Rīgas pašvaldības izdarību rezultāts ir tas, ka šobrīd ielās valda sankcionēta un nekontrolēta anarhija
Verners Gabranovs09.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīga. Esošās satiksmes infrastruktūras ietvaros kā prioritāte tiek sasteigti ieviesta velobraukšana un pārvietošanās ar elektroskūteriem. Tas apdraud pašu riteņbraucēju, gājēju, citu satiksmes dalībnieku drošību. Ieviesēji un aizstāvji piesauc Nīderlandes un citu valstu piemērus, kur esot tieši tā kā vajagot būt Rīgā. Blēņas! Rīgas pašvaldības izdarību rezultāts ir tas, ka šobrīd ielās valda sankcionēta un nekontrolēta anarhija!
Un, proti, - vesela satiksmes dalībnieku grupa ir anonīma un nekontrolēta. Anonīma - tas nozīmē - bez atbildības, kas satiksmē kā jebkurā ar risku saistītā jomā ir nepieļaujami principā. Tajā pašā Nīderlandē visi velosipēdi ir reģistrēti, velosatiksmi regulē stingri satiksmes noteikumi, un skolās jau no mazākajām klasēm mācību programmā ir satiksmes noteikumi.
Mums ir moderns, ar atbilstošiem resursiem apgādāts dienests - CSDD, kas var veikt velosipēdu reģistrāciju, katram braucamajam piešķirot numuru vai tos čipojot kā suņus. Tas risinātu arī apdrošināšanas lietu, kas nepieciešama katram satiksmes dalībniekam. Un jāsamaksā mazs, bet taisnīgs nodoklītis, lai man nav jāfinansē staķīš..., piedodiet, stabiņu mazgāšana.
Katram braucējam būtu jānokārto kāds eksāmens, jo satiksmē nedrīkst piedalīties bez pamatzināšanām par to, piemēram, vadājot paštaisītā kulbā mazus bērnus. To varētu darīt, piemēram, autoskolas. Nevajadzētu būt tā, ka dzērājs, zaudējis tiesības piedalīties satiksmē ar vienu braucamo, nākamajā dienā to turpina darīt ar citu braucamo! Vai regulāri "pālī" braukāt ar velo.
Ir jābūt ceļu policijas nodaļai (kā tajā pašā Nīderlandē), kas kontrolē šo satiksmes segmentu, patrulējot uz divriteņiem. Nomas elektrisko skūteru darbība būtu jāfokusē uz parkiem un tamlīdzīgām atpūtas vietām, bet privātie jāreģistrē kā satiksmes dalībnieki ar visām no tā izrietošajām atbildībām un pienākumiem.
Tiem būtu jābūt bijušiem pašiem pirmajiem soļiem Rīgas velosipedizācijā, līdztekus risinot satiksmes infrastruktūras piemērošanu ielu funkcionalitātes pārdalei (Rīgas centra apvedceļi). Atcerēsimies piesaukto Nīderlandi, kur iedzīvotājus uz riteņiem pārsēdināja XX gadsimta 70. gadu degvielas krīze, nevis domubiedru pulciņš.
Tāpat jāregulē velo izmantošana publiskos masu pasākumus (salūti, koncerti utt), kur gan šis dzelzs gabals, gan stabiņi būs posts citiem un pašiem braucējiem. Arī cilvēku pilnā Vecrīgā (gan tā atkal tāda būs) velo īsti nebūs ok. Pagaidām, kamēr Rīga mierīga kā lauku ciems, var pildīt "vēlētājiem dotos solījumus", pa galvu pa kaklu naktīs pārkrāsojot ielu svītras un savā starpā ķildojot sabiedrību. Ja nav secīga rīcības plāna, tad tā ir "zīmēšanās" un amatierisms...
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.