Rīgas domes īres māju rīdzinieki - tiesiskā haosa ķīlnieki bez tiesiskās paļāvības kā dzimtcilvēki?
Īrnieku tiesību biedrība AUSMA20.01.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms vairāk nekā desmit gadiem uz Rīgas pašvaldības zemes tika uzceltas pašvaldību dzīvojamās mājas, lai nodrošinātu mājokli cilvēkiem, kuri ir tiesīgi īrēt pašvaldības dzīvokļus saskaņā ar likumu Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Vairāk nekā 10 gadus īrnieki uzskatīja, ka viņi droši dzīvo pašvaldības mājā un viņu intereses aizsargā speciāli pašvaldībai paredzētie likuma noteikumi.
Pārdošanas darījums un tā sekas
Situācijā notika dramatisks pavērsiens, kad pašvaldība šos savus īpašumus pārdeva SIA "Rīgas nami", kas pati ir pašvaldības kapitāluzņēmums, bet darbojas pēc komerclikuma normām. Šī pārdošana, kas veikta likumīgi ar zemesgrāmatas apstiprinājumu, īrniekiem nebija zināma. Īrnieki netika ne informēti par īpašumtiesību maiņu, ne arī brīdināti par to sekām. Izskatās, ka Rīgas domes attieksme pret rīdziniekiem ir kā pret dzimtcilvēkiem vai? Jums nekas nav jāzina, Ne Satversmes 90.pants, ne Paziņošanas likums “zināt savas tiesības”, ne Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi uz mums, Rīgas domi, neattiecas!
Lēmums par pašvaldības mājokļu pārdošanu komercsabiedrībai tagad var būtiski ietekmēt tiesisko regulējumu, pārceļot īrnieku un izīrētāja kā pašvaldības komercsabiedrību attiecības uz komercsfēru: sabiedrībai piederošais dzīvoklis var būt pārdots jebkurai personai. Tādējādi pašvaldības rīcība pielīdzināma shēmai, kuras rezultātā īrnieki zaudē likumīgi iegūtas tiesības uz pašvaldības dzīvokļa nepārtrauktu īri.
Pašvaldības atbildības zaudēšana
Šādi rīkojoties, pašvaldība faktiski atteicās no atbildības un sava pienākuma nodrošināt palīdzību mājokļa jomā, kas ir likumā noteikta kā pašvaldības autonoma funkcija. Tā vietā pašvaldība ļauj SIA "Rīgas nami" noteikt komerciālas īres normas, piemēram, uz noteiktu laiku īres līgumiem noteikt arī tirgus virzītu īres maksas paaugstināšanu, kas grauj maznodrošināto īrnieku aizsardzību. Sekas tagad ir acīmredzamas tiesas prāvās, kurās īrnieki zaudē tiesības, kas iepriekš bija nodrošinātas saskaņā ar pašvaldību mājokļu saistošām tiesību normām.
Tiesiskā absurda piemēri
SIA "Rīgas nami" pilnvaro Rīgas valstspilsētas pašvaldību pārstāvēt tiesā SIA intereses lietās par īres tiesiskajām attiecībām ar maznodrošinātajiem. Tas ir absurds. Pašvaldība pēc likuma ir galvenā atbildīgā par dzīvokļu jautājumu risināšanu un īres attiecību regulēšanu, izīrējot pašvaldībai piederošo vai nomāto dzīvojamo fondu saskaņā ar likumu Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Pašvaldība ir nodibinājusi SIA "Rīgas nami" māju apsaimniekošanai, nevis piešķīrusi tai tiesības lemt par īres nosacījumiem un palielināt īres maksu pēc saviem ieskatiem, kā to parasti dara privātīpašnieki par labu sev.
Pašvaldībai ir uzdots pārstāvēt SIA "Rīgas nami" intereses tiesā par īres līguma nosacījumu maiņu uz diviem gadiem, vienlaikus paredzot izlikt īrniekus, kuri nepiekrīt parakstīt šādus līgumus. Šī tiesiskā absurda kulminācija ir situācija, kur viens un tas pats jurists pārstāv gan pašvaldību, gan SIA "Rīgas nami", radot neskaidrību par īpašuma statusu un apgrūtinot īrnieku tiesību aizstāvību.
Turklāt sākumā īrniekus piespiež "brīvprātīgi" piekrist īres līguma nosacījumu maiņai, izmantojot veidlapas, kurās īrnieki paši it kā lūdz pārrakstīt līgumu. Ja viņi atsakās, tiek uzsākta tiesvedība, kas beidzas ar to personu izlikšanu, ar kurām nav iespējams noslēgt līgumu. Šāda rīcība neatbilst pašvaldībām piemērojamo likumu normu prasībām un ignorē īrnieku likumīgās tiesības.
Normatīvo aktu pretrunas
Absurdumu pastiprina fakts, ka Rīgas dome, kurai ir jāīsteno tiesību norma, uz kuras pamata tiek izstrādāti saistošie noteikumi, nav pamanījusi, ka ar šīs likuma normas tiešā pretrunā izdevusi saistošos noteikumus Nr. 141 Par reģistrāciju un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iznīcinot šo noteikumu 83. punktā Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta 1. daļas otra teikuma jēgu, nozīmi un spēku.
