Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēni iestājas cīņā par tradicionālajiem kūpinājumiem
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēni12.05.2016.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Ieilgušais klusums mediju telpā ieinteresēja Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēnu grupu uzsākt pētījumu par to, kā attīstījās regula nr. 835/2011/. Pētījums veidots, sadarbībā ar Eiropas Parlamenta Strasbūrā izsludināto konkursu "Euroscola". Tā mērķis ir izpētīt kāda likuma idejisko pieteikumu, apstiprināšanu EP un reālo ieviešanu Latvijā. Regula par benzopirēna samazināšanu kūpinājumos tika izpētīta, kopīgi diskutējot, meklējot informāciju plašsaziņas līdzekļos, kā arī uzzinot viedokli no uzturspeciālistiem un Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja Romāna Naudiņa.
2014. gadā tika pieņemts likums, kas noteica benzopirēna daudzuma izmaiņas gaļā un tās izstrādājumos. Tika sacelta liela ažiotāža, jo tādējādi tika apdraudēti gan mazie uzņēmumi, kuru galvenā niša ir dabīgi, ar "sentēvu" metodēm kūpināta gaļa, gan pašu kūpinājumu turpmākā ražošana.
Pirms diviem gadiem Eiropas Komisija samazināja benzopirēna pieļaujamo daudzumu gaļai un tās izstrādājumiem - no pieciem līdz diviem mikrogramiem uz vienu kilogramu. Latvijas uzņēmumiem vajadzēja iesniegt datus par benzopirēna daudzuma kūpinājumos monitoringa rezultātiem, taču neilgi pirms normas stāšanās spēkā 1. septembrī vairāki uzņēmumi bija gatavi pārtraukt ražošanu. Tehnoloģiju mainot, līdzšinējais tautā iecienītais produkts vairs nebūtu tāds pats.
Atsaucoties uz uzņēmumu lūgumiem un lielākās sabiedrības daļas sašutumu, Zemkopības ministrija bija gatava risināt regulas radītās problēmas Latvijas gaļas kūpinātājiem, vai nu pagarinot pārejas periodu, vai piemērojot īpašu statusu attiecīgajai produkcijai. Arī toreizējā premjerministre Laimdota Straujuma atbalstīja sarunu uzsākšanu ar Eiropas Savienību, lai neciestu vietējie kūpinājumu ražotāji.
Kamēr norisinājās aktīvas diskusijas augstākajās iestādēs, Latvijā savu viedokli izteica ne vien uzņēmēji, bet arī uzturspeciālisti, sakot, ka, pat ja kūpinājumos kaitīgās vielas pārsniegtu jaunās normas, veselībai kaitējums tiktu nodarīts vien tad, ja kūpinājumu patēriņa daudzums ēdienreizē pārsniegtu puskilogramu. Savukārt kūpinājumu ražotāji vainoja Zemkopības ministrijas ierēdņus, kuri laikus nebija tos informējuši un aizstāvējuši to intereses ES līmenī.
1. jūnijā spēkā stājās EK regula, ar kuru atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, tika piešķirta nacionālā atkāpe maksimāli pieļaujamam benzopirēna līmenim tradicionālajos kūpinājumos. Nacionālā atkāpe būs spēkā līdz 2017. gadam, un ES valstīm, kurām tā piešķirta, būs jāturpina veikt monitoringu. Šī ir pozitīva ziņa mazajiem un vidējiem kūpinājumu uzņēmumiem, jo tādējādi no tirgus nepazudīs gaļa, kas kūpināta ar tradicionālajām metodēm.
Saceltā ažiotāža ir noplakusi pilnībā - benzopirēna apdraudējums kūpinājumiem neparādās arī galvenajos mediju virsrakstos. Viena no pēdējām ziņām ir par nacionālo atkāpju piešķiršanu dažām ES valstīm (arī Latvijai). Taču zināms, ka šī gada novembrī Zemkopības ministrijai būs zināmi uzņēmumu pētījuma rezultāti. Bet, kas notiks nākošgad, kad regulai beigsies termiņš, var tikai aptuveni spriest. Taču līdz šim par turpmākajiem pētījumiem un monitoringu nav plaši pētīts un diskutēts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
