Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts cenšas izvairīties no atbildības par to, ka septembra vidū ar robežsardzes vadības atbalstu, izmantojot administratīvos resursus, tika vākti paraksti tās bijušā priekšnieka – aizdomās turētā ģenerāļa Normunda Garbara aizstāvībai.

Kā zināms, septembra sākumā Iekšējās drošības birojs kriminālprocesa ietvaros aizturēja vairākas Valsts robežsardzes un būvkompānijas Igate amatpersonas. Pēc tam tagadējais Valsts robežsardzes priekšnieks Pujāts, kurš pērn iespējamo noziedzīgo darbību laikā bija Garbara vietnieks, publiski paziņoja, ka „visa šī situācija nav viennozīmīga” un ka sabiedrību vajadzētu informēt tikai tad, kad lietu nodod tiesai.

Savukārt jau dažas dienas pēc tam izrādījās, ka ar robežsardzes vadības atbalstu tiek vākti paraksti Garbara aizstāvībai. Saskaņā ar oficiālo skaidrojumu „Valsts robežsardze ir sagatavojusi bijušā Valsts robežsardzes priekšnieka ģenerāļa Normunda Garbara raksturojuma tekstu, zem kura ir iespēja parakstīties ikvienam robežsargam vai darbiniekam. Parakstīšanās ir brīvprātīga - parakstās tikai tie, kuri piekrīt raksturojuma tekstam”.

Taču viss šis „brīvprātīgais atbalsta pasākums” bijušajam robežsardzes priekšniekam, kurš daudziem par pārsteigumu šā gada sākumā pēkšņi devās izdienas pensijā un kuram tagad tiek inkriminēta krāpšana un dienesta pilnvaru pārsniegšana saistībā ar mahinācijām austrumu robežas izbūves darbos, notika, tiešā veidā izmantojot robežsardzes administratīvos resursus.

„Normunda Garbara raksturojuma tekstu sagatavoja Valsts robežsardzes (VRS) Galvenās pārvaldes Personāla pārvalde. Iespēju arī ārpus Rīgas parakstīt raksturojuma tekstu organizē Valsts robežsardzes vadītāja palīgs, nosūtot to elektroniski Valsts robežsardzes teritoriālajām struktūrvienībām. Parakstītie raksturojuma teksti tiek nogādāti atpakaļ Rīgā ar elektroniskā pasta starpniecību vai atvesti līdz ar citiem dokumentiem, kur tos VRS vadītāja palīgs apkopo un nodod N. Garbara aizstāvjiem,” atzina Valsts robežsardze.

Šodien Pietiek publicē par šo tēmu ļoti nerunīgajai Valsts robežsardzes vadībai oficiālā informācijas pieprasījumā uzdotos jautājumus, kā arī mēnesi gatavotās ģenerāļa Pujāta izteiksmīgās atbildes.

Informācijas pieprasījums

1) kādi Jūsu iestādes resursi tika izlietoti, sagatavojot N. Garbara raksturojumu?

2) kuras Jūsu iestādes amatpersonas deva rīkojumu iestādes Personāla daļai sagatavot šādu raksturojumu?

3) kāds bija šī rīkojuma likumiskais pamatojums un lietderība iestādes darbības veikšanai?

4) kādi Jūsu iestādes resursi tika izlietoti, nosūtot N. Garbara raksturojumu Jūsu iestādes reģionālajām nodaļām?

5) kuras Jūsu iestādes amatpersonas deva rīkojumu izmantot iestādes resursus, nosūtot šo raksturojumu?

6) kāds bija šī rīkojuma likumiskais pamatojums un lietderība iestādes darbības veikšanai?

7) kādas tieši darbības saistībā ar šī raksturojuma sagatavošanu un izsūtīšanu ir veicis Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs G. Pujāts?

8) kāds ir bijis šo darbību likumiskais pamatojums un lietderība iestādes darbības veikšanai?

