Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Edgara Rinkēviča (Vienotība) vadītā Ārlietu ministrija oficiāli paziņojusi, ka tā vairs nesniegs ziņas par ministra un viņa „operas biedra” – oficiāli padomnieka statusā esošā Mārtiņa Drēģera kopējiem ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina un to izmaksām.

Oficiālais Rinkēviča vadītās ministrijas skaidrojums turpmākam šādas „delikātas” informācijas atteikumam ir šāds (publicējam pilnu tekstu):

„Latvijas Republikas Ārlietu ministrija (ĀM) ir iepazinusies ar Jūsu 2017. gada 2. septembra iesniegumu (saņemts ĀM 05.09.2017.) par informācijas pieprasījumu saistībā ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, ministra padomnieka Mārtiņa Drēģera un valsts sekretāra Andreja Pildegoviča komandējumiem 2017. gada augustā, kā arī informācijas pieprasījumu par pieņemtajiem lēmumiem un par personām, kuras 2017. gada augustā ir saņēmušas prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas.

Vēršam uzmanību, ka Jūs laika posmā no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 15.septembrim ĀM esat iesniedzis 42 iesniegumus, uz kuriem ĀM ir sniegusi pamatotas atbildes. Jūsu sistemātisko informācijas pieprasījumu skaits kopumā rada daudz lielāku, ilgstošu ĀM finansiālo un cilvēkresursu noslodzi no vienas personas puses, nekā masu informācijas līdzekļu informācijas pieprasījumi ĀM.

Tas rada pamatu apšaubīt, vai šādā gadījumā tiek ievērots judikatūrā nostiprinātais samērīgums starp Jūsu tiesībām iegūt informāciju un iestādes pamatfunkciju (netraucētu) veikšanu, kā arī citu privātpersonu tiesībām izmantot publiskos resursus.

Vēršam uzmanību, ka Informācijas atklātības likuma 11. panta trešā daļa noteic, ka iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības.

Ievērojot Jūsu informācijas pieprasījumu ĀM intensitāti, informējam, ka tiesu praksē ir atzīts, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Ja persona nepamatoti ar saviem informācijas pieprasījumiem vai iesniegumiem sniegt atbildi pēc būtības prasa pārmērīgus resursus no valsts puses, tas līdz ar to nepamatoti ierobežo citu personu tiesības saņemt informāciju vai atbildi pēc būtības, jo valsts nespēj pienācīgi tos izskatīt.

Tādējādi, lai arī personai vispārīgi ir tiesības saņemt informāciju, viņa šīs tiesības nevar izmantot negodprātīgi, un, atrunājoties ar neērtībām informācijas ieguvē, prasīt, lai iestāde informācijas ieguvi un apstrādi veic konkrētās personas vietā. Persona nevar prasīt, lai iestāde velta ievērojamus laika vai finansiālos resursus konkrētā jautājuma risināšanai tikai tāpēc, ka personai informācijas ieguve šķiet pārāk sarežģīta un laikietilpīga. Personai ir jāapzinās, ka tā nav vienīgā persona, kura ministrijā vēršas ar informācijas pieprasījumu, un ka ministrijai jāveic arī normatīvajos aktos noteiktās ministrijas pamatfunkcijas.

Ja ministrija pievērstos personas pieprasītās informācijas sagatavošanai, tas varētu ievērojami traucēt ministrijas darbu, informācijas sagatavošanas laikā ministrijai nespējot veltīt pienācīgu uzmanību citu informācijas pieprasījumu izskatīšanai, tādējādi ierobežojot citu personu tiesības saņemt informāciju. (Augstākās tiesas Senāta 2013.sada 20.novembra rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-933/2013 un Senāta 2007.gada 8. jūnija spriedums lietā Nr SKA-194/2007).

Attiecībā uz Jūsu vēlmi saņemt prēmijas, naudas balvas vai piemaksas pamatojumu, ĀM paskaidro, ka par ĀM darbinieku paveiktā darba atbilstību piemaksu un prēmēšanas kritērijiem tiek lemts pēc darbinieku paveiktā, kas ir ārlietu dienesta ierobežotas pieejamības informācija. Minētajai informācijai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tās atklāšana var radīt kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.

Tā ir informācija, kas saistīta ar valsts drošību, kas ietver nepieciešamo ekonomisko, militāro, politisko un diplomātisko pasākumu kopumu, lai nodrošinātu Latvijas Republikas valstisko pastāvēšanu. Šādas informācijas izpaušana var kaitēt Latvijas valsts interesēm, tai skaitā, ārpolitiskajām interesēm, vai ĀM darbībai un tās nodarbināto drošībai. Saskaņā ar Arhīvu likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26.panta otro daļu ĀM centrālajā aparātā un pārstāvniecībās radītajiem dokumentiem, kā arī ĀM informācijas sistēmu datiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss un līdz ar to nevar tikt sniegta informācija nedz par to skaitu, nedz saturu.

