Iesaki rakstu: 
Lai apkarotu negodīgumu un korumpētību savu darbinieku – mežsargu vidū, SIA “Rīgas Meži” aicinājuši talkā KNAB. Kopā uzsākta pretkorupcijas kampaņa, kas pārpludinājusi sociālos medijus. Reklāmas kampaņas būtība ir tā, ka negodīgi cilvēki lielā apjomā (tā mums liek domāt) cenšas nocirst svētku eglīti Rīgai piederošajos mežos, ko darīt uzņēmums ir liedzis. Acīmredzot “Rīgas Mežu” valdei ir lielas aizdomas, ka mežsargi nevis sargās eglītes, bet gan tās mainīs pret kukuli! Dīvainā kārtā uzņēmuma mežsargi jūtās aizskarti, jo viņi gadiem ilgi pirmssvētku laikā ir strādājuši garākas darba stundas, lai nosargātu jaunaudzes. Un pēdējos piecpadsmit gadus eglīšu zādzību ir bijis ļoti, ļoti maz.
Katru gadu iepriekšējā “Rīgas Mežu” vadības komanda sniedza sabiedrībai paziņojumu, ka eglītes nedrīkst cirst, jo to Pierīgas mežos ir maz. Līdz šim sabiedrība to spēja saprast, bet, redzot reklāmu, var secināt, ka šogad situācija ir radikāli mainījusies – cilvēki alkatīgi metas mežā pēc eglītēm un mežsargi tās maina pret kukuli! Reklāma liek domāt, ka, ņemot vērā nopietno apdraudējumu sabiedrības mantai un morālei, cīņā ar potenciāli negodīgiem mežsargiem ir iesaistījies KNAB, noliekot malā visus citus darbus. Tie pagaidīs!
Šo reklāmas kampaņu vēl neparastāku padara pasaku tēls elfs Skujiņš, kurš glābt Rīgai piederošos mežus ieradies no... Jā, no kurienes tad? Ko mēs Latvijā zinām par elfiem? Māte Google vēsta, ka elfi ir dabas harmonijas sargi, kas uz mūsu planētu ieradušies no Centaura Alfa miglāja. Elfi dzīvo un aktīvi darbojas Dž.R.R. Tolkīna literārajos darbos “Gredzenu pavēlnieks” un “Hobits”. Tā nu elfs, uzvilcis austriešu zēna pusgarās bikses un ticis pie latviskā vārda Skujiņš, metas talkā KNAB un “Rīgas Mežiem”, lai apkarotu korupciju! Tiešām kā pasakā!
Rīdzinieki gan neizpratnē groza galvas – vai tas nav kaut kāds viltīgs plāns!? Vai tā nav tradicionālā naudas izšķērdēšana? Jādomā, ka KNAB kā sadarbības partneris taču nekontrolēs “Rīgas Mežus”, tāpat kā to nedarīs iepriekšējā kampaņā iesaistītā Dabas aizsardzības pārvalde, tāpat kā neko sliktu nepublicēs mediji, ar kuriem “Rīgas Meži” sadarbojas, tiem maksājot. Tiešām elfisks plāns! Dažs labs gaišreģis prāto, ka nākama “Rīgas Mežu” reklāmas kampaņu sadarbības partneri varētu būt Valsts kontrole un Valsts ieņēmumu dienests vai kāda cita atbildīgā valsts institūcija, kas piever acis uz to, ka rīdzinieku nauda tiek tērēta kā privātā uzņēmumā.
Piemēram, Ziemassvētku koncertu par rīdzinieku naudu “Rīgas Mežu” aptuveni simt darbiniekiem sniedza pats maestro Raimonds Pauls. Uz valsts svētkiem uzņēmuma darbinieki saņēma ļoti dīvainas pārtikas pakas, kurās bija sakomplektēti putraimi, vārītas bietes, kartupeļi, āboli, eļļa, konservi un citi produkti. Kaut kas līdzīgs sociālā dienesta pārtikas pakām maznodrošinātajiem. Un atkal asās rīdzinieku mēles vēstīja, ka vajadzējis palielināt apgrozījumu kāda “Rīgas Mežu” valdes locekļa radinieka veikalā. Darbinieki gan būtu priecājušies par algas pielikumu, bet nekā – tikai pārtika.
Tas nekas, ka vairāk nekā 120 000 eiro izmaksāti kompensācijās vairāk nekā 40 darbiniekiem, kuri tika apvainoti un pazemoti un no “Rīgas Mežiem” padzīti. Vienīgais mierinājums – izmaksātās kompensācijas, kurus bija lielākas, nekā likumā noteikts, bet ko neizdarīsi, lai atbrīvotu vietas savējiem. Dīvaini, ka LU rektoram Indriķim Muižniekam par līdzīgu pārkāpumu izvirzīta apsūdzība, jo viņa darbības ir izraisījušas smagas sekas. Muižnieka kungs, vajag sadarboties ar kontrolējošām institūcijām – veidot kopīgas reklāmas kampaņas!
Vēl par to, kā rit darbi “Rīgas Mežos”: nu jau visiem zināmā Zaļā klase aicina visus interesentus šeit rīkot korporatīvos pasākumus. Tagad tiešām šī ir pārtapusi par uzdzīves vietu! No Cepurīša kunga solītajiem mācību materiāliem nav ne miņas, tāpat arī ekskursijas bērniem norit pēc vecā šablona, tikai tagad par tām jāmaksā. Brieži, kas staigā Briežu dārzā pa Zaļās klases teritoriju, vēl arvien nav nočipoti, lai kā par to uztraucās raidījums “De Facto”. Laikā, kad visos tirgos ir pieprasījums pēc zāģmateriāliem un tie tiek pārdoti par augstām cenām, “Rīgas Mežu” kokzāģētavas laukums ir aizkrauts ar dēļiem, kuri mirkst lietū un sniegā, un uzņēmuma jaunie, “izcili profesionālie darbinieki” tos nespēj pārdot.
Rīgas pilsētas vadības zaļā domāšana tiešām ir dīvaina – Rīgas mērs Staķis tradicionālajā lielo egļu meklēšanas pasākumā 21. novembrī Tīreļu mežniecībā klātesošajiem mediju pārstāvjiem paziņoja, ka pilsētas rotāšanai uz svētkiem tiks nocirstas 40 lielas egles, kuras augušas 30 gadus. Tas, pēc viņa domām, ir tikai tāds sīkums. Bet, ja kāds rīdzinieks Pierīgas mežā atradīsī lielo retumu – mazu eglīti, tad viņam un mežsargam būs darīšana ar KNAB, “Rīgas Mežiem” un elfu Skujiņu!
Priecīgus Ziemassvētku, rīdzinieki!
Attēlā - ar Mārtiņa Staķa svētību amatā apstiprinātā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
