Iesaki rakstu: 
Līdz šim “Progresīvo” pārraudzībā esošais uzņēmums SIA “Rīgas Meži” ir saimniekojis ar plašu vērienu, rīdzinieku naudu netaupot komunikācijai ar sabiedrību, un divos gados iztērēts aptuveni pusmiljons. Pēc viņu domām, tā nav parasta komunikācija, bet gan STRATĒĢISKA!
“Rīgas Mežos” izveidota plaša “Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību daļa”, kurā strādā 5 darbinieki. Salīdzinājumam: Rīgas domes šādā struktūrā, kas aptver visu Rīgā notiekošo, strādā 9 cilvēki. Daļas vadītāja Ieva Bērziņa saņem pieklājīgu algu - vairāk par 40 000.00 EUR gadā. Kopā ar darbiniekiem tas ir aptuveni 150 000.00 EUR gadā.
Rodas jautājums – vai darbinieki, kas saņem šādu atalgojumu, nav spējīgi tikt galā ar saviem darba pienākumiem, ka jāslēdz līgumi ar aģentūrām - SIA “Mellis” un SIA “DUE” par informatīvo materiālu ražošanu un piegādi par summu 48 400.00 EUR. Pastāv aizdomas, ka ar šo aģentūru starpniecību tiek pirkti mediji. Bet to noskaidrot var tikai Valsts kontrole.
Tāpat STRATĒĢISKĀ KOMUNIKĀCIJA nozīmē apmaksāt publicitāti AS “TV Latvija”, 2022.gadā tērējot 18 150.00 EUR par raidlaika nodrošinājumu pasūtītāja iesniegtajiem video materiāliem kanālā TV24 un interneta portālā xtv.lv, un 11 616.00 EUR par video materiālu izgatavošanu par pasūtītāja definētajām aktuālajām tēmām, bet 2023.gadā – 12 087.90 EUR par video materiālu izgatavošana par pasūtītājam aktuālām tēmām.
2022.gadā SIA “Rīgas Meži” nomainīja uzņēmuma logo. Šādus tēriņus atļaujas tikai labi pelnoši privāti uzņēmumi vai akciju sabiedrības. Kā. piemēram, LMT, TET utml.. Diemžēl rīdziniekiem nav skaidrs, kādēļ tas bija jādara, atkal bezjēdzīgi tērējot viņu naudu. Jebkurš mārketinga speciālists var pastāstīt, cik lielas līdzekļus prasa šādas darbības, jo jāmaina viss, sākot no uzņēmuma veidlapām, info stendiem, karogiem, telpiskie logo pie ēkām, un beidzot ar darba apģērbiem, vārdu sakot visa veida uzņēmuma lietošanā esoša atribūtika. Neformālās sarunās uzņēmuma darbinieki stāsta, ka tā ir bijusi valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras (attēlā) iegriba un kaprīze – izmest mēslainē visu, kas bijis līdz viņas laikam!
Rīdzinieki var priecāties, ka citas Rīgas kapitālsabiedrības, mainoties vadībai, nemaina logo un visas lietas, uz kurām tas izvietots. Protams, ka tagad ar jauno logotipu ir jāizgatavo uzņēmuma prezentācijas materiāli un suvenīri. Lai to veiktu, noslēgti līgumi - 2022.gadā ar SIA “Parnass Presentreklam” un SIA “PRO-Baltic” par summu 48 400.00 EUR par suvenīru dizaina izstrādi, suvenīru ar logo izgatavošanu. 2023.gadā ar SIA “PRO-Baltic” par summu 12 100.00 EUR par pārtikas produktu ar personalizāciju (logo) izgatavošanu, un otrs līgums ar SIA “PRO-Baltic” par summu 71 390.00 EUR par “Rīgas Meži” suvenīru dizaina izstrādi, suvenīru ar personalizāciju (logo) izgatavošanu.
Varbūt “Rīgas Meži” plāno suvenīru veikala atvēršanu? Jo grūti iedomāties, kur var likt tik daudz suvenīru, kuru izgatavošanai kopā iztērēti 131 890.00 EUR. Varbūt STRATĒĢISKĀ KOMUNIKĀCIJA nozīmē, ka rīdziniekiem tiks pa labi un pa kreisi dalīti suvenīri cerībā, ka viņi pievērs acis uz plānoto briežu nogalināšanu un citām dīvainām darbībām. Žēl, ka pati Anita Skudra jauno logo nevēlas redzēt uz savas darba mašīnas, ar kuru viņa 19. jūnijā Spuņciemā izraisīja smagu avāriju. Kur tad palikusi labā pārvaldība un kopā ar “Delnu” pasludinātā “nulles tolerance”?