9) kādas tieši darbības saistībā ar šī raksturojuma parakstīšanu ir veicis Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs G. Pujāts?

10) kāds ir bijis šo darbību likumiskais pamatojums un lietderība iestādes darbības veikšanai?

Par atbildi uz iesniegumu

Valsts robežsardze 2019. gada 17. septembrī saņēma Jūsu 2019. gada 15. septembra iesniegumu (turpmāk - Iesniegums).

Valsts robežsardze, atbildot uz Iesniegumu, informē, ka Valsts robežsardzē netika vākti paraksti bijušā Valsts robežsardzes priekšnieka ģenerāļa N. Garbara aizstāvībai un atbalstam. Paskaidrojam, ka Valsts robežsardze normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izpildīja kriminālprocesa ietvaros izteikto zvērināta advokāta pieprasījumu izsniegt ģenerāļa N. Garbara raksturojumu advokāta aizstāvības pozīcijas nodrošināšanai tiesā.

Kriminālprocesa likuma 244. panta pirmā daļa noteic, ka procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs. Minētā panta otrā daļa paredz, ka izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus. Savukārt Kriminālprocesa likuma 245.panta pirmā daļa paredz, ka procesuālo piespiedu līdzekli piemēro procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis ar motivētu rakstveida lēmumu.

Valsts robežsardzes bijušais priekšnieks ģenerālis N. Garbars tika aizturēts Iekšējās drošības biroja lietvedībā esošā kriminālprocesa ietvaros. Valsts robežsardzē vērsās ģenerāļa N. Garbara advokāts, kas aizstāv minēto personu Iekšējās drošības biroja uzsāktajā kriminālprocesā. Advokāts lūdza izsniegt viņam ģenerāļa N. Garbara raksturojumu, kas nepieciešams aizstāvības pozīcijas nodrošināšanai, ņemot vērā to, ka ģenerālis N. Garbars vairāk kā 25 gadus ir bijis dienestā Valsts robežsardzē dažādos amatos.

Latvijas Republikai Advokatūras likuma (turpmāk - Advokatūras likums) 3. pants noteic, ka advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un' pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības. Minētā likuma 5. pants noteic, ka advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā Latvijas Republikas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē (..). Advokatūras likuma 10. pants noteic, ka valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un jebkurai personai jānodrošina, lai attiecībā uz advokātiem un viņu klientiem tiktu izpildīti likumdošanas aktos noteiktie juridiskās palīdzības sniegšanas nosacījumi.

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk — Satversme) 89. pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Satversmes 91. un 92. pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. (..) Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Savukārt Kriminālprocesa likuma 8. pants noteic, ka Kriminālprocesa likums nosaka vienotu procesuālo kārtību visām kriminālprocesā iesaistītajām personām neatkarīgi no šo personu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās, pilsonības, rases un nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju, dzimuma, izglītības, valodas, dzīvesvietas un citiem apstākļiem.

Valsts robežsardzes skatījumā, valstij ir ne tikai jāgarantē iespējas, bet arī pienākums nodrošināt, lai tiktu īstenotas personām tiesību aktos un atzītajā judikatūrā garantētās tiesības uz aizstāvību, nepieļaujot diskrimināciju, proti, neatkarigi no tā vai krimināllietā aizturētais ir vienkārša, darba veicējs (Valsts robežsardzes skatījumā, visas profesijas ir cienījamas) vai publiski ļoti labi atpazīstama bijusī valsts amatpersona. Minētās tiesības garantē ari Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām, ANO Pamatprincipi par advokāta lomu, kas pieņemti 1990. gadā Havannā, Kubā, ANO 8. kongresā par noziedzības novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kā ari Eiropas Savienības pamattiesību harta (īpaši 47. panta 2. un 3. daļa).

