Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik administratīvajā tiesā nonākusi lieta saistībā ar jaunā valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kancelejas lēmumu noslepenot atlaišanas izmaksas bijušajai Egila Levita padomniecei un padomnieku biroja vadītājai Sarmītei Ēlertei, kam atlaišanas pabalsta apjoms varētu būt sasniedzis pat 20 tūkstošus eiro, un citiem atlaistajiem kancelejas darbiniekiem, tostarp kancelejas vadītājam, bijušajam padomju tiesnesim un kolaborantam Andrim Teikmanim. Šodien Pietiek turpina publicēt dokumentus šai sakarā, un šis ir sestais no tiem: pēc tam, kad Edgara Rinkēviča kancelejai nācās beidzot skaidri paziņot, ka tā sabiedrībai neatklās šo nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, un Lato Lapsa vērsās administratīvajā tiesā ar šo pieteikumu, ir pieņemts lēmums par administratīvās lietas ierosināšanu.

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams LĒMUMS

Rīgā 2023.gada 28.septembrī

Tiesnese M. Miķelsone,

pārbaudot Lato Lapsas pieteikumu (reģistrācijas Nr.8684),

konstatēja

[1]  Tiesā 2023.gada 25.septembrī saņemts pieteicēja Lato Lapsas pieteikums, kurā lūgts:

1)   atzīt par prettiesisku Valsts prezidenta kancelejas (turpmāk arī - Kanceleja) 2023.gada 24.augusta atbildes vēstulē Nr.1311 (turpmāk - 24.augusta atbilde) ietverto atteikumu sniegt informāciju un uzlikt par pienākumu Kancelejai: a) sniegt informāciju par katru izmaksu, kas minēta Kancelejas 2023.gada 1.augusta atbildes vēstulē, minot katras izmaksas konkrēto summu, kā arī veikto izmaksu pamatojumu; b) sniegt informāciju par to, kādām personām (vārds, uzvārds) piešķirtas prezidenta medaļas un plaketes;

2)   atlīdzināt mantiskos zaudējumus 50 euro, kas saistīti ar juridisko palīdzību.

[2]  No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet sekojošais.

Pieteicējs 2023.gada 17.jūlijā vērsās Kancelejā ar iesniegumu, lūdzot sniegt informāciju:

1)   par iesniegumā minētajiem, kā arī vārdos nenosauktajiem Kancelejas darbiniekiem papildus noteiktajai amatalgai veiktajām izmaksām;

2)   vai iestādē ir iecerēts veikt auditu par nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu iepriekšējās iestādes vadības un iepriekšējā valsts prezidenta pilnvaru laikā?

3)   cik neizmantotas valsts prezidenta medaļas un plaketes, kurās kā valsts prezidents minēts Egils Levits, ir palikušas iestādes bilancē un nav izmantotas? Kādas darbības plānots veikt ar tām? Kādas ir bijušas šo priekšmetu kopējās izmaksas?

Kanceleja 2023.gada 1.augustā sniegusi pieteicējam atbildi Nr.1104 (turpmāk - 1.augsta atbilde).

Pieteicējs, uzskatot, ka Kanceleja nav sniegusi visu pieprasīto informāciju, 2023.gada 9.augustā atkārtoti vērsās ar iesniegumu, lūdzot sniegt informāciju:

1)   par katru izmaksu, kas minēta Kancelejas 1.augusta atbildē, minot katras izmaksas konkrēto summu;

2)   cik valsts prezidenta medaļas un plaketes ir bijušas iegādātas, kāda bijusi iegādes summa un kam tās piešķirtas.

Kanceleja 24.augusta atbildē atteicās sniegt informāciju par 1.jautājumu (par Kancelejas darbiniekiem veiktajām papildus izmaksām). Attiecībā uz 2.jautājumu norādījusi iegādāto medaļu un plakešu daudzumu, iegādes summu un izsniegšanas pamatojumu, neminot konkrētu personu vārdus vai juridisko personu nosaukumus.