Būtu labi, ja “Delnas” darbinieki Anitai Skudrai izskaidrotu, ka darba mašīnas izmantošana personiskām vajadzībām katru dienu braucot uz darbu Rīgā un atpakaļ uz mājām Tukumā, arī ir rīdzinieku naudas izšķērdēšana, ka vienlīdzīga atieksme un laba pārvaldība nozīmē, ka arī valdes locekļu mašīnās tiek uzstādīti GPS raidītāji un tās tiek trafaretas. Žēl, ka sabiedrībai par atklātību “Delna” nekas nav iebilstams par to, ka rīdziniekiem 7260.00 EUR izmaksāja Anitas Skudras uzstāšanās sarunu festivālā “Lampa”, ko uzņēmums samaksājis nodibinājumam “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS”.
Vai tiešām šādi tēriņi nozīmē ilgtspējīgu saimniekošanu, nevis izsaimniekošanu? Tāds jautājums rodas, jo “Rīgas Meži” “Ilgtspējas indeksā” saņēma Sudraba balvu. Bet par to jau arī visticamāk ir “stratēģiski nokomunicēts” ar naudu. Valsts kontrole sabiedrībai varētu atklāt, cik un kuriem medijiem tiek maksāts?
Atgriežoties pie plānotās briežu nogalināšanas vides projekta “Ekvido2” vai “Briežu dārza” teritorijā, izbrīnu raisa uzņēmuma valdes locekļa Jāna Ģērmaņa profesionalitāte un kvalifikācija, kā arī “spēcīgā līderība”. Reaģējot uz sabiedrības sašutumu, Jānis Ģērmanis Latvijas Radio1 klāstīja, ka iepriekšējā vadība nepareizi saimniekojusi, kā rezultātā brieži tagad jāizšauj. Viņš tikai aizmirsa klausītājus informēt, ka iepriekšējā periodā – kopš 2017.gada, tieši viņš “Rīgas Mežos” bija mežsaimniecības daļas vadītājs, tieši viņš noteica darbības virzienus un politiku mežsaimniecības jomā. Darbinieki stāsta, ka viņa darba vieta bija “Briežu dārzā”, un katru dienu pa logu viņš varēja vērot briežus…. Vai tā ir laba uzņēmuma pārvaldība, ja vadošam darbiniekam nav viedokļa, izpratnes, zināšanu un savas nostājas problēmu risināšanā? Vai tā ir laba uzņēmuma pārvaldība, ja cilvēks, kuram jābūt viedokļa līderim, kažoku velk uz to pusi, kuru vēlas redzēt pastāvošā vara?
“Rīgas Mežu” stratēģiskā komunikatore Ieva Bērziņa beidzot var attaisnot savu algu, un to viņa arī mēģina darīt, izplatot medijos sašutuma pilnus paziņojumus ar tekstu “” Rīgas Meži” aicina pārtraukt nepatiesas informācijas izplatīšanu par vides izglītības centra “Ekvido2” teritorijā esošo staltbriežu ganāmpulku, kurš atrodas Ogres pievārtē”. Tāda ir STRATĒGISKĀ atbilde ogrēniešiem, kuri briežu aizstāvībai nodibinājuši biedrību, lai piespiestu valdes locekli Jāni Ģērmani risināt problēmu, nevis iet vieglāko ceļu.
Aicinājums pārtraukt nepatiesas informācijas izplatīšanu tiešām ir smieklīgs, jo stratēģiskās komunikācijas vadītāja Ieva Bērziņa viena raksta ietvaros sapinas savos stāstos. Vienā teikumā viņa skaidro, ka vriežu dārzs nav rekreācijas teritorija un tam sabiedrība nevar piekļūt, bet jau dažas rindkopas tālāk tiek paziņots, ka 2022.gadā to apmeklēja 3500 cilvēku, bet šogad to jau apmeklējuši 9000. Tad kā tad īsti ir? Tad kas tur notiek?
Bērziņa stāsta, ka iepriekšējai uzņēmuma vadībai, kura savus amatus zaudēja pirms trīs gadiem, par staltbriežiem un to labturību neesot bijusi nekāda rūpe. Ieva, nepiesārņojiet ar šādiem apgalvojumiem mediju telpu, bet aizejiet uz blakus kabinetu un šos pārmetumus izsakiet valdes loceklim Jānim Ģērmanim, kurš par to atbildēja agrāk un atbild tagad!
