Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam neesot skaidrs, kāpēc kādu varētu interesēt viņa vadītās iestādes lēmumu saturs par tās vadības iepriekšējo gadu algām, kas bija lielākās Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidū. Pēc Rimšēviča domām, kas izklāstītas Latvijas Bankas oficiālā iesniegumā tiesai, sabiedrībai ir pilnīgi pietiekami, ja tai tiek sniegta informācija par lēmuma pieņēmēju, pieņemšanas datumu, nosaukumu un lietvedības numuru.

Šo oficiālo skaidrojumu Rimšēvičs tiesai sniedzis, Latvijas Bankai turpinot cīniņu par to, lai tai nevajadzētu atklāt pilno savas vadības atalgojumu, kas iepriekšējos gados dažiem darbiniekiem varēja pārsniegt pat 10 tūkstošus latu mēnesī.

Kā informējis Pietiek, šā gada februāra sākumā jau otrais Administratīvās rajona tiesas spriedums uzlicis par pienākumu Rimšēviča vadītajai Latvijas Bankai atklāt pilnīgu informāciju par tās padomes un valdes jebkāda veida atalgojumu.

Saskaņā ar tiesas spriedumu Latvijas Bankai uzlikts par pienākumu sniegt „informāciju par Latvijas Bankā 2008. gadā pieņemtajiem lēmumiem, kuros lemts par Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu jebkāda veida atalgojumu, norādot to pieņēmēju, pieņemšanas datumu, nosaukumu un lietvedības numuru, kā arī atbildei pievienot Latvijas Bankā 2008. un 2009. gadā pieņemto lēmumu, kuros lemts par Latvijas Bankas padomes un valdes locekļu jebkāda veida atalgojumu, kopijas vai sniegt atbildi, kādēļ pieprasīto lēmumu kopijas nav izsniedzamas”.

Taču nu Pietiek kļuvis zināms, ka Latvijas Banka pārsūdzējusi arī šo spriedumu, turklāt šoreiz izmantota būtiski cita argumentācija.

Pārsūdzot pirmo spriedumu, kas lika atklāt Latvijas Bankas vadības atalgojumu, Rimšēvičs pauda viedokli, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotā termina „iestāde” attiecināšana uz Latvijas Banku, nosakot, ka Latvijas Banka ir iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, nemaz neesot pamatota.

Tāpat nepamatots un pretrunīgs esot arī tiesas uzskats, ka informācija par valsts pārvaldes iestādes amatpersonu atalgojumu demokrātiskajā valstī tiešām būtu atzīstama par vispārpieejamu informāciju un iesniedzama pēc ikvienas privātpersonas pieprasījuma.

„Informācija par attiecīgo Latvijas Bankas amatpersonu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas ir informācija par attiecīgo personu ienākumiem, respektīvi, cik katrai konkrētai fiziskai personai ir iespējams tērēt saviem personiskajiem tēriņiem, līdz ar to, informācija par personas privāto dzīvi, nevis informācija par Latvijas Bankas līdzekļu izmantošanu,” uzskata Rimšēviča vadītā iestāde.

Savukārt informācijas pieprasījumus par algu atklāšanu saskaņā ar Rimšēviča skaidrojumu „Latvijas Banka nevērtē kā pieprasījumus ar mērķi īstenot sabiedrības kontroli pār Latvijas Bankas budžeta līdzekļu izlietojumu”. Tā esot „fiziskās personas personiska interese par konkrētajām Latvijas Bankas amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par Latvijas Bankas līdzekļu izlietojumu”.

Savukārt otrā tiesas sprieduma pārsūdzībā Rimšēviča izmantotā argumentācija ir cita, - Latvijas Bankas prezidents pauž uzskatu, ka sabiedrībai nemaz nav jāzina viņa vadītās iestādes pieņemto lēmumu saturs.

„Nav skaidrs, kādēļ, sniedzot visu pieprasīto informāciju par lēmumiem, būtu nepieciešams pievienot arī lēmumu kopijas, un otrādāk - kad pieprasīti lēmumi, kuri satur informāciju par pieņēmēju, pieņemšanas datumi, nosaukumi un lietvedības numuri, kādēļ atbildes vēstulē būtu nepieciešams vēlreiz uzskaitīt lēmumos esošo informāciju,” teikts Rimšēviča parakstītajā kasācijas sūdzībā.

Tikmēr tiesas spriedumā, ko pārsūdzējusi Rimšēviča vadītā iestāde, ir norādīts, ka Latvijas Republikā vispārpieejamā informācija sniedzama pēc jebkuras privātpersonas, kas to vēlas saņemt, pieprasījuma, ievērojot personu vienlīdzību informācijas iegūšanā, turklāt pieprasītājam nav īpaši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju un to viņam nevar liegt tāpēc, ka šī informācija neattiecas uz pieprasītāju.

„Ikvienai iestādei, kas īsteno pārvaldes funkcijas un uzdevumus, nodrošinot sabiedrības intereses, ir pienākums sniegt jebkurai personai vispārpieejamu informāciju, kas ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei ir pienākums radīt. Tai skaitā pienākums sniegt informāciju ir arī Latvijas Bankai, kuras galvenais mērķis saskaņā ar likuma „Par Latvijas Banku" 3.pantu ir saglabāt cenu stabilitāti valstī, tātad realizēt valsts pārvaldes kompetenci monetārās politikas veidošanā,” atzinusi Administratīvā rajona tiesa.

Tāpat tiesa atsaukusies uz Satversmes tiesas 1999. gada 6. jūlija spriedumu, kurā atzīts, ka personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums nenosaka pretējo: „Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība un informācijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu pieejamība. Pārvaldes iestādēm savā ikdienas darbā jāievēro un jāpiemēro cilvēktiesību normas, kas noteiktas Satversmē un citos likumos. Ikvienam cilvēkam saskaņā ar Satversmi ir tiesības būt informētam par valsts pārvaldes sistēmas institūciju darbību, lai pārliecinātos, ka tās efektīvi, godīgi un taisnīgi saskaņā ar likumiem, pilda sabiedrības uzticētās funkcijas.”

Kā zināms, pašlaik Latvijas Banka ir spiesta atklāt savas vadības iepriekšējā mēneša atalgojumu. Saskaņā ar šiem publiskotajiem datiem Rimšēvičs februārī saņēmis Ls 4579, viņa vietnieks Andris Ruselis – Ls 3980, bet valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags – Ls 6150.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...