Rinkēvičs kā parauguzņēmumu slavē Krievijas agresijas un kara atbalstītāja “Knauf” meitasuzņēmumu
Lasītājs no Ņūorleānas28.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Decembra sākumā jau tradicionāli tika pasniegta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kūrētā “Eksporta un inovācijas balva”. “Eksporta čempiona” titulu šogad saņēma SIA “Knauf”. Ar cildinošiem vārdiem par šo un citiem balvu saņēmējiem neskopojās valsts prezidents, kādreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Šķiet visi bija aizmirsuši vai izvēlējās nepamanīt apstākli, ka SIA “Knauf” ir uzņēmums, kura mātes kompānija ne tikai turpināja darbu Krievijā pēc tās iebrukuma Ukrainā sākuma, bet pat aktīvi veicināja savu darbinieku mobilizāciju karošanai Ukrainā. Un vēl – „Knauf” Krievijas uzņēmuma vadībā darbojas latvietis Jānis Kraulis.
Svinīgajā sveikšanas pasākumā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs slavēja balvas ieguvējus, arī “Knauf”, ka tie esot kā “vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām”. Šajā gadījumā nav skaidrs, kādām vērtībām vēstnesis ir tāds uzņēmums kā “Knauf”, uz kura mātes kompānijas darbiem esam gatavi pievērt acis, pasludinot uzņēmumu par Latvijas eksporta čempionu. Vai arī tas rāda, ka patiesībā Latvijas valdību un sociālpolitisko eliti veido divkoši, kuri gatavi bučot kurpes starptautiskajiem Knaufiem, bet izslēgt un apmētāt dubļiem ikvienu vietējo, kurš kaut vai vēsturiski paskatījies Krievijas virzienā.
SIA “Knauf” 2023. gadā apgrozīja vairāk nekā 107 miljonus eiro, bet tā peļņa pēc nodokļiem bija vairāk nekā 19 miljoni eiro.[1] Latvijas uzņēmums ir daļa no Vācijā bāzēta globālā “Knauf” koncerna, kas kopumā strādā 90 valstīs, nodarbinot vairāk nekā 41 tūkstoti cilvēku. Līdz šai vietai izklausās, ka “Knauf” ir respektabls uzņēmums, kuru vajadzētu slavināt arī vietējām amatpersonām, bet valsts institūcijām – pasniegt balvas. Ja vien nebūtu liels un trekns “bet”, un tas ir SIA “Knauf” māteskompānijas īstenotās aktivitātes Krievijā pēc tās iebrukuma Ukrainā.
No “Knauf” uz fronti
“Knauf” darbībai Krievijā ir sena vēsture un nenoliedzami arī nozīmīgs pienesums šīs valsts ekonomikai. Kopš 1993. gada kompānija Krievijas tautsaimniecībā ir ieguldījusi vairāk nekā 1,65 miljardus eiro. Kaimiņvalsts meitaskompānijas darbs nemainījās arī pēc 2022. gada 24. februāra.
“Knauf” ne tikai nepameta agresorvalsti, bet arī turpināja uzturēt draudzīgas attiecības ar Kremli, par ko 2023. gadā ziņoja Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra. Šī institūcija apkopo un publicē to starptautisko uzņēmumu sarakstu, kuri ir uzskatāmi kā Krievijas sāktā kara Ukrainā sponsoriem un atbalstītājiem. Saskaņā ar tās izplatīto informāciju “Knauf” vadība ilgstoši ir bijusi cieši saistīta ar Kremļa režīmu, un uzņēmuma līdzīpašniekam Nikolausam Vilhelmam Knaufam 23 gadus bija Krievijas Federācijas goda konsula statuss.
Savukārt 2022. gada oktobrī Vācijas uzņēmums sniedza savu “ieguldījumu” mobilizācijā. Plašsaziņas līdzekļu rīcībā bija nonākusi informācija, ka “Knauf” Krasnogorskas rūpnīcas vadītāji bija vienojušies ar vietējām varasiestādēm par to, ka daļu no to darbiniekiem atļauj sūtīt uz fronti. Pat vairāk – uz vietējo iesaukuma vietu cilvēki tika nogādāti ar uzņēmuma mikroautobusu.
Tāpat “Knauf” ir arī akustisko griestu plākšņu un piekaramo sistēmu ražošanas rūpnīca Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā Tatarstānā, un tajā, kā ziņo mediji, tiek ražoti Krievijas bezpilota lidaparāti „Shahed-136”, ar kuriem tiek nogalināti nevainīgi cilvēki dažādās Ukrainas pilsētās.
Lai gan Vācija valstiskā līmenī kopā ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir nosodījusi Krievijas agresiju Ukrainā, no tās politiķu puses nav sekojuši skaļi paziņojumi vai aicinājumi uzņēmumiem darbu Krievijā pārtraukt. Latvijā gan. Sākot no Rinkēviča un beidzot ar uzņēmēju organizācijām, no kuru rindām tiek izslēgti uzņēmumi, kuri darbu Krievijā nav pārtraukuši. Tikmēr lielo starptautisko koncernu meitām Latvijā tiek pasniegtas balvas kā eksporta čempioniem.
It kā aiziet, it kā nē!
Tikai divus gadus pēc kara sākšanās situācija mainījās, jo 2024.gada aprīlī “Knauf” koncerns publiski paziņoja, ka esot nolēmis nodot visu Krievijā bāzēto uzņēmējdarbību, tostarp izejvielu ieguvi, ražošanu un pārdošanu, vietējai vadībai, lai saglabātu darba vietas vairāk nekā 4000 darbinieku. Tiesa gan, lēmums nenāca “no zila gaisa”, bet bija publiskā spiediena rezultāts. Neilgi pirms “Knauf” publiskā paziņojuma Vācijas telekanāls ARD bija atklājis, ka vairāki Vācijas uzņēmumi piedalās Krievijas izpostītās un okupētās Mariupoles atjaunošanā, un daudzās būvēs tika izmantots tieši “Knauf” ražotais cements.
Lai gan “Knauf” oficiāli ir paziņojis, ka no agresorvalsts tirgus it kā aiziet, nododot uzņēmējdarbības vadību vietējiem, tīmekļa vietnē Knauf.ru par to nav atrodama nekāda informācija. Zīmols joprojām spēcīgi sevi pozicionē Krievijas tirgū. Turklāt ikviens interesents, kurš prot krievu valodu, var iepazīties ar daudziem labajiem darbiem, ko “Knauf” ir paveicis Krievijas un tās iedzīvotāju labā, piemēram, sponsorējis dažādus pasākumus, organizējis koku stādīšanas talkas un īstenojis citas sociālās atbildības aktivitātes.
Līdz ar to rodas jautājums valsts prezidentam un “Eksporta un inovācijas balvas” piešķīrējiem, cik lieli divkoši patiesībā esat un kāpēc vietējos uzņēmumus sitat, kamēr starptautiskajiem pasniedzat balvas? Jā, formāli “Knauf” Latvijas uzņēmums neparādās Krievijas eksportētāju sarakstos, taču tad varbūt jābeidz māžošanās ar sarakstiem, ja tajos parādās tikai tie uzņēmumi, kuru kravas šķērso Latvijas – Krievijas robežu, nevis prece Krievijā nonāk pa citiem ceļiem?
Vai šajā visā brēkā nav saskatāma augstākā līmeņa divkosība un īpašs favorītisms attiecībā pret ārvalstu starptautiskajiem uzņēmumiem? Vai varbūt tas ir latviešiem iedzimtais kalpa gēns, kas ir dziļi iekšā arī Rinkevičā, kurš uzskata, ka visi ārvalstu uzņēmumi ir godājāmi paraugi, turpretim vietējie uzņēmēji pilnīgi visi ir nelieši, no kuriem daļa jau ir pieķerti kādos pārkāpumos, bet atlikušie noteikti vēl tiks pieķerti.
Vēl pavisam nesen Rinkevičs publiski spīdēja ar prātulām, ka nevajagot gausties par nejēdzībām, bet nopurināties un braši virzīties uz priekšu. Tad, kad Jaunā gada uzrunā no viņa dzirdēsiet kaut ko tikpat uzmundrinošu, ieskaitot kaut ko par Ukrainas uzvaru, atcerieties par kvēlo “Knauf” uzņēmuma atbvalstītāju Rinkēviču. Un atcerieties, ka viņa runas gatavo tie paši ekonomisko procesu analfabēti, kas mudina pasniegt balvas krievu armijas balstam “Knauf”. Jau Ārlietu ministrijas vadīšanas laikā viņš no uzņēmējiem abstrahējās un šajā tēmā turpina neiespringt, jo algu taču turpina maksāt nevis uzņēmēji, bet bezkaislīgā Valsts kase.
[1] Saskaņā ar uzņēmuma iesniegto gada pārskatu Lursoft.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
