Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgaismojis daļu piektās kolonnas mūsu valstī, kas pati izlīda dienasgaismā. Neko daudz gan tai paveikt nav izdevies – no Ukrainas karoga noņemšanas mēģinājumiem un agresora noziegumu attaisnošanas publiskajā telpā līdz bubināšanai, ka ”viena pagale jau nedeg” un Ukraina ir līdzvainīga kara uzsākšanā. Tomēr izteikšu pieņēmumu, ka tā ir tikai piektās kolonnas dumjākā un nenozīmīgākā daļa. Nopietnākā un bīstamākā joprojām sēž un gaida savam iznācienam piemērotāku laiku. Un ne tikai sēž, bet arī, ja rodas iespēja, kaitē Latvijai.

Vajag pierādījumus? Atcerēsimies kaut vai epopeju ar Krievijas un Baltkrievijas robežu izbūvi, kas kara notikumu gūzmā tagad palikusi kaut kur otrajā vai trešajā plānā. Jāsaka gan – nepelnīti palikusi.

Tātad, spriežot no publiski pieejamās informācijas, uz Krievijas robežas palikuši nepabeigti darbi, bet uz Baltkrievijas robežas uzbūvēti vien daži tilti. Robežu bija paredzēts iekārtot par aptuveni 22 miljoniem eiro un darbus pabeigt jau šogad.

Taču 2019. gadā sākās attiecību kārtošana starp Iekšējās drošības biroja (IDB) un Valsts robežsardzes vadību, kuru starpā, ja avoti nemelo, valdīja savstarpēja nepatika un spriedze, tika aizturētas un apsūdzētas visaugstākā līmeņa robežsargu amatpersonas, bet robežas izbūve apturēta, jo esot nepamatoti un pat noziedzīgi tēriņi, tāpēc jāpanāk, ka robežas iekārtošanas izmaksas samazinās.

Tika uzsāktas krimināllietas, no kurām daļa jau izčākstējušas, bet citas nav pabeigtas vēl šodien. Protams, ka brīdī, kad bija jādomā par krimināllietām, nebija laika domāt par robežas izbūvi, un nekādi darbi, loģiski, nav notikuši. Kā mēdz teikt politiķi un ierēdņi – bija citas prioritātes.

Atcerēsimies, ka, spriežot no publiski pieejamās informācijas, par 22 miljoniem tika paredzēts izbūvēt 173 kilometrus robežas, attīrot teritoriju, noņemot apaugumu, uzstādot žogu, izbūvējot ceļus un tiltus un veicot virkni citu darbu. Cenu indeksācija, cik zināms, netika paredzēta, viss paredzētais bija jāuzbūvē bez iespējas palielināt nolīgto summu. Viena kilometra izbūve izmaksātu aptuveni 127 tūkstoši eiro.

Ko jau tagad ir panācis IDB un Marijas Golubevas „vadītās” Iekšlietu ministrijas struktūras? Vispirms, varas iestādēm pilnīgi negaidīti sākoties migrācijas krīzei uz Baltkrievijas robežas, radās nepieciešamība uzstādīt pagaidu žogu - uzlikt dzeloņdrātis. Negāja viegli, jo pirmais iepirkums beidzās ar to, ka uzvarētājs atteicās piegādāt preci. Nākamajā reizē gāja jau labāk, dzeloņdrātis tika uzliktas. Tas varētu izmaksāt kādus 2,5 miljonus eiro. Ļaunas mēles gan melš, ka daļu dzeloņdrāts iegādājās no iepriekšējo būvnieku (sadomātu iemeslu dēļ atraidītu) noliktavām, protams, neaizmirstot par papildu uzcenojumu.

Tad tika uzsākts jauns robežas izbūves iepirkums, lai beigās uzstādītu arī pastāvīgu žogu. Iepirkumā uzvarēja Latvijas valstij daļēji piederošā kompānija “Citrus Solutions”, kas piedāvā veselu virkni dažādu pakalpojumu. Starp tiem ir arī vispārējā būvniecība, lai gan bez iedziļināšanās grūti pateikt, ko nozīmīgu tā līdz šim ir uzbūvējusi. Slēgtās cenu aptaujas uzvarētāja piedāvātā cena gan bija nevis mazāka nekā iepriekš, bet pieauga līdz 31,4 miljoniem eiro par nepilnu 84 kilometru izbūvi.

