Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valde šā gada 23. augustā pieņēma lēmumu par Iekšējās kontroles nodaļas (IKN) likvidāciju. Var norādīt uz ļoti lielu skaitu argumentu, kas apliecina, ka likvidācija veikta prettiesiski un nepamatoti.

Jāatzīmē, ka valdes lēmums pieņemts uz RNP Iekšējā audita nodaļas un Juridiskās pārvaldes ziņojuma  pamata. Valdes lēmums apstiprināts ar RNP padomes 26.augusta lēmumu.

Tālāk aprakstītais apstiprina to, ka valdes lēmums ir nepamatots, prettiesisks un vērsts uz to, lai atbrīvotos no konkrētiem IKN darbiniekiem, kuri apzinīgi pilda savus pienākumus RNP notiekošo pārkāpumu mazināšanai un novēršanai.

Ziņojumā ļoti vispārīgi minēts, ka saskaņā ar SIA Ernst & Young Baltic ārējā neatkarīgā audita norādījumiem RNP valdei svarīgi ir pārskatīt SIA Rīgas namu pārvaldnieks stratēģiju un izvirzītos mērķus, kā arī veikt struktūrvienību pārplānošanu un pienākumu nodalīšanu”.

Saskaņā ar RNP valdes apstiprināto SIA Ernst & Young Baltic ārējā neatkarīgā audita norādījumu ieviešanas plānu IKN nav paredzēts ne reorganizēt, ne likvidēt. Tieši otrādi - IKN tiek noteiktas papildus veicamās darbības IKN darba pilnveidošanai.

Turklāt ziņojumam nav pievienots attiecīgs dokuments “SIA Ernst & Young Baltic ārējā neatkarīgā audita norādījumi”, nav minēts, kur tieši šajā dokumentā norādītais ir atspoguļots. Līdz ar to nav saprotams, kā valde un padome par ziņojumā minēto pārliecinājās, pieņemot lēmumu.

Ziņojumā minēts, ka, ņemot vērā arī Iekšējās kontroles nodaļas vadītāja Hermaņa Eriņa un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētāja Ronalda Nemaiņa  vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanos, ir jāveic organizatoriskās struktūras izvērtējums un izmaiņas.”

Darbinieka darba tiesisko attiecību izbeigšanās faktam nav nekāda sakara ar “organizatoriskās struktūras izvērtējumu un izmaiņām”. Ja darbinieks izbeidz darba tiesiskās attiecības, jāpieņem jauns darbinieks. Pretējā gadījumā RNP gandrīz katru dienu notiktu struktūrvienību likvidācijas.

Ja SIA būtu nepieciešamas organizatoriskās struktūras izmaiņas, tām būtu jābūt pamatotām ar objektīvu un nozīmīgu (ar neatliekamības raksturu) situācijas (apstākļu) maiņu, kas viennozīmīgi nepieļautu esošās  organizatoriskās struktūras pastāvēšanu RNP un šādā gadījumā šīs organizatoriskās struktūras izmaiņas būtu jāveic nekavējoties.

Ziņojumā nepamatoti tiek pievērsta liela uzmanība nevis IKN, bet gan bijušā IKN vadītāja Hermaņa Eriņa personai. Acīmredzot, ja H. Eriņš nevienotos par darba tiesisko attiecību izbeigšanos, nebūtu ne ziņojuma, ne valdes lēmuma par IKN likvidāciju, jo pretējā gadījumā valde apzinājās, ka H. Eriņš noteikti izrādītu pamatotu pretestību valdei gan no tiesiskā viedokļa, gan, “ceļot gaismā” RNP reputācijai un attiecīgi valdei neizdevīgu informāciju. To apstiprina arī fakts, ka ziņojuma projekts daļēji jau bija sagatavots 2020.gada jūlija beigās.

Tā kā H. Eriņš izbeidza darba tiesiskās attiecības, valde acīmredzot cerēja, ka pārējie IKN darbinieki pretestību pret RNP valdi (ņemot vērā arī valdes rīcībā esošo resursu iespējas, ko var vērst pret IKN konkrētiem darbiniekiem) neizrādīs un valde no tiem atbrīvosies, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.

Var norādīt uz veselu virkni nepamatotu secinājumu un argumentu, kas aizņemtu vairākas lappuses. Taču ir skaidrs, ka notiekošais ir izrēķināšanās ar IKN darbiniekiem, kuri ir vairākkārt ziņojuši par iespējamām nelikumībām citu struktūrvienību, kā arī RNP vadības rīcībā.

Valdes vērstā nepamatotā pretdarbība pret Iekšējās kontroles nodaļu kopumā novērojama pēc Elmāra Martinsona iecelšanas par valdes priekšsēdētāju 2020.gada maijā, un tā tika turpināta pēc R. Neimaņa iecelšanas par valdes priekšsēdētāju 2020.gada septembrī, E. Martinsonam paliekot valdes locekļa amatā.

Šajā gadā E. Martinsons vismaz divas reizes nonāca arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzmanības lokā (pirmā reize saistīta ar masu medijos plaši rezonējušo skandālu tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga lietā, kur šobrīd jau sākts kriminālprocess pret piecām personām).

Starp citu, tā saucamajā „Veinberga lietā” valdes priekšsēdētājs R. Neimanis, acīmredzot drīzāk satraucoties par savu reputāciju RNP (jo par situāciju interesējās arī Rīgas domes amatpersonas), nevis par līdzīgu gadījumu atkārtošanos, uzdeva IKN nekavējoties un īsos termiņos veikt plašu iekšējo pārbaudi, lai noskaidrotu visus būtiskos apstākļus un iespējamo RNP darbinieku saistību ar šo lietu.