Advokatūras likuma 48. panta pirmā daļa noteic, ka sniedzot juridisko palīdzību, zvērināts advokāts ir tiesīgs:

1)   aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu un tās tiesības un likumiskās intereses visās tiesās, prokuratūrās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, kā ari visās valsts un pašvaldību institūcijās, kā ari citās iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos);

2)   vākt pierādījumus, ari pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā ari citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti vai to noraksti un jānodrošina advokātam iespēja iepazīties ar tiem, kā ari likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saņemt lietpratēju atzinumu jautājumos, kuri prasa attiecīgas zināšanas;

3)   iepazīties ar valsts un pašvaldību institūciju, tiesu, prokuratūru un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu normatīvajiem un individuālajiem aktiem, ar citu informāciju, kas saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu, kā ari saņemt šo dokumentu norakstus.

Ņemot vērā minēto regulējumu, advokāts ir tiesīgs no valsts iestādēm pieprasīt visus nepieciešamos dokumentus juridiskās palīdzības sniegšanai un aizstāvības pozīcijas īstenošanai, un iestādēm normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos ir pienākums šos dokumentus izsniegt. Pamatojoties uz minēto tiesisko regulējumu, ģenerāļa N. Garbara aizstāvim bija tiesības vērsties Valsts robežsardzē, kurā ģenerālis N. Garbars ilgstoši bija veicis dienesta pienākumus.

Valsts robežsardzei, cita starp, ievērojot labas pārvaldības principus, ir jāizskata zvērinātu advokātu pieprasījumi un lūgumi, un jāsniedz pieprasītie dokumenti. Dažāda veida pieprasījumus krimināllietās Valsts robežsardze saņem sistemātiski, un saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, Iesnieguma likumu u.c. tiesību aktos noteikto kārtību Valsts robežsardzei ir pienākums tos izskatīt.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumu Nr.122 “Valsts robežsardzes nolikums” 4. punktu Valsts robežsardzes darbu vada Valsts robežsardzes priekšnieks, kas Valsts robežsardzes iekšējos noteikumos nosaka kārtību, kādā tiek izskatīti iesniegumi, cita starp, advokātu pieprasījumi.

Valsts robežsardze konkrētajā gadījumā izpildīja ģenerāļa N. Garbara advokāta, kas aizstāv minēto personu Iekšējās drošības biroja uzsāktajā kriminālprocesā, lūgumu un sagatavoja ģenerāļa N. Garbara raksturojumu.

Ņemot vērā to, ka vairāki robežsargi un Valsts robežsardzes darbinieki, kuri ilgstoši bija strādājuši-vai veikuši dienesta pienākumus Valsts robežsardzē ģenerāļa N. Garbara padotībā, izrādīja vēlēšanos parakstīt ģenerāļa N. Garbara raksturojumu, kā ari ņemot vērā šī gadījuma atšķirīgo situāciju, proti, parasti raksturojumu sagatavo iestādes vadītājs par savu padoto, un Valsts robežsardzes nodarbināto izrādīto iniciatīvu, tika pieņemts lēmums piedāvāt raksturojumu parakstīt visiem nodarbinātajiem, kas to vēlas un pieknt izklāstītajam raksturojumam. Tāpēc raksturojums tika sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izmantojot līdzīgus Valsts robežsardzes resursus, kādus parasti iestāde izmanto, atbildot uz advokātu pieprasījumiem un lūgumiem. Raksturojums tika sagatavots elektroniski, nosūtīts Valsts robežsardzes struktūrvienībām elektroniski, sniedzot personālam iespēju ar to iepazīties, kā arī nodrošinot iespēju raksturojumu nodarbinātajiem parakstīt pēc kārtējās dienesta sapulces.

Satversmes 100. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības blīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Ņemot vērā minēto, Valsts robežsardzes skatījumā, robežsargu un Valsts robežsardzes darbinieku pēc brīvas gribas paustais uzskats, kas tika realizēts līdzparakstot ģenerāļa N. Garbara raksturojumu, kā arī tiesības iegūt informāciju par raksturojuma tekstu, ir šo personu cilvēktiesības.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts

An error has occured