Iesaki rakstu: 
Pirms desmit gadiem Jēkabpils rajona policijas inspektors Andrejs Gotovcevs - viņš, starp citu, kaut kur tai pusē vēl joprojām rūpējas par "likumības" ievērošanu - panāca, ka tiek sākts kriminālprocess pret Jēkabpils žurnālisti, kura viņu publikācijā bija salīdzinājusi ar Robinu Hudu.
Šķietami anekdotiskais atgadījums izvērtās nebūt ne tik komiski - taisnā Jēkabpils tiesa bez garām domām žurnālisti arī tiešām atzina par vainīgu un piesprieda viņai un laikrakstam naudas sodu. Tikai nākamajās instancēs tiesas - ieskaitot arī Augstāko tiesu - žurnālisti attaisnoja.
Varētu domāt, ka šādi absurda laiki sen pagājuši. Bet kas to deva - šajās dienās es kā SIA "Pietiek.lv" valdes priekšsēdētājs saņēmu šādu oficiālu pieprasījumu no Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirkņa policijas nodaļas priekšnieka Armanda Staļūna:
"2014.gada 27.novembrī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Bauskas iecirknī uzsākts kriminālprocess Nr. 11120090114 pēc Latvijas Krimināllikuma 157.panta 2.daļas - par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, par to, ka Bauskas rajona tiesas tiesnesei Irinai Bogdanovai (attēlā) tiek celta neslava komentāros, kas tika ievietoti interneta vietnē www.pietiek.com.
Lūdzam Jūs kriminālprocesa ietvaros sniegt informāciju un norādīt IP adresi, no kuras tika ievietots komentārs 2014.gada 12.novembrī plkst.20:38 rakstam "Aizturēta Rīgas apgabaltiesas tiesnese Bērziņa, kabinets aizzīmogots". Atbildi lūdzam sniegt līdz 2014.gada 19.decembrim."
Lieki teikt, ka Valsts policijas amatpersona, pirms nosūtīt šo pieprasījumu un sākt kriminālprocesu, nebija papūlējusies noskaidrot ne to, ka portāls "pietiek.com" nav reģistrēts kā masu saziņas līdzeklis, ne to, ka SIA "Pietiek.lv" nav portāla "pietiek.com" īpašniece, operētāja vai satura nodrošinātāja. Bet tie, protams, tādi nieki un detaļas vien.
Taču par patiesi absurdu sākto kriminālprocesu padara komentārs, ko tiesnese un padevīgā policijas amatpersona bija uzskatījuši par neslavu ceļošu. Šis lasītāja komentārs pilnā apjomā skan tā: "Vēl jau ir izcili godīga tiesnese Bogdanova Bauskas tiesā. Kad to ņems pie dziesmas? Ir pierādījumi - tiesību sargātāji - vell come."
Nekādu pārpratumu te nav - runa ir tieši par šo komentāru. Tiesnese Bogdanova man arī vakar elektroniskā pasta vēstulē skaidri un gaiši apliecināja - jā, ar iesniegumu policijā vērsusies viņa pati, jo "ar šo komentāru cilvēkiem tiek radīts iespaids, ka es, kā tiesnese, esmu izdarījusi kādus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem komentāra autoram pat ir pierādījumi", un šāda neslavas celšana, protams, nodarot "kaitējumu ne tikai man personīgi, bet arī tiesu sistēmai kopumā". Tā, lūk.
Var, protams, uz šo atgadījumu palūkoties no komiskās puses. Var paķiķināt gan par lietas būtību, gan par to, cik tālu esam nodzīvojušies ar savu tiesu ķēķi, ka tiesnesei ceļ neslavu nodēvēšana par izcili godīgu, gan par to, kā šāds raksturojums var ietekmēt biznesu, gan par dzīvi "provincē", kur viena tiesībsargājošā roka otru mazgā un šādus procesiņus var ierosināt bez kādas aizķeršanās un garām resoriskās pārbaudes klapatām.
Taču patiesībā nekā smieklīga te nav. Pirmkārt, tāpēc, ka šādi te cilvēki, kuriem, izrādās, nav nekādas sajēgas par vārda brīvību un tiesu praksi šādās lietās, Latvijas tiesās joprojām spriež to, ko paši sauc par "taisnu tiesu". Un šī "taisnā tiesa" tiek spriesta pār dzīviem cilvēkiem, nevis izbāzeņiem.
Otrkārt, arī tāpēc, ka šis gadījums vēlreiz apliecina - mūsu "tiesībsargāšanas iestādes" ir pilnum pilnas ar cilvēkiem, kuri ir gatavi ne tikai kriminālprocesus par visabsurdākajām lietām vien sākt, ja būs attiecīgs "lūgums".
Un tā ir sistēma tai valstī, kurā ikvienam no mums jādzīvo - ja neesat jau prom. Jā, jā, arī tiem no jums, kuriem šķiet, ka ar viņu jau nu nekad, nekad, nekad nekas tāds nevar atgadīties.
Konkrētais "pietiek.com" komentāra autors, protams, var ne par ko neuztraukties - šis gadījums kārtējo reizi apliecina, cik prātīga doma savulaik bija "pietiek.com" serverus izvietot nevis mūsu "tiesiskajā valstī", bet Islandē, kur ir pilnīgi cita izpratne par cilvēka pamatbrīvībām un to ievērošanu.
Līdz ar to, ja mūsu bogdanovām un staļūniem dažu gadu laikā arī izdosies pārliecināt Islandes tiesībsargāšanas iestādes, cik nopietni Latvijas Republikas tiesu sistēmu iedragājusi tās pārstāves nodēvēšana par īpaši godīgu, varētu gadīties, ka uz to laiku visi ieraksti par attiecīgo komentāru sen būs izzuduši.
Taču, lai atvieglotu dzīvi tiesnesei un policistam, es ar dziļu prieku un gandarījumu pats savā vārdā burts burtā (lai arī cik nepatīkami man būtu kropļot angļu vārdu "welcome") atkārtošu nezināmā komentētāja viedokli: "Vēl jau ir izcili godīga tiesnese Bogdanova Bauskas tiesā. Kad to ņems pie dziesmas? Ir pierādījumi - tiesību sargātāji - vell come."
Bet, ja ar to izcili godīgajai tiesnesei Bogdanovai jauna kriminālprocesa pieprasīšanai vēl nebūs pietiekami, piebildīšu - nekādi arī nespēju atturēties no vēlmes salīdzināt Bauskas rajona tiesas tiesnesi Irinu Bogdanovu ar Robinu Hudu. Jā, jā, to pašu, par kuru jau pieminētais poļicajs Gotovcevs savulaik sūdzībā, uz kuras pamata pret žurnālisti tika sākts kriminālprocess, rakstīja, ka "vārda "Robins" sakne "rob" no angļu valodas tiek tulkota kā "laupīt, aplaupīt"", tā ka "valsts varas pārstāvja salīdzināšana ar laupītāju un slepkavu ir varas pārstāvja cieņas un goda aizskaršana".
Un tagad paskatīsimies, cik fašistiskā valstī patiesībā dzīvojam. (Un, pirms protestēt par šāda apzīmējuma lietošanu, mīļie lasītāji, ieskatieties vārdnīcā, kas tas fašisms īsti ir par zvēru un kādas ir tā pamatiezīmes - šķiet, jums tuvākajos gados noderēs.)
Foto no bauskasdzive.diena.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
