Iesaki rakstu: 
Ilmārs Rimšēvičs un pārējie Latvijas Bankas vadītāji arī pēc tiesas sprieduma paliek pie sava – viņu joprojām milzīgo no valsts līdzekļiem saņemamo ikmēneša algu apmēri esot viņu „privātās dzīves sastāvdaļa”.
Pat pēc administratīvās rajona tiesas sprieduma, kas uzlika Latvijas Bankas vadībai par pienākumu atklāt tās vadības ikmēneša atalgojumu, Rimšēviča vadītā iestāde cenšas to paturēt slepenībā un spriedumu ir pārsūdzējusi.
Latvijas Banka apelācijas sūdzībā apkopojusi virkni zīmīgu un tās attieksmi pret valsts līdzekļu caurspīdīgu izmantošanu ilustrējošu argumentu, lai pierādītu, ka tā un tās darbinieki ir vienlīdzīgāki par citām valsts iestādēm un to darbiniekiem.
Šie argumenti tik krāšņi parāda visu šo valsts pārvaldē savairojušos rimšēviču izpratni par valsts un personisko kabatu, ka tie nudien pelnījuši plašāku izklāstu.
Pirmām kārtām jau Latvijas Banka cieti pastāv uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotā termina „iestāde” attiecināšana uz Latvijas Banku, nosakot, ka Latvijas Banka ir iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, nemaz neesot pamatota.
Turklāt šādai nepareizai Latvijas Bankas statusa analīzei varot būt „tālākas negatīvas sekas, piemēram, izmantojot attiecīgo spriedumu kā tiesību avotu citās lietās, kur Latvijas Bankas tiesiskā statusa analīzei varētu būt izšķiroša nozīme”.
Papildus tam Ilmāra Rimšēviča vadītā Latvijas Banka cieti pastāv – nepamatots un pretrunīgs esot arī tiesas uzskats, ka informācija par valsts pārvaldes iestādes amatpersonu atalgojumu demokrātiskajā valstī tiešām būtu atzīstama par vispārpieejamu informāciju un iesniedzama pēc ikvienas privātpersonas pieprasījuma.
Rimšēviča un Co. uzskats ir gluži cits: informācija par valsts pārvaldes amatpersonu ienākumiem, it īpaši mēneša griezumā un pēc nodokļu nomaksas esot „personas privātas dzīves sastāvdaļa, kā to paredz Fizisko personu datu aizsardzības likums, un tā ir aizsargājama saskaņā ar Satversmes 96. pantu”.
Informācija par to, cik mēnesī pēc nodokļu nomaksas no valsts līdzekļiem saņem Rimšēvičs un viņa kolēģi, esot „informācija par fiziskās personas privāto dzīvi, un minētās informācijas izpaušana šīs informācijas rakstura un satura dēļ var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm”.
Savukārt informācijas pieprasījumus par algu atklāšanu „Latvijas Banka nevērtē kā pieprasījumus ar mērķi īstenot sabiedrības kontroli pār Latvijas Bankas budžeta līdzekļu izlietojumu”. Tā esot „fiziskās personas personiska interese par konkrētajām Latvijas Bankas amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par Latvijas Bankas līdzekļu izlietojumu”.
Vēl vairāk: informācija par konkrētas valsts amatpersonas Latvijas Bankā saņemto atalgojumu pēc nodokļu nomaksas vispār nekādā veidā neesot uzskatāma par sabiedrības kontroli par budžeta līdzekļu izlietojumu, jo no pieprasītās informācijas neesot iespējams uzzināt par Latvijas Bankas budžeta līdzekļu izlietojumu, respektīvi, cik lieli ir Latvijas Bankas izdevumi, kas saistīti ar attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu.
„Informācija par attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas ir informācija par attiecīgo personu ienākumiem, respektīvi, cik katrai konkrētai fiziskai personai ir iespējams tērēt saviem personiskajiem tēriņiem, līdz ar to, informācija par personas privāto dzīvi, nevis informācija par Latvijas Bankas līdzekļu izmantošanu,” uzskata Rimšēviča vadītā iestāde.
Te tikai jāpiemin daži skaitļi – piemēram, Latvijas Bankas vadības algas, kas 2008. gadā bija sasniegušas savu kulmināciju. Tad bankas padome un valde gadā kopumā atalgojumā saņēma gandrīz pusotru miljonu latu, un šī summa tika sadalīta šādi:
- valdes loceklis Raivo Vanags - Ls 134 885 (vidēji Ls 11 240 mēnesī),
- prezidenta vietnieks Andris Ruselis - Ls 129 953 (vidēji Ls 10 829 mēnesī),
- prezidents Ilmārs Rimšēvičs - Ls 126 518 (vidēji Ls 10 543 mēnesī),
- valdes priekšsēdētājs Māris Kālis - Ls 117 617 (vidēji Ls 9801 mēnesī),
- valdes loceklis Harijs Ozols - Ls 109 318 (vidēji Ls 9109 mēnesī),
- valdes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Jakovļevs - Ls 102 595 (vidēji Ls 8549 mēnesī),
- padomes loceklis Arvils Sautiņš - Ls 96 436 (vidēji Ls 8036 mēnesī),
- valdes loceklis Andris Ņikitins - Ls 95 158 (vidēji Ls 7929 mēnesī),
- padomes loceklis Leonīds Gricenko - Ls 88 007 (vidēji Ls 7333 mēnesī),
- padomes loceklis Harijs Bušs - Ls 86 135 (vidēji Ls 7177 mēnesī),
- padomes locekle Vita Pilsuma - Ls 85 624 (vidēji Ls 7135 mēnesī),
- padomes loceklis Aivars Skopiņš - Ls 81 446 (vidēji Ls 6787 mēnesī),
- padomes locekle Valentīna Zeile - Ls 79 144, (vidēji Ls 6595 mēnesī),
- valdes locekle Ilze Posuma - Ls 73 817 (vidēji Ls 6151 mēnesī).
Pie tā vēl tikai jāpiebilst, ka arī pašlaik virknes Latvijas Bankas vadītāju algas ir lielākas nekā Valsts prezidentam un Ministru prezidentam. Kaut arī par to visiem šiem rimšēvičiem, kā redzams, ir viena atbilde – rokas nost, skauģi, tā ir mūsu privātās dzīves sastāvdaļa!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