Taču drīz vien izrādījās, ka summa tomēr ir daudz par mazu un līgums netika noslēgts. Valsts notiekošo uzņēma ar apbrīnojamu izpratni, atšķirībā no neveiksmīgā dzeloņstieples iepirkuma pat neprasīja samaksāt soda naudu, bet tūlīt izsludināja jaunu slēgtu cenu aptauju. Kāds pārsteigums – atkal uzvarēja “Citrus Solutions”, šoreiz jau ar cenu 53,57 miljoni eiro ar PVN jeb aptuveni 42,3 miljoni eiro bez PVN. Tas nozīmē, ka nu jau kilometra izmaksas būs teju 504 tūkstoši eiro. Protams, ja vien nesekos kārtējais sadārdzinājums.

Taisnības labad jau tagad jāpieskaita mums nezināmas izmaksas par teritorijas atmežošanu, mērniecību un citiem darbiem, ko veic valsts uzņēmumi un kas nav ieskaitītas šajos 53,57 miljonos. Tāpat jāatceras, ka visdārgākie objekti – tilti – jau ir uzbūvēti.

Kādi tad pašlaik ir visas epopejas rezultāti?

Pirmkārt, Latvijas – Baltkrievijas robeža, kurai šogad bija jau jābūt gatavai, nav izbūvēta un labākajā gadījumā būs gatava līdz 2025. gadam. Lukašenko režīmam nekas netraucē turpināt sīkās riebeklības ar migrantu iesūtīšanu Latvijā un citas ne tik sīkas provokācijas.

Otrkārt, robežbūves cena jau ir vismaz četrkāršojusies. Droši vien pieaugs vēl, kā rezultātā būs mums īsta zelta robeža, kas, paldies Dievam, aizēnos zelta tilta afēru.

Treškārt, klusi, klusi tiek izbeigtas lietas pret virkni aizdomās turēto robežsargu, tajā skaitā skaļākās – pret Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu un viņa vietnieku Juri Martukānu. Iespējamā grēkāža lomu vēl mēģina piemeklēt bijušajam robežsargu šefam Normundam Garbaram un varbūt kādam trešā – ceturtā līmeņa darbiniekam. Vai izdosies – redzēsim.

Vai ir izdarīti secinājumi?

Protams, ka ne, amatpersonas izliekas, ka viss notikušais ir bijis kā nenovēršama dabas parādība, kas uzkritusi viņu kuslajiem pleciem un ar ko nav bijis iespējams tikt galā.  Par IDB nepatikas pret robežsargiem rezultātā valstij nodarīto kaitējumu neviens nebūs atbildīgs - ne IDB priekšnieks Valters Mūrnieks, ne bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, ne pašreizējā ministre Marija Golubeva, ne kāda cita amatpersona. Neviens.

Kāpēc tā ir noticis? Iespējamās atbildes var būt tikai trīs.

Pirmā – parastā nekompetence un neizdarība. Mēģināja ietaupīt eiro, pazaudēja miljonus (uzrakstīju un sapratu, cik smieklīgi skan - ierēdņi un politiķi mēģināja ietaupīt). Ja nu tas tomēr ir tā, tad visi iesaistītie mūrnieki, ģirģeni un golubevas jāatzīst par neglābjamiem nejēgām un nespējniekiem un vismaz jāsūta darīt tos darbus, ko prot labāk – par miesassargiem, namu pārvaldniekiem un klerkiem bezjēdzīgās organizācijās.

Otrā – gribēja palielināt leģendāro „procentu bāzi”, bet kaut kas sanāca ne tā. Bez komentāriem.

Trešā – tas tomēr ir raksta sākumā minētās piektās kolonnas darbs, un “kurmji” nemaz nav ne tik dumji, ne neizdarīgi, bet ir panākuši to, ko saimnieki no viņiem prasījuši. Robeža ir vaļā, nauda notriekta. Darbs būtu “kompetentām iestādēm”, bet fantastiskie sižeti reti piepildās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...