Rinkēvičs: Nacionālās apvienības mērķis ir totalitāra Latvija, ko pēc tam var nodot Kremlim
PIETIEK06.04.2015.
Komentāri (83)
Iesaki rakstu: 
"Mani neizbrīna SC [Saskaņas centra] & NA [Nacionālās apvienības] kopošanās par tikumību, jo viņu mērķis nav brīva LV, bet totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim," - šāds ieraksts pirmdien publicēts sociālā tīkla Twitter kontā @edgarsrinkevics, kas zināms kā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) personiskais konts.
Pēc šī paziņojuma ministrs saviem sociālā tīkla sekotājiem vēl pārsūtījis kāda Toma Dinvieša atsauksmi uz Rinkēviča paziņojumu: "Tieši tā Latvijas labā šīs partijas nekad nav darbojušās!" Uz Zaļās partijas vadītāja Edgara Tavara jautājumu, vai šis tiešām ir ārlietu ministra Rinkēviča profils, atbilde nav sniegta.
Rinkēvičs, kurš pirms ziņu publiskošanas par savu seksuālo orientāciju faktiski atteicās no vietas partijas Vienotība valdē, taču arī pēc Saeimas vēlēšanām saglabājis ārlietu ministra amatu, jau iepriekš ir nācis klajā ar pietiekami neviennozīmīgi vērtējamiem politiskiem izteikumiem.
Taču šis paziņojums, kas tapis tieši pilnmēness laikā, ir Rinkēviča līdz šim asākais paziņojums saistībā ar Vienotības koalīcijas partneriem - Nacionālo apvienību, kas faktiski tiek pielīdzināta Saskaņas centram (tagad - Saskaņai).
No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka negaidīti asais paziņojums varētu būt saistīts ne tikai ar idejiskiem un ideoloģiskiem apsvērumiem vien; vairāki avoti ir informējuši par sarežģījumiem ministra personiskajā dzīvē, kuri varētu būt noveduši pie šāda paziņojuma.
Pagaidām uz šo Rinkēviča paziņojumu nav reaģējuši ne Vienotības vadītāji, ne arī kāds no redzamiem Nacionālās apvienības pārstāvjiem. Vienīgi premjere Laimdota Straujuma ir paziņojusi, ka tas esot Rinkēviča individuāls viedoklis.
Pats Rinkēvičs otrdien telekanālā LNT skaidroja, ka ar šādu paziņojumu klajā esot nācis tāpēc, ka viņu "tiešām pārsteidzis" fakts, ka Saeimas komisijā bloķējas šādi it kā pretēji spēki, kuri turklāt kopējot Krievijā aktuālus ideoloģiskos uzstādījumus. Rinkēvičs esot priecīgs, ka viņa vēstījums piesaistījis uzmanību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.