Iesaki rakstu: 
Mēs, Ogres novada iedzīvotāji, pašvaldības un Saeimas vēlētāji, kategoriski iebilstam pret partijas “Progresīvie” deputātu grupas aicinājumu atcelt no amata Ogres mēru Egilu Helmani.
Mēs paši vēlamies lemt novada likteni. “Progresīvo” deputātu kandidāti nespēja iegūt balsis, lai tos ievēlētu Ogres novada domē.
Nav redzami viņu sasniegumi novada attīstībā. Turpretī Egila Helmaņa nopelni mērāmi gadu desmitos. Sākot no jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas, apmācot cīņas sportā un organizējot masu pasākumus, piemēram, pārgājienus pa Latvijai izšķirošo kauju vietām. Patriotiskajā darbā viņš ir ieguldījis personiskos līdzekļus.
Kamēr Ogrē un novadā darbojas Egils Helmanis, upes krastā ierīkota pastaigu taka ar fizisko un veselības vingrinājumu ierīcēm, skvēri izdaiļoti ar Latvijas mākslinieku veidotām skulptūrām, izveidots varens sporta, tūrisma un atpūtas komplekss Zilajos kalnos! Tās, protams, nav visas pārvērtības, bet nosaucam katram iedzīvotājam un viesim redzamās, kuras veido tīkamu, sakoptu ainavu. Mēs arī nevēlamies apgalvot, ka visus darbus veicis Helmanis viens pats.
Sakarā ar reformu novads ir paplašinājies, un rodas vajadzība koordinēt sadarbību starp pašvaldības pārziņā esošajām iestādēm.
Tādēļ nevajadzētu nosodīt domes ieceri ieviest reformas muzejos. Drīzāk tas ir obligāts pienākums. Atgādinām, ka Jūrmalā, Bulduros, bibliotēka ar domes ziņu tika pārcelta no iepriekšējām telpām uz citām, mazāk apmierinošām. Pret to piketēja iedzīvotāji un lasītāji, protestēja Latvijas Rakstnieku savienība. Bezcerīgi. Dīvaini, bet “Progresīvo” deputāti par to nav izteikuši nekādu sašutumu ar prasībām atlaist domi. Kur tad nu paliek patriotiska, politiska sirdsapziņa?
Savukārt Ogres bibliotēka ir saņēmusi jaunu, 21. gadsimta ēku.
Egilam Helmanim nācies uzklausīt daudz kritikas par bagātnieka Pjotra Avena privātās mākslas porcelāna izstrādājumu kolekcijas iecerēto, bet nenotikušo izstādi Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
Demokrātiski būtu paskatīties arī no otras puses. Porcelānu apgleznojuši slavenākie neatkarīgās Latvijas mākslinieki – Ansis Cīrulis, Romans Suta, Jūlijs Madernieks u. c. Vai to izstādīšana nodarītu kaitējumu Latvijas tautai – tikai tādēļ, ka atrodas P. Avena pārziņā?
Neviens no kritiķiem nav spējis (un acīmredzot arī nevarēs) atbildēt uz E. Helmaņa presē izteikto argumentu: “Tādā gadījumā padomju laikā nevajadzēja izstādīt arī Purvīša gleznas, jo tās atradās komunistu valsts īpašumā.” Bet cilvēki gāja Purvīti skatīties, jo viņiem vajadzēja mākslu, patiesu mākslu, nevis cilvēku orgānu attēlus, kas mūsdienās redzami daža teātra foajē.
Mēs neesam domu lasītāji un nevaram noteikt, kas tagad prātā par oligarhu dēvētajam P. Avenam. Vadