Rinkēviča kanceleja nolemj slēpt to, kurš tieši sagatavoja uz „mediju diskusiju” ielūgto sarakstu, un nespēj paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem izvēlēti „pareizie” ielūdzamie
PIETIEK15.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kanceleja ir nolēmusi slēpt to, kurš sagatavoja uz 8. aprīlī notikušo „mediju diskusiju” ielūgto sarakstu, un nespēj paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem izvēlēti „pareizie” ielūdzamie, kuri gandrīz vienbalsīgi atbalstīja Krievijas valsts valodas izmantošanas turpināšanu „sabiedriskajos” medijos. Tiesa, tiek atzīts, ka tieši E. Rinkēvičs bijis tas, ar kuru saskaņots tieši šāds „pareizā” viedokļa paudēju saraksts. Pietiek šodien publicē E. Rinkēviča kancelejas oficiālo atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu:
„Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk – Kanceleja) 2024. gada 8. aprīlī ir saņemts Jūsu informācijas pieprasījums, kurā esat norādījis, ka plānojat veidot mediju publikāciju un vēlaties saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības par 2024. gada 8. aprīlī Rīgas pilī notikušo diskusiju par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību: kurš sagatavoja ielūgto personu sarakstu, kādi kritēriji tika ņemti vērā, izvēloties ielūgtās personas, kā arī lūdzat izsniegt ielūgto personu sarakstu.
Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījumu, Kanceleja informē, ka atbilstoši likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteiktajai kompetencei Kanceleja sagatavoja 2024. gada 8. aprīļa diskusijas viesu sarakstu, aptverot iespējami plašu sabiedrisko mediju nozares pārstāvju, ekspertu un par sabiedrisko mediju atbildīgo institūciju pārstāvju loku. Viesu saraksts tika saskaņots ar valsts prezidentu.
Informējam, ka uz 2024. gada 8. aprīļa diskusiju Rīgas pilī par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību tika ielūgts Ivars Āboliņš (Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Anita Brauna (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Augusts Brigmanis (Saeimas deputāts), Marta Cerava (ziņu portāla “LSM.lv” galvenā redaktore), Svetlana Čulkova (Saeimas deputāte), Kārlis Dagilis (kultūras ministres mediju padomnieks), Jānis Eglītis (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Iveta Elksne (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”), Zane Eniņa (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Mārtiņš Hiršs (pētnieks), Sanita Jemberga (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”), Una Klapkalne (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Jekaterina Kolosova (ziņu portāls “LSM.lv”), Filips Lastovskis (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”), Ivo Leitāns (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”), Egils Levits (Valsts prezidents (2019–2023)), Linda Liepiņa (Saeimas deputāte), Gatis Liepiņš (Saeimas deputāts), Uģis Lībietis (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Agnese Logina (kultūras ministre), Mairita Lūse (Saeimas deputāte), Ilona Madesova (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Inese Matjušonoka (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Juris Paiders (arodbiedrība “Latvijas Žurnālistu savienība”), Ivonna Plaude (biedrība “Latvijas Reģionālo mediju asociācija”), Ivars Priede (valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” valdes loceklis), Leila Rasima (Saeimas deputāte), Sigita Roķe (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”), Anda Rožukalne (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds), Jana Semjonova (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”), Jānis Siksnis (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Jara Sizova (ziņu portāls “LSM.lv”), Anna Stroja (valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”), Edvīns Šnore (Saeimas deputāts), Sanita Upleja-Jegermane (Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome), Zane Vāgnere (Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece), Dace Vilsone (Kultūras ministrijas valsts sekretāre), Aiva Vīksna (Saeimas deputāte), Pēteris Zirnis (biedrība “Latvijas Žurnālistu asociācija”) un Aija Zobena (Latvijas Universitātes pētniece).
Vēršam uzmanību, ka 2024. gada 8. aprīļa diskusija Rīgas pilī par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību bija vērojama tiešraidē un tās ieraksts ir publiski pieejams Kancelejas tīmekļvietnē “president.lv” (skat. https://www.president.lv/lv/jaunums/fotovideo-diskusija-rigas-pili-par-sabiedrisko-mediju-turpmako-attistibu#pilns-diskusijas-ieraksts).
Cieņā kancelejas vadītājas vietniece Dace Pelēkā.”
Seko mums 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