Rodas iespaids, ka Ievai Bērziņai mežsaimniecības tēma vēl arvien ir sveša un viņa nespēj noorientēties. Tikai skumji, ka labi atalgoto stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājas amatu acīmredzot ieņem nezinošs cilvēks. Tāpat “Rīgas Mežu” mājas lapā nav atrodama uzņēmuma “Stratēģiskās komunikācijas stratēģija” – dokuments, kas viestu skaidrību par mērķiem un uzdevumiem.
“Rīgas Mežos” pēdējos gadus neveicās arī ar iekšējo komunikāciju. Neskatoties uz “Ilgtspējas indeksā” iegūto Sudraba balvu, kas nozīmē, ka visticamāk par lielu naudu papīri sakārtoti un procesi skaisti aprakstīti, “Rīgas Mežos” pēdējo trīs gadu laikā ir ļoti liela kadru mainība. Tik liela, ka darbinieki viens otru pat nepazīst. Te nu atkal darbs stratēģiskās komunikācijas daļai - par rīdzinieku naudu darbiniekiem jāorganizē sporta spēles. Tās notika 18.augustā Ķegumā atpūtas kompleksā “Puduri”.
Gribētos zināt, kāds viedoklis būtu Valsts kontrolei par šādiem tēriņiem – nomas maksa par atpūtas kompleksu, apsardze, dalībnieku ēdināšana 3 reizes dienā, koncerts divās daļās, radošās darbnīcas un divas stundas ilga sportošana, tad ballīte un, protams, maksa aģentūrai, kas visu organizēja. Tas viss notiek darba laikā! Cik līdzekļi šim mērķim iztērēti uz vienu darbinieku? Vai tiešām sporta spēlēs piedalījās visi 400 uzņēmuma darbinieki? Nē, diemžēl tikai izredzētie, aptuveni 100. Pārējiem droši vien bija jāstrādā, piemēram, jārūpējas par tīrību Rīgas svētku laikā. Tāpat jāpiemin dārgais Ziemassvētku koncerts ar maestro Raimonda Paula piedalīšanos.
Informācija par tēriņiem komunikācijas vajadzībām ņemta no SIA “Rīgas Meži” sagatavotajiem datiem, atbildot uz Rīgas domes NA/LRA deputāta Valda Gavara pieprasījuma. Tomēr šeit nebūt nav uzrādīti visi tēriņi, piemēram, līdzekļi, kas tērēti iekšējai komunikācijai, izdevumi par jaunā logo izstrādi, informatīvu plakātu un stendu izgatavošanu u.c. Tomēr, sasummējot visu to, kas pieminēts šajā rakstā, un vēl nepieminētos tēriņus, ko “Rīgas Meži” iesnieguši Gavara kungam, piemēram, maksājumus SIA “Leta”, 2022.gadā un 2023.gada pirmajā pusgadā iztērēti 246 416,50 EUR. Pieskaitot stratēģiskās komunikācijas daļas darbinieku algas, par diviem gadiem tas ir gandrīz pusmiljons!
Jāpiemin, ka Anitas Skudras kaprīzes nebeidzas tikai ar jauna logo izstrādi. Pēc viņas iniciatīvas tika izsviestas visas biroja mēbeles, kuras nebija vecākas par 10 gadiem, un nopirkatas jaunas. Apjoms vērienīgs, jo birojā strādā aptuveni 40 darbinieki. Tas jau “Ilgtspējas indeksā” velk uz Zelta balvu! Uz ko “Rīgas Meži” arī virzās, jo pēdējo gadu laikā uzņēmumā izveidota “Ilgtspējas vadības daļa”, kuras darbiniekiem arī ir labas algas, un papildus tam atkal tiek pirkti ārpakalpojumi.
Vai tiešām rīdziniekiem ir pienācis laiks vākt parakstus platformā manabalss.lv, lai Valsts kontrole, Valsts Ieņēmumu dienests un citas kontrolējošās institūcijas veic pārbaudes SIA “Rīgas Meži”? Ir taču jāpalīdz vadībai tikt skaidrībā, ar ko tad šī Rīgas kapitālsabiedrība nodarbojas, kā tai ir jātērē līdzekļi un kas ir viņu pārvaldībā.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