Pieteicējs pieteikumā norāda, ka Kanceleja nav sniegusi visu pieteicēja pieprasīto informāciju.

[3]  Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

No pieteikuma izriet, ka pieteicēja mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt, lai viņam tiktu izsniegta prasītā informācija, tāpat arī panākt tiesas novērtējumu Kancelejas atteikumam sniegt informāciju un saņemt atlīdzinājumu, kas saistīts ar juridiskās palīdzības izmaksām par pieteikuma un citu dokumentu sagatavošanu šā strīda risināšanā.

Šādā gadījumā atbilstoši Senāta judikatūrai pieteikumā ietvertais prasījums par iestādes rīcību - informācijas nesniegšanu vai nepienācīgu pieprasītās informācijas sniegšanu - aplūkojams kā prasījums par iestādes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Papildus tam kā patstāvīgs prasījums aplūkojams pieteicēja prasījums uzdot iestādei izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju (Senāta 2017.gada 10.maija sprieduma lietā Nr. SKA-106/2017 (A420412414) 10.punkts, 2015.gada 12.marta lēmuma lietā Nr. SKA-369/2015 (A420689310) 9.punkts, 2014.gada 28.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-264/2014 (A420391712) 8.punkts, 2012.gada 26.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-141/2012 (A42512008) 12.punkts).

Savukārt attiecībā uz mantisko zaudējumu atlīdzinājumu norādāms, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešajai daļai mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Pieteicējs paskaidrojis, ka konkrētie zaudējumi ir radušies, sastādot pieteikumu, kā arī citus procesuālos dokumentus. Uz šādu prasījumu nav attiecināma prasība par lietas ārpustiesas izskatīšanu. Līdz ar to minētais prasījums ir pieļaujams.

[4]  Ievērojot minēto, pieteikums par Kancelejas faktiskās rīcības, nesniedzot pieprasīto informāciju, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu Kancelejai izsniegt pieteicēja 2023.gada 9.augusta iesniegumā norādīto informāciju, kā arī mantisko zaudējumu atlīdzinājumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 121. panta pirmo daļu un 122. pantu

ir pakļauts izskatīšanai tiesā administratīvā procesa kārtībā un ir piekritīgs Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam.

[5]  Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 124.panta pirmo daļu par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 30 euro apmērā.

Tiesnese konstatē, ka pieteicējs par pieteikumu ir samaksājis valsts nodevu 70 euro. Līdz ar to par pieteikumu ir samaksāta lielāka valsts nodeva, nekā to noteic likums.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 125.panta ceturtās daļas 2.punktu visu valsts nodevu vai pārmaksāto daļu atmaksā uz personas iesnieguma pamata bez tiesas (tiesneša) nolēmuma normatīvajos aktos par valsts nodevas iemaksāšanu, atmaksāšanu un atlīdzināšanu noteiktajā kārtībā, ja samaksāta lielāka valsts nodeva, nekā nosaka likums.

Tādējādi pieteicējam ir atmaksājama pārmaksātā summa - 40 euro.

Kārtību, kādā tiek atmaksāta valsts nodeva, nosaka Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumi Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu”.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 190.panta pirmās daļas 1.punktu, 203.panta pirmo daļu un 285.-287.pantu, tiesnese

nolēma

pieņemt Lato Lapsas pieteikumu par Valsts prezidenta kancelejas faktiskās rīcības, nesniedzot pieprasīto informāciju, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai izsniegt Lato Lapsas 2023.gada 9.augusta iesniegumā norādīto informāciju, kā arī par mantisko zaudējumu atlīdzinājumu 50 euro apmērā, un ierosināt administratīvo lietu;

pieaicināt atbildētājas Latvijas Republikas pusē iestādi - Valsts prezidenta kanceleju;

uzdot atbildētājas pusē pieaicinātajai iestādei mēneša laikā no pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu un iesniegt tiesā visus administratīvās lietas materiālus, kuriem ir nozīme lietas izlemšanā un kurus nav iesniedzis pieteicējs.

Lēmums nav pārsūdzams.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...