Protams, tagad Rīgas pašvaldība ar prieku pārstāvēs tiesā savas kapitālsabiedrības ar ierobežotu atbildību intereses, pēc izstrādātā scenārija izliekot īrniekus no pašvaldības dzīvokļiem. Pašvaldība faktiski maldina gan īrniekus, gan tiesu, lai ar saistošiem noteikumiem Nr. 141 pārskatītie īres līgumu termiņi ar laiku izbeigtos paši no sevis. Un nekas, ka tas ir tiešā pretrunā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 32. panta 1. daļu! Līgumu nepagarinot, pašvaldība netraucēti atbrīvos dzīvokli.
SIA "Rīgas nami" rīcības sekas
Un kādas var būt SIA saimnieciskās intereses īres tiesisko attiecību jautājumos starp pašvaldību un maznodrošinātajiem īrniekiem? Apsaimniekotājam ir jāapsaimnieko mājas, nevis jāuzvedas kā privātīpašniekam, kurš darbojas pret īrnieku interesēm aiz pašvaldības muguras. SIA "Rīgas nami" pēdējo divu gadu laikā ir aizskārusi īrnieku likumīgās intereses uz kvalitatīviem pakalpojumiem, nenesot atbildību par to:
Verificēšanas termiņi ūdens skaitītājiem tiek ignorēti, tiek publiski melots par skaitītāju verificēšanu 2024. gada novembrī (2023. gada aprīļa vietā) īrnieku kopsapulcē, Rīgas domes deputātu klātienē.
Netiek pagarināti līgumi ar "Rīgas siltums" par apkures alokatoru ekspluatāciju. Pirms desmit gadiem Rīgas dome pēc speciāla projekta dzīvokļos uzstādīja alokatorus, kas palīdzēja iedzīvotājiem ietaupīt uz maksājumiem par samazinātu siltuma patēriņu, bet SIA Rīgas nami liedz īrniekiem šo iespēju.
Patvaļīgi tiek paaugstināta īres maksa, bez pamata uz normatīvajiem aktiem.
Lietus ūdens pa stikla pakešu logiem ieplūst šo jaunuzbūvēto pašvaldības māju dzīvokļos, vietām sienas pārklājas ar pelējumu ēku ārpusē un iekšpusē, šī problēma apsaimniekotājam ir zināma, bet netiek risināta.
Perspektīva un draudi
Rīgas pašvaldība draudzīgajā kompānijā ar SIA "Rīgas nami" laikam ar nepacietību gaida, ka drīz Saeimas deputāti balsos par grozījumiem likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kur pēc vārdiem "dzīvojamās telpas nav pārdodamas vai citādi atsavināmas dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām" tiek plānots grozīt un turpināt tā: "izņemot zemāk aprakstītos gadījumus". Grozījumi paredz piešķirt pašvaldībām rīkoties pēc pašu kritērijiem un lemt, kuru dzīvokli jānodod izsolē.
Pašvaldības dzīvokļu īrniekiem radušās pamatotas bažas, jo pašvaldība viņiem nelikumīgi pārraksta īres līgumus uz diviem gadiem. Lai gan Īres likums nenosaka mainīt līguma nosacījumus un termiņu viņiem kā Palīdzības likumā noteikto kategoriju personām, tomēr nav neiespējami, ka pašvaldība pēc Palīdzības likuma grozījumiem tagad nepagarinās grozīto īres līgumu, lai atsavinātu un pārdotu dzīvokli trešajām personām.
Secinājums
No tiesiskuma viedokļa Rīgas dome ar savu rīcību rada nopietnus indivīda tiesību aizskārumus.
Trīs gadu laikā Rīgas dome nav izstrādājusi saistošos noteikumus īres maksai atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likuma 31. pantam.
Mājokļu un vides departaments cenšas likvidēt, izdzēšot no pašvaldības noteikumiem denacionalizēto namu īrnieku tiesības uz likumā paredzēto pašvaldības palīdzību.
Šāda rīcība norāda uz tiesisku nihilismu Rīga, kad spriedumos tiesas, leģitimizējot pašvaldības patvaļu, ignorē īrnieku likumīgi iegūto tiesību saglabāšanu.
Tādā veidā Rīgas dome paredz pilnībā izsist pamatu zem mazaizsargāto iedzīvotāju tiesību aizstāvības – jo tiek pārkāptas vairākas tiesību normas un piemērotas tiesību normas, kas neattiecas uz pašvaldību, bet ir saistītas tīri ar komerciju. Tas rada tiesisku haosu un vēl vairāk pastiprina īrnieku neaizsargātību, padarot īrniekus par situācijas ķīlniekiem.
Uzskatām, ka Rīgas dome ar minēto savu rīcību demonstratīvi un rupji pārkāpj Latvijas likumos indivīdiem noteikto paļāvības principu, tiesības savlaicīgi saņemt paziņojumus, ja ar iestādes darbību tiek skartas viņu tiesības.
Seko mums 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
