Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes vadībā un arī dažādās pašvaldības iestādēs pagājušā gada nogalē bijušas īstas prēmiju dzīres, - tā rāda informācija, ko galvaspilsētas pašvaldība sagatavojusi, atbildot uz oficiālu informācijas pieprasījumu.

Kaut gan pagājušajā gadā Rīgas domes Satiksmes departamenta spējas organizēt Rīgas ielu remontdarbus izpelnījās rīdzinieku masveida kritiku, pati departamenta vadība ir bijusi citās domās un lielākajai daļai darbinieku novembra beigās piešķīrusi vienreizēju prēmiju 65-75% apmērā no mēnešalgas. Kopumā šādas prēmijas saņēmusi lielākā daļa no aptuveni 100 departamenta darbiniekiem.

Šīs prēmijas aptuveni 80 tūkstošu eiro kopsummā ir tikušas piešķirtas ar Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina rīkojumu, taču tukšā nav palicis arī viņš: Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs departamenta pagaidu vadītāja veikumu 29. novembrī ir novērtējis ar prēmiju 75% apmērā no mēnešalgas.

Reizē ar E. Jakrinu pie prēmijas 75% apmērā no algas saskaņā ar N. Ušakova rīkojumu ir ticis arī Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse, Īpašuma departamenta direktore Aija Rimicāne, Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte, Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko un Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs.

Tāpat pie šādas 75% prēmijas ticis arī Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass un priekšnieka vietnieka p.i. Andrejs Aronovs, Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis, Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane un vietnieks Normunds Beinarovičs.

Vēl virknei pašvaldības administrācijas darbinieku piešķirta prēmija puses mēnešalgas apmērā, savukārt Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram Guntim Helmanim tikusi 600 eiro prēmija, bet pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” direktoram Jānim Drullem – pat 1600 eiro prēmija.

Jau nedēļu pirms domes vadības pie prēmiju dalīšanas ir ķērusies Mājokļu un vides departamenta vadība: kopā 21. novembrī prēmijas piešķirtas 232 departamenta darbiniekiem, un vislielākās bijušas vadībai - departamenta direktora vietniecei, direktora biroja vadītājai Ingai Ivanovai piešķirti 1318 eiro, otrai vietniecei, Tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes priekšniecei Kristīnei Ermansonei ticis par diviem eiro mazāk, bet Finanšu un saimnieciskās pārvaldes priekšniecei Ilonai Dimantei piešķirta 1232 eiro liela prēmija.

Labklājības departamenta direktora I. Kondrāte ir pasteigusies un jau oktobra beigās naudas balvās 61 departamenta darbiniekam ir piešķīrusi kopā nepilnus 22 tūkstošus eiro. Interesants I. Kondrātes skatījumā bijis darbinieku veikuma novērtējums: gandrīz visiem departamenta darbiniekiem piešķirta 380 eiro naudas balva katram, toties divām apkopējām – vien pa 15 eiro.

Domes Īpašuma departamentā rīkojums par naudas balvām pieņemts novembra vidū, un apbalvoto saraksts ir uz veselām astoņām lapām: katram no 208 apbalvotajiem piešķirts pa 380 eiro, kopā šim nolūkam iztērējot 79 040 eiro. Tikai viens autovadītājs saņēmis 190 eiro, bet apkopēju apbalvošanu šī departamenta direktore A. Rimicāne nav uzskatījusi par lietderīgu.

Savukārt Rīgas domes Finanšu departamenta direktore I. Tiknuse nav uzskatījusi par nepieciešamu norādīt, kad tieši viņas vadītajā struktūrā pērn notikusi lielā apbalvošana un prēmēšana, taču no departamenta sagatavotā pārskata redzams, ka kopā ir bijuši 194 prēmētie (arī trīs autovadītāji, bet nevienas apkopējas), kuri prēmijā saņēmuši 40-75% no mēnešalgas.

Veseli trīs prēmējamo saraksti novembra beigās ir bijuši Rīgas pilsētas izpilddirektoram Jurim Radzēvičam. „Zemākajā kategorijā”, kam izmaksāta prēmija vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, bijuši vairāk nekā 200 darbinieku, bet „vidējā” – prēmija 50% apmērā – nepilns simts.

Interesanti komponēts ir bijis trešais saraksts – tie pašvaldības darbinieki, kam piešķirta prēmija 75% apmērā no mēnešalgas: šajā sarakstā ir N. Ušakova dzīvesbiedre, viņa biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova, kā arī 30 sētnieku, apkopēju, autovadītāju, garderobistu un citu „melnā” darba darītāju.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...