Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas dome nekad nav bijusi caurskatāma institūcija, kas darbotos sabiedrības interesēs, jo allaž ir dalījusi milzu kapitālu, pārvaldījusi vērtīgus pilsētas īpašumus, pieņēmusi lielajam biznesam svarīgus lēmumus, un ap katru no šiem lēmumiem allaž spietojušas ieinteresētās personas, cenšoties ietekmēt iznākumu par labu sev un savām interesēm.

Taču, ja agrāk Rīgas domes medijos atspoguļotās aktivitātes vēl ierakstījās sociāli akceptētās, neizbēgamās korupcijas rāmjos (lai jau zog, ka tik strādā), tad pēdējā laikā radusies sajūta, ka pamatkritērijs, lai Rīgas dome jebkādu projektu vispār uzsāktu, ir tajā ietvertā iespēja daļu naudas iešņaukt kādā no savām vai sev pietuvināto kabatām. Faktiski, Rīgas dome ir sasniegusi stāvokli, kad ir tik aizņemta ar zagšanu, ka neatliek pat laika uzturēt fasādi — aplaistīt puķes uz Barona ielas un izveidot apstādījumus skvērā pie Operas.

Zināmā mērā ir grūti aptvert to mērogu un sistēmiskumu ar kādu notikusi Rīgas domes, jeb precīzāk — Rīgas un rīdzinieku kopējās naudas — izlaupīšana. Bezgalīgi konsultanti, kuri saņem atlīdzību “par neko”, projekti ar uzpūstām tāmēm, atbalsts Saskaņas draugu sabiedriskajām organizācijām, un pāri visam — bezjēdzīgi daudzmiljonu projekti kā Rīga.lv, kuru vienīgais eksistences iemesls ir burtiski  “nokāst piķi”.

Šo situāciju lielā mērā stimulē monolītais domes varas partiju bloks, kas stabili “ņem vairākumu”, un, nesatraucoties par rītdienu, var rīkoties, kā vien tiem ienāk prātā. — Ak jums ir svelošas vajadzības? Bet mēs vēlamies remontēt Uzvaras parku par 3,8 miljoniem! Un iepūt tu mums. — Kā teica klasiķis: “Vara samaitā, bet absolūta vara samaitā absolūti.”

Protams, šodien, kad tiesībsargājošās iestādes ir atārdījušas dažus pavedienus un bosi aizlaidušies lapās uz Eiroparlamentu, situācija ir būtiski mainījusies. Labākajās Cepļa sižeta tradīcijās par daudzsološā uzņēmuma vadītāju kļuvis leitnants Sausais, piedodiet, pulkvedis Turlais. Saskaņa “it kā” zaudējusi četrus savus biedrus, kā rezultātā koalīcijai vairs nav “pilns rublis”, bet pats svarīgākais — tā ir zaudējusi savu seju un līderi.

Nav labāka laika kā tagad, lai pārlūkotu spēles laukumu un censtos saprast, kā šādā situācijā esam nokļuvuši un kas sagaidāms turpmāk.

Sovoks jeb padomju mantojums

Dzidra padomju sistēmas pazīme bija pilsoniskās sabiedrības neesamība. Pavisam vienkārši — padomju iekārtā politiskā un sabiedriskā dzīve nebija ikdienas cilvēku kompetencē. Cilvēks parastais tikai varēja reaģēt uz signāliem, kuri nāca no augšas. Ja rietumu demokrātijās sabiedrība apvienojas un kļūst par partneri varai (kuru tā pati ievēl), tad postkomunistiskā sabiedrība sastāv no savstarpēji atsvešinātiem indivīdiem, kuri neprot apvienoties un sadarboties, lai mijiedarbotos ar varu to ierobežojot un uzraugot.

Neļaut cilvēkiem biedroties bija centrālais instruments, kā padomju sistēma varēja saglabāt kontroli, jo — skaldi un valdi. Šodien biedrošanās prasmes neesamība ir galvenā problēma, kas traucē demokrātiskas, uz kopsadarbības principiem būvētas pašvaldības pārvaldes iekārtas attīstībai Rīgā. Mēs esam tik atsvešināti, ka nesveicināmies pat ar savu bērnu klasesbiedru vecākiem, kurus zinām sejā, bet izliekamies nepazīstam. Par kādu kopsadarbību, kopējo labumu, kopējo lietu, kopējiem mērķiem, kopēju rīcību, kopējām vērtībām un kopējām interesēm vispār šādā situācijā var būt runa?

