Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās uzstādītie reklāmas stendi apdraud cilvēku drošību. Digitālās reklāmas objektiem elektropievades risinājums (zemē ierakts kabelis) ierīkots bez mehāniskās aizsardzības, vai elektropievade ierīkota pa gaisa kabeļiem no tuvējiem infrastruktūras objektiem. Tas nav estētiski, bet vēl jo būtiskāk – šāds izpildījums ir bīstams apkārtējo veselībai un pat dzīvībai. Vai jānotiek traģēdijai, lai atbildīgie reaģētu? Turklāt, ja izvērtē publiski pieejamo informāciju, atklāts paliek arī jautājums – kāpēc konkurss par šādu reklāmas objektu izvietošanu ir draudzīgs tikai atsevišķiem pretendentiem?

Veikt izpētes ekskursiju Rīgas ielās mani pamudināja Daiņa Deiģeļa internetā lasāmais raksts, kurā viņš pauž sašutumu par to, ka no Zolitūdes traģēdijas laikam neesam mācījušies un joprojām galvaspilsētā ir būvobjekti, šajā gadījumā – vides reklāmas, kas nav sakārtotas atbilstoši likumdošanas prasībām. Un komersants tās uzstāda, tā teikt, “uz ātru roku”.

Noteikumi, kurus neievēro

Kā bijušais Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Ekonomikas attīstības, nekustamā īpašuma un projektu nodaļas vadītājs, izpētot rakstā norādītos objektus Rīgas pilsētvidē, fiksēju, ka reklāmas stendu uzstādītāji un īpašnieki ir uzņēmums SIA “JCDecaux Latvia”.

Uzņēmuma mājaslapā norādīts, ka kompānija nodrošina 28 digitālos ekrānus un 493 objektus Rīgas pilsētas teritorijā, kuros iznomā rotējošos reklāmas laukumus vai statiskus stendus ar apgaismojumu (saraksts ar visām adresēm: https://geo.jcdecaux.lv/lv/). Atbilstoši manā rīcībā esošajai informācijai 140 no šiem objektiem elektrības pievads tiek nodrošināts ar gaisa vadu, bet pārējos - ar zemes kabeli.

Pēc nejaušības principa izvēloties vairākus objektus, iespējamie pārkāpumi reklāmas objektu būvniecībā un to pieslēgumos elektroapgādes līnijām bija ātri pamanāmi, piemēram, Āgenskalnā, galvaspilsētas centrā. 

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 732 "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu" prasībām šādu ekrānu ierīkošanai un pieslēgšanai elektroapgādei nepieciešams izstrādāt pieslēguma projektu un saņemt saskaņojumu ar attiecīgo inženierkomunikāciju turētāju, ja objektu nepieciešams pieslēgt elektropiegādes tīkliem vai citām inženierkomunikācijām, kā arī ar citiem inženierkomunikāciju turētājiem un trešajām personām, kuru īpašumtiesības tiek skartas.

Taču apsekotajos digitālās reklāmas objektos, iespējams, elektropievade tiek nodrošināta bez saskaņota projekta, jo elektropievades risinājums (zemē ierakts kabelis) ierīkots bez mehāniskās aizsardzības. Savukārt pieturvietās uzstādītajiem rotējošiem reklāmas plakātiem elektropievade ierīkota pa gaisa kabeļiem no tuvējiem infrastruktūras objektiem, piemēram, izmantojot Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” infrastruktūru. 

Neviens no apsekoto reklāmas stendu izvēlētajiem elektropievades risinājumiem, pirmšķietami vērtējot, neatbilst Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām un Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"" prasībām.

Gaidīsim nelaimi?

Ņemot vērā, ka digitālo ekrānu izbūve atbilstoši normatīvo aktu prasībām prasa ievērojamu resursu ieguldīšanu, iespējamie būvniecības pārkāpumi rada uzņēmumam acīmredzamas tirgus priekšrocības, ļaujot piedāvāt reklāmdevējiem pakalpojumus par samazinātām cenām vai, pat pielīdzinot cenas tirgus līmenim, gūt virspeļņu.

Esmu novērojis, ka gandrīz ik dienu Rīgā tiek uzstādīti jauni šādi objekti, piedāvājot tirgū aizvien vairāk šādi ierīkotu reklāmas vietu.

Aicinātu atbildīgās institūcijas pārbaudīt reklāmas objektus Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās, lai pārliecinātos par reklāmas objektu izbūves atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī novērstu iespējamos pārkāpumus. Būtu nepieciešams noskaidrot, pirmkārt, vai attiecībā uz visiem šiem digitālās reklāmas objektiem ir izstrādāts tehniskais projekts (vai attiecībā uz katru no objektiem?), otrkārt, vai objektu izbūve notikusi atbilstoši izstrādātajiem projektiem (kur tādi ir)? Treškārt, vai visiem objektiem ar zemes kabeli bija izņemta un realizēta rakšanas darbu atļauja?

