pacēlājs, ir nepieciešams, lai dzīvesvieta, kur nepieciešams pacēlājs, ir personas īpašumā vai arī ar īres līgumu uz vismaz 5 gadiem.

Otrkārt, personai, kam tāpat jau ir kustību traucējumi, ir nepieciešams iegūt piekrišanu – respektīvi, savākt parakstus no kaimiņiem un pārējiem mājas iedzīvotājiem. Par šo tēmu plašsaziņas līdzekļi jau ātrāk cēla trauksmi – skatīt rakstu https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ieslodziti-majoklos-cilvekiem-ar-invaliditati-joprojam-nepieejams-teju-katrs-latvijas-nams.a333628/.

Lai šo situāciju mainītu, sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa ar devīzi – „Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem”. Iniciatīvas mērķis ir dot iespēju ikvienai Rīgā dzīvojošai personai ar kustību traucējumiem lietošanā iegūt pacēlāju vai pandusu.

Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Vera Semjonova. Vera Semjonova ir arī Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības (LBDMIAB) pārstāve.

Idejas autore skaidro, ka Rīgā dzīvo daudz cilvēku ar invaliditāti un kustību traucējumiem, kuriem iekļūšanai un izkļūšanai no dzīvesvietas ir nepieciešams panduss vai pacēlājs. Tomēr pašreizējā kārtība bieži vien šo iespēju liedz, pārkāpjot šo cilvēku tiesības uz rīcības brīvību. Rīgas domes noteikumi paredz pacēlāju uzstādīšanu tikai tādiem pieteicējiem, kuriem attiecīgais mājoklis ir īpašumā vai kuriem ir īres līgums uz vismaz pieciem gadiem.

Tas ir diskriminējoši pret personām ar kustību traucējumiem, ja to faktiskā dzīvesvieta nav īpašumā vai tiek īrēta uz nenoteiktu laiku. Arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu. Tāpat ir nepieņemami, ka cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc visu savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā. Personas rīcības brīvība nav kaimiņiem izlemjams jautājums.

Tāpēc ir jāgroza Rīgas domes saistošie noteikumi, nosakot, ka ikvienai personai ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi, neatkarīgi no tā, vai dzīvesvieta ir īpašumā vai tiek īrēta, ir iespēja iegūt lietošanā pandusu un pacēlāju.

Rīgas dzīvojamie nami līdz ar to kļūs pieejamāki personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem, un personas, kam būs nepieciešams panduss un/vai pacēlājs, to varēs iegūt bez diskriminējošiem noteikumiem un prasībām, norāda iniciatīvas pārstāve.

Par iniciatīvu ir iespējams parakstīties šeit: https://manabalss.lv/par-pieejamu-rigu-personam-ar-kustibu-traucejumiem/show. Pašlaik par iniciatīvu ir parakstījušies vairāk nekā 1200 cilvēki. Iniciatīva jau vienreiz tika iesniegta Rīgas domē, tomēr Rīgas domes Labklājības departaments noraidīja šo iniciatīvu. Taču turpinās parakstu vākšana par šo iniciatīvu, kā arī nesen esam atkārtoti vērsušies pie Rīgas Domes deputātiem un Tiesībsarga, lūdzot iesaistīties problēmas risināšanā.

Diemžēl izskatās, ka Rīgas Domei nav politiskās gribas nodrošināt sociāli mazaizsargātākajai iedzīvotāju grupai – personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem elementāru pamatvajadzību – izkļūt no dzīvesvietas – tajā pašā laikā ik pa laikam uzpeld dažādi skandāli par dažādu Rīgas pašvaldības uzņēmumu mistiskajiem konsultantiem, kas saņem neadekvātu atlīdzību par darba imitāciju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...