Jebkurš cilvēks, protams, ir savtīgs egoists un ir dabīgi tendēts jebkurā situācijā meklēt tūlītēju pašlabumu, cenšoties sasniegt savas individuālās izdzīvošanas un komforta mērķus. Bet zinātnieki, Nobeļa prēmijas laureāti, pētot, kā cilvēki pieņem lēmumus, ir secinājuši — ja cilvēki uzticas viens otram un sadarbojas kopēju interešu realizācijai ilgtermiņā, egoisma līmenis būtiski sarūk. Sakārtotās un ilgtspējīgās attiecībās savtīgums samazinās!

Bet, tā kā mēs nedz mākam sveicināties, nedz sadarboties, un par kopējas nākotnes pamatprincipiem vienoties nespējam, jo esam atsvešināti un attālināti, pie varas esošie var ērti realizēt īslaicīgas un tuvredzīgas egoistiskas intereses.

Tāpēc, ka krievs

Postpadomju atsvešinātā mentalitāte nav vienīgais faktors, kas dzemdējis astoņkāji, Rīgas domes izlaupītāju. Otrs aspekts ir sabiedrības etniskais dalījums un vēsturiskais aizvainojums.

Nevienam nav noslēpums, ka daudzi krievvalodīgie izjūt naidu un aizvainojumu. Tas nav tikai Kremļa propagandas rezultāts, jo viņi, kuri šeit dzimuši, Latvijā nejūtas cienīti un gribēti. Gluži pretēji — viņi tiek pazemoti, tiek ierakstīti nepilsoņos, tiek saukti par okupantiem. Lai arī ārēji sabiedrība ir mierīga, daudziem iekšā kņud naids, un viņi alkst atspēlēties. Varbūt ne tieši, bet pastarpināti. Man pašam bija situācija, kad Ķengaraga pagalmos pasta nodaļu meklējot, prasīju padomu vietējam, kurš krieviski atbildēja, ka nezinot, lai gan labi zināja, ka pasta nodaļa ir tepat aiz stūra, jo tieši no turienes viņš nāca!

Rīgas domes plašā mēroga laupīšanas čempionāts lielā mērā balstās tieši šādā dusmu izpausmē. — Vot, jums pīrādziņi, kādus paši tos izcepāt. Nogaršojiet. Tagad mēs te mazliet pasaimniekosim. — Un viņi to var darīt, jo viņiem ir vairākums, un mazāk nebūs. Un viņi jūtas dusmīgi, atsvešināti un aizvainoti. Un viņi neizjūt piederību šai valstij un negrib no tās neko izveidot. Negrib neko kopīgu un ilgtspējīgu. Jo nav uzticēšanās, un tādēļ arī prevalē egocentrisms un tūlītēja savtīga ieguvuma meklēšana. Katrs grābj sev, ko var pagrābt. Un pie varas nokļuvušie burtiski “sadala laupījumu” sev un savējiem, jo nekā savādāk rīkoties viņi vienkārši nav spējīgi.

Vai viņi ir slikti cilvēki?— Nē, nav! Zinātniskie pētījumi un psiholoģijas eksperimenti apliecina, ka cilvēka uzvedība ir atkarīga no vides, kādā viņš nokļūst. Visinteliģentākie un rāmākie indivīdi, kļuvuši par cietumsargiem, savai jaunajai sociālajai lomai pielāgojas dažu dienu laikā, kļūstot rupji, vulgāri un vardarbīgi. Taču labā ziņa ir, ka arī eksperimenta žurkām var piedāvāt narkotikas, bet par narkomānēm kļūs tikai no grupas izstumtās un tās, kurām nebūs pieejas interesantām aktivitātēm. Tāpat kā zviedru nāciju savulaik no alkoholisma izārstēja, mērķtiecīgi uzlabojot dzīves vidi un telpu ar to, ko šodien visā pasaulē pazīst kā “skandināvu dizainu”.