Novēršam nelaimi, nevis to gaidām un tad rīkojamies!

Konkurenci deformējoši darījumi

Attiecībā uz digitālo reklāmas objektu izvietošanu Rīgas ielās ir vēl kāds pieminēšanas vērts aspekts, proti, konkurenci deformējoši darījumi, par kuriem aizrādījumus izteikusi arī Konkurences padome, proti, tā norādījusi uz līguma pārkāpumiem starp SIA “Rīgas satiksme”, SIA “Pilsētas līnijas” un SIA “JCDecaux” saistībā ekskluzīvo tiesību nodošanu reklāmas izvietošanai sabiedriskajā transportā un sabiedriskā transporta pieturvietās. Turklāt 2012. gada līgumi bija noslēgti bez konkursa izsludināšanas. Par to plaši ziņoja arī Latvijas mediji.

No publiskajā telpā pieejamās informācijas konstatējams, ka “Rīgas satiksme”, neskatoties uz Konkurences padomes aizrādījumiem, visticamāk, turpina pārkāpt Konkurences likuma noteikumus, nodrošinot darījumu slēgšanu un sadarbojoties tikai ar jau minētajiem tirgus dalībniekiem. Tiesa, izsludinot konkursus, bet tajos ietverot pretendentu kvalifikācijas kritērijus, kas ievērojami sašaurina iespējamo pretendentu loku.

Līgumā viens, dzīvē cits

Esmu arī konstatējis, ka daļa no pieturvietās uzstādītajiem digitālajiem ekrāniem ierīkota pieturvietās, kas izbūvētas uz 2018.gada 22.jūnija konkursa Nr. RS/2018/17 “Par Patapinājuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu” pamata, kur pieliku Nr. 1 – “Sabiedriskā transporta pieturvietas tehniskais risinājums” nav paredzēts izbūvēt reklāmas objektus ar piesaisti zemei. Tomēr pašreizējie reklāmas objektu risinājumi izbūvēti ar piesaisti zemei.

Būtu interesanti uzzināt, vai SIA “Rīgas Satiksme” (RS) noslēgtajos līgumos vai to vēlākos papildinājumos ir pieļāvusi šādas pieturvietu konstruktīvās izmaiņas? Kur šādus dokumentus, kas pamato pieturvietu konstruktīvās izmaiņas, var atrast un izlasīt?

Konkursā sarunāts uzvarētājs?

Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka ​publisko elektronisko iepirkumu sistēmā pērn septembrī tika izsludināts atklāts konkurss “Sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju iegāde Rīgas valstspilsētas pašvaldības vajadzībām” ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu 22.12.2022 un plānoto iepirkuma līgumcenu 5 miljoni eiro. Decembrī publiskajā telpā jau parādījās ziņas, ka iepirkumus, iespējams, bijis paredzēts jau no sarunāta pretendenta. Konkurss noslēdzās bez rezultāta – netika saņemts neviens piedāvājums.

​Norādītais liek secināt, ka pašvaldība kopā ar RS tuvākajā laikā meklēs risinājumus jaunu pieturvietu izbūvei un nomas attiecību nodibināšanai reklāmas izvietošanai pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs. Arī publiskajā telpā (raidījumā “Bez tabu”) atspoguļotie Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša izteikumi liecina, ka tiks meklēts risinājums, kas nav publiskais iepirkums. Viņš raidījumam norādījis: “Esam budžetā atraduši finansējumu – 350 tūkstošus. Tikai šobrīd ir problēma, ka Putina uzsāktā kara dēļ, tirgū ir liela neskaidrība. Mums jau izsludinot otro iepirkumu pēc kārtas nav pieteicies neviens pretendents. Esot materiālu deficīts, augstas cenas, tādēļ neviens nepiesakās. Domājam par plānu B.”

Ievērojamā atšķirība starp izsludinātā konkursa plānoto līgumcenu un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka nosaukto finansējuma summu tiešām liek aizdomāties par izsludinātā konkursa mērķi un atbilstību labas pārvaldības principiem. Ja konkursa noteikumu mērķis ir bijis atturēt pretendentus no dalības konkursā (kas arī ir izdevies) vai ārpus konkursa vienoties ar iepriekšējo pieturvietu uzstādītāju un reklāmas izvietotājiem, tad konkurenci deformējošā situācija vides reklāmas tirgū tikai pagarinās.

Saistībā ar minēto vēršu uzmanību uz apstākli, ka gadījumā, ja 2023.gada budžetā finansējums pieturvietu uzstādīšanai tiek plānots mazāk nekā 5 miljonu eiro apmērā, tad darījuma summas izmaiņas uzskatāmas par tik būtisku novirzi no konkursa plānotās līgumcenas, ka konkursa izbeigšana pretendentu pieteikumu trūkuma dēļ nevar būt par ieganstu nojumju uzstādīšanas tiesību nodošanai citām personām bez atklāta konkursa rīkošanas. Ir jārīko jauns atklāts konkurss.

* ēku apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “KA pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...