Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ogrē, visticamākais, ar apkārtnes iedzīvotāju sakāvi jau pavisam drīz beigsies turpat 10 gadus ilgusī cīņa pret veikala būvniecību pilsētas pēdējā zaļajā laukumā – trijstūrī starp Ogres katoļu baznīcu, kultūras centru un represēto piemiņas vietu. Kā jau vairums nosacīti dzīvotspējīgo lokālo projektu arī šī lielveikala ideja izdzīvojusi, vien pateicoties tās virzītāju „galiem” un ietekmei vietējā pašvaldībā. Pa blatam par tirdzniecības centram īsti piemērotu vietu pārtapis pavisam neliels, ar represēto piemiņas vietu apgrūtināts zemes pleķītis, ko no kāda Leonīda Samsonova 2001.gada nogalē iegādājās Sergejs Grekovs.

Darboņus vieno vietējais būvmateriālu centrs

Shēma bija vienkārša. 2007.gadā no pleķīša atdalīja apgrūtināto daļu, proti, uzkalniņu ar represēto piemiņas vietu, kopumā 2802 kvadrātmetru platībā, to bez atlīdzības nododot Ogres pašvaldības īpašumā. Pretī pašvaldība tikpat dāsni dāvāja trīs neapgrūtinātus zemesgabalus turpat blakus, kopumā 3805 kvadrātmetru platībā. Un tas viss – pateicoties uzticamiem draugiem, kurus vienoja amati pašvaldībā un SIA Ogres būvmateriālu centrs.

Tā līdzīpašnieks bijis gan tirdzniecības centram paredzētā zemesgabala īpašnieks Sergejs Grekovs, gan nu jau bijušie deputāti Gunārs Kārkliņš un JurisTukišs, kurš tolaik vadīja pašvaldības Tautsaimniecības komiteju. Ar Ogres būvmateriālu centru saistīta arī tirdzniecības centram paredzētā zemesgabala līdzīpašniece un Gunāra Kārkliņa bijusī dzīvesbiedre Irita Kārkliņa. Viss tika darīts tik filigrāni, ka KNAB pat nesaausījās.

SIA NĪA kā allaž iesāk, bet...

Šo pašu draugu kopības aromāts jūtams arī citos tā dēvētajos pilsētas attīstības projektos. Ar tirdzniecības centra ieceri saistītos projektēšanas darbus veica nu jau bēdīgi slavenā SIA NĪA. Tā pati, kas, izcērtot no pašvaldības par nieka 300 tūkstošiem latu iegūtus 8 hektārus meža Ogrē, Zilokalnu prospektā, likusi pamatus 28 privātmājām... Tālāk gan NĪA nav tikusi un nu solītās sakārtotās vides vietāplešas aizaudzis būvlaukums.

Arī uz šejieni savulaik plūdušas kravas no Ogres būvmateriālu centra, bet multifunkcionālā tirdzniecības centra iecere pat tik tālu netika. Noteiktajos termiņos netika uzsākta ne tirdzniecības centra būvniecība, ne solītā ielas izbūvēšana un infrastruktūras sakārtošana. Tiesa gan, 2008.gadā Gunārs Kārkliņš vērsies ar iesniegumu Ogres novada domē, tirdzniecības centram noskatītajā zemesgabalā lūdzot atļauju nozāģēt kokus, kuru vidū ir arī kāds cienījama vecuma ozols. Vides sargi toreiz bezspēcībā plātīja rokas. Par laimi, iegūtā atļauja līdz pat šai dienai nav izmantota.

Iedzīvotāji saka NĒ!

Jau 2004.gadā, kad parādījās pirmās runas par te iecerēto multifunkcionālo tirdzniecības un izklaides centru ar Rimi, apkārtējo māju iedzīvotāji teica skaidru NĒ! Pret centra būvniecību detālā plānojuma publiskajā apspriešanā asi vērsās daudzi ogrēnieši, viņu vidū apkārtējo māju iedzīvotāji un blakus esošās katoļu baznīcas pārstāvji, rezonansei sasniedzot lielos plašsaziņas līdzekļus un kontrolējošās iestādes.

PAR izteicās galvenokārt iedzīvotāji, kas nedzīvoja plānotā veikala tuvumā. Formāli viņu bija vairāk, nekā ieceres pretinieku. Tomēr troksnis bija tik liels, ka tā vietā, lai, kā ierasts, pēc publiskās apspriešanas apstiprinātu tās rezultātus, jautājums no deputātu dienaskārtības nozuda... uz diviem gadiem. Līdz pat 2006.gadam, kad plānojumu piepeši apstiprināja.

Aizgājēju augšāmcelšanās

Darboņu uzņēmību novērtējusi arī tauta – ne Juris Tukišs, ne Gunārs Kārkliņš deputātu krēslos vairs nesēž. Un vispār, kopš 2009.gada pašvaldību vēlēšanām par tirdzniecības centru nekas nebija dzirdams. Klusums bija tik pamatīgs, ka vietējie atviegloti nopūtās: ļaundari izbalsoti un būs mums vismaz viena zaļa pļava mūsu nu jau bijušajā kūrorta pilsētā.

Tomēr 2012.gada 8.maijā Ogres novadadomes būvvalde pēc S.Grekova un I.Kārkliņas pilnvarotā SIA PLESKO REAL ESTATE lūguma nolēmusi izsniegt plānošanas un arhitektūras uzdevumu veikala ēkasbūvniecībai. „Maziņu un vienkāršu” Rimi jau „nākamgad ap Jāņiem” vietējiem apsolījis pats Rimi Latvija attīstības vadītājs Edvīns Kauliņš.

PIETIEK apspriesties!

Šobrīd šajā vietā iecerētais projekts gan būtiski atšķiras no tā, ar ko sabiedrība iepazinās 2004.gadānotikušajā publiskajā apspriešanā. Veikala tehniskie un apjomu rādītāji ir mazāki nekā agrāk plānotajam tirdzniecības centram: apbūves laukums - 2170kvadrātmetri (iepriekš bija paredzēti 3128 kvadrātmetri), būves kopējā lietderīgā platības – 2000 kvadrātmetri agrāk plānoto 3894 kvadrātmetru vietā. Tagad veikala vajadzībām plānots būvēt nevis divstāvu, bet gan tikai vienstāva ēku. Kaut arī šobrīd faktiski tiek virzīta pilnīgi atšķirīga objekta būvniecības iecere, tās sabiedriskā apspriešana netiek plānota.

Tiesa gan – jautājums sastapies ar nopietnu opozīciju, galvenokārt to Ogres novada domes deputātu vidū, kuriem šis sasaukums ir pirmais. Projekta virzība ir piebremzēta, līdz tiks sagaidīts atbildīgo institūciju atzinums. Kā ļoti būtisks tiek gaidīts domes juridiskā dienesta vērtējums, kā nekā tieši ar tā akceptu savulaik dota zaļā gaisma jau pieminētajam zemes maiņas darījumam. Jau saņemts VARAM atzinums, kas ir labvēlīgs veikala būvniecības virzītājiem.

Laikam jau taisnība ir, ka, ja kaut ko dikti gribas, tad VAR, pat ja tavās rokās no sākuma ir tikai tāds mazumiņš. Galvenais, lai ir labi draugi. Un štrunts par iedzīvotāju viedokļiem, pilsētas vēsturi, kultūrvidi, kūrorta pilsētas sapni. Ka tik savējiem labi un maks pilns.

Foto no kasjauns.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...