Cilvēkam ir noteiktas psiholoģiskās vajadzības — ar kaut ko lepoties, justies svarīgam, piederēt, veidot jēgpilnu identitāti —, un, ja tās netiek realizētas, paveras ceļš destrukcijai. Ja Latvijas politiķi ir pārāk aizņemti ar shēmošanu, lai parūpētos par trešdaļas valsts iedzīvotāju iekļaušanu, nevajag brīnīties par izzagtu un izpostītu galvaspilsētu, kur tramvajus mazgā ar nanoūdeni un katrs projekts, pirmkārt, ir iespēja nozagt.

Atpakaļ nākotnē

Šodien līdz ar vairāku koruptīvo shēmu atklāšanu un sekojošo Ušakova un Amerika evakuāciju uz neaizskaramības zonu Eiroparlamentā Saskaņas un GKR monolītajā blokā ir parādījušās plaisas. Daudzi līksmo un sagaida jaunas iespējas un jaunu ēru Rīgas domē, bet rīdzinieki-vēlētāji nekur nebrauks, viņi paliks tepat. Domās un rīkosies tāpat kā iepriekš. Un, ja tā, tad kas var mainīties? Tāpat kā agrāk vēlētāji paliks atsvešināti un neorganizēti, nespējīgi vienoties par kopīgu nākotni, kopējiem pamatprincipiem un vērtībām, nespējīgi kontrolēt un pieskatīt varu.

Ušakova sarakstā varbūt nebūs, bet kas viņam traucē “būt tepat blakus” un iedvesmot vēlētājus? Pat, ja Ušakovs pazudīs no ekrāniem — svēta vieta tukša nepaliks, un vienas sejas vietā nāks trīs citas.

Ja kāds domā, ka Saskaņas vēlētājs, uzzinājis par korupcijas skandāliem, nu, šausmās saķēris galvu, sēž un nezina, ko darīt, — jūs maldāties. Cilvēki Ušakovam tic, bet ticība nav racionālā prāta funkcija, un cilvēki burtiski būs gatavi apgalvot, ka melnais ir balts, lai tikai nebūtu jāmaina savas dziļākās pārliecības. Tieši tāpēc arī līdz šim Ušakovs ir spējis kā teflona vairogs un daiļa fasāde stāvēt priekšā visām rebēm, kuras valda domē, un piesegt visu notiekošo kā burvju mākslinieks, kurš novērš uzmanību no tā, kas notiek īstenībā.

Kāpēc cilvēki Ušakovam tā tic? Tāpēc, ka dzīve bez ticības ir bezjēdzīga un cilvēkiem vajag kaut kam ticēt — tieši tāpat kā cilvēkiem vajag ēst. Bet neko citu, kam krievvalodīgie varētu noticēt, neviens tā arī nav spējis piedāvāt. Un kur tad viņiem likties?

Ko ir iespējams iesākt? Praktiski neko daudz, jo cilvēki arvien neapzinās savu varēšanu kaut ko mainīt, un tautas politiskā aktivitāte aprobežojas ar dusmīgu galvas grozīšanu pie televizora. Atsvešinātība un neprasme organizēties rezultējas pie varas esošo bezatbildībā un visvarenības sajūtā un atļauj rīkoties, realizējot šauras, īslaicīgas un egoistiskas intereses.

Kas notiks tālāk? A nekas. Iekrišanas tiks lokalizētas, gali apcirsti, situācijas izrullētas, sejas izglābtas, kam vajadzēs — tiem samaksās, un turpināsies tas pats, kas līdz šim, tikai diskrētāk, bet tik pat nahaļna, jo viņi vienkārši citādāk nemāk, un — kāpēc vispār lai mācētu? Nav taču pieprasījuma. Cilvēki ir pieņēmuši, ka neko ietekmēt nevar, un pat necenšas.

Un tā turpināsies tik ilgi, kamēr jūs, televizoru nācija, nesāksiet sveicināties ar cilvēkiem, kurus esat redzējuši, bet vēl neesat pietiekoši pazīstami, lai spētu vienoties par kopīgiem principiem un kopīgu rīcību kopīgas nākotnes vārdā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...