IKN divu cilvēku sastāvā, lai ievērotu noteiktos termiņus, strādāja pie iekšējās pārbaudes atzinuma neapmaksātās virsstundas darbdienās un brīvdienās. Kad atzinums tapa, R. Neimanis Rīgas domei un masu medijiem svinīgi atskaitījās uz IKN atzinuma pamata. Esošā valde neuzņēmās atbildību par situāciju ar R. Veinbergu. Trauksmes cēlēji neatceras nevienu gadījumu, kad esošā valde uzņemtos atbildību par ar RNP darbību saistītām problēmām, kas plaši rezonēja  masu medijos pēdējā gada laikā.

Otra reize bija saistīta ar RNP (t.i., E. Martinsona) piesaistīto ārējo auditoru SIA Ernst & Young Baltic, kur strādāja  E. Martinsona sieva, un vēlāk RNP (valdes pakļautībā) bez konkursa tika iekārtota E. Martinsona sievas draudzene no SIA Ernst & Young Baltic (sīkāk lasiet rakstu portālā “pietiek.com”: https://pietiek.com/raksti/jauni_veidi,_ka_savejiem_tiek_skiesti_rigas_namu_parvaldnieka_lidzekli/).

Cik zināms, par “otro epizodi” vēl nav pabeigta KNAB izmeklēšana, bet E. Martinsons no amata ne uz brīdi netika atstādināts un turpina pieņemt lēmumus, kuru vērtība var sasniegt pat miljonus euro. Rodas jautājums – vai tā ir normāla, “caurspīdīga” un atbalstāma parādība valsts/pašvaldību uzņēmumos un institūcijās Latvijā?

Savukārt 2021.gada pavasarī IKN, aktīvi iesaistoties tā saucamajā “sētnieces lietā”, citu pārkāpumu starpā atklāja, ka RNP iecirknī “Ziemeļi” notiek sistemātiska fiktīva sētnieku aizvietošana atvaļinājumu laikā. Tā, piemēram, sētnieki faktiski negāja oficiāli noformētā atvaļinājumā, bet uz atvaļinājuma laiku noformētais cits sētnieks atdeva naudu “par fiktīvo aizvietošanu” sētnieku tiešajam vadītājam, un tas tālāk atdeva naudu (ne fakts ka visu naudu!) sētniekam, kurš faktiski kopa teritoriju (nav fakts, ka teritorija visos gadījumos arī tika kopta).

Informācija par iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika nodota valdei lēmuma pieņemšanai nosūtīt to Valsts policijai. Pēc kāda laika izrādījās, ka valde nepamatoti kavējās ar informācijas nodošanu Valsts policijai un faktiski to nosūtīja Valsts policijai pēc vairākiem mēnešiem!

Protams, iecirkņa atbildīgajiem darbiniekiem par šādām situācijām “nekas nebija zināms”, un neviens par to atbildību uzņemties nebija gatavs. Gluži pretēji iecirkņa atbildīgie darbinieki, kas acīmredzot arī ir “lojāli” RNP valdei, “metās pretuzbrukumā”, saorganizējot fiktīvas sētnieku liecības (t.i., sniedzot apzināti nepatiesas liecības), kas vērstas pret H. Eriņa izmantotajām metodēm, pieprasot paskaidrojumus no sētniekiem iekšējās pārbaudes laikā. Uz sētnieku fiktīvo liecību pamata tika uzsākta dienesta pārbaude par H. Eriņa izmantotajām metodēm. Dienesta pārbaudi aktīvi veica neviens cits kā Iekšējā audita nodaļas nesen darbā pieņemta vadītāja Ligija Palma.

Protams, dienesta pārbaudes rezultātā H. Eriņa darbībās nekādi būtiski pārkāpumi netika konstatēti (jo tādu vienkārši nebija!), bet šādām pretdarbībām tika tērēti RNP resursi un nepamatoti tika iedragāta IKN vadītāja (un līdz ar to arī IKN) reputācija. IKN vadītājs H. Eriņš, neizturot valdes nepamatotu spiedienu pret sevi un IKN darbu, izbeidza darba tiesiskās attiecības ar RNP.

Būtiski atzīmēt, ka RNP jau agrāk īstenoja līdzīgas nepamatotas struktūrvienību likvidācijas, kuru īstais mērķis bija atbrīvoties no nevēlamiem darbiniekiem, kuri konstatēja pārkāpumus RNP darbā. Proti, notika Iekšējā audita nodaļas likvidācija 2014. gadā. Tiesa šādu RNP rīcību atzina par nepamatotu, un 2019.gadā Iekšējā audita nodaļas darbinieki tika atjaunoti darbā un saņēma kompensācijas no RNP par piespiedu darba kavējumiem. Interesanti, kas šos izdevumus sedza – vai RNP klienti? Līdz ar to jāsecina, ka RNP no savām kļūdām nemācās un “kāpj uz tiem pašiem grābekļiem” atkal un atkal.

Visa šī informācija detalizēti un vēl arī cita nosūtīta Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei, Rīgas pilsētas pašvaldībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Tiesībsarga birojam, Valsts darba inspekcijai, Labklājības ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Iepirkumu uzraudzības birojam un Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Pagaidām nekādas atbildes no tiem nav saņemtas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...