Informācijas atklātības likums tiesības uz vispārpieejamas informācijas saņemšanu vispār pēc būtības neierobežo, ja vien ir izpildīti formālie iesniegumam izvirzāmie kritēriji. Informācijas atklātības likums neparedz ierobežojumus gadījumos, ja nevis pieprasāmās informācijas saturs, bet pieprasāmās informācijas apjoms un pieprasījumu veids ir tāds, kas pats par sevi var kaitēt citu tiesību un interešu aizsardzībai, kā arī vispārīgi jebkādu citu valsts pārvaldes pamatfunkciju veikšanai, kas ir valsts kā sabiedrības organizācijas formas pastāvēšanas jēga.

Turklāt tiesības saņemt informāciju, kas ir valsts pārvaldes rīcībā, ir būtiska pamattiesība, un tā ir būtiska iedzīvotāju tiesība arī demokrātiskas iekārtas funkcionēšanai. Satversme paredz gan vārda brīvību, gan arī tiesības saņemt atbildi uz iesniegumiem no valsts un pašvaldību institūcijām. Tomēr nepareizs būtu pieņēmums, ja reiz kādas tiesības ir Satversmē, tad tās nav ierobežojamas. Arī tiesības uz informācijas un atbildes pēc būtības saņemšanu principā var tikt ierobežotas, ja ierobežojums ir samērīgs un nepieciešams citu tiesību un interešu aizsardzībai (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedums lietā Nr. SKA-194/2007).

Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajā daļā paredzēts, ka gadījumā, ja persona iestādei ir lūgusi ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, personai ir nepieciešams pamatot savu pieprasījumu un norādīt mērķi, kuram pieprasītā informācija tiks izmantota.

Izvērtējot Jūsu norādīto informācijas pieprasījuma pamatojumu, ĀM nav guvusi apstiprinājumu tam, kā Jūs līdz šim ĀM sniegto informāciju esat izmantojis, kāds ir ieguvums sabiedrībai no šāda veida pieprasījumiem, tādēļ minētais liedz ĀM pārliecināties, ka saņemto informāciju izmantojat labā ticībā, rīkojoties Latvijas sabiedrības interesēs, nevis citos nolūkos.

Ņemot vērā minēto, lūdzam atbildes uz Jūsu šā gada 2. septembra iesniegumā ietvertajiem informācijas pieprasījumiem skatīt ĀM iepriekš Jums sniegtajās atbildēs norādītajos informācijas avotos, kā arī informējam, ka Jūsu darbības, sistemātiski pieprasot viena veida informāciju, nav samērojamas ar Satversmē un Informācijas atklātības likumā ietvertajām tiesībām saņemt informāciju un atbildi uz informācijas pieprasījumu.

Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70.panta otro daļu un Paziņošanas likuma 8.panta trešajā daļā noteikto, ja administratīvais akts ir sūtīts pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tas stājas spēkā septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo un otro daļu, un 189.panta pirmo daļu, ĀM lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt piekritīgajā Administratīvajā rajona tiesā.”

Kā jau informēts, ziņas par ārvalstu brauciena par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Rinkēvičs ņem līdzi savu padomnieku Drēģeri, Pietiek sāka vākt 2015. gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicētas fotogrāfijas paraksts:

"Viens no pēdējiem uz svinīgo koncertu ieradās vistuvāk Latvijas Nacionālajam teātrim strādājošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas savulaik nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gejs. Iepriekšējos gados Edgars valsts jubilejas svinīgo koncertu vienmēr apmeklēja viens.

Bet šoreiz Rinkēvičs nebija viens. Viņš uz Latvijas Nacionālo teātri ieradās kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Mārtiņu Drēģeri, kuru ļoti bieži ņem līdzi, arī dodoties komandējumos ārpus Latvijas."

Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ārvalstu komandējumos - turklāt ne tikai "ļoti bieži", bet daudzos mēnešos arī pilnīgi visos.

Kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.

Pēdējos gados publiski izteiktas aizdomas par to, ka Ārlietu ministrijas vadība un ministrs Rinkēvičs kadru jautājumus vismaz reizēm risina, ņemot vērā nevis amatu pretendentu profesionālismu un kvalifikāciju, bet gan talantus pilnīgi citās jomās.

Dokumenti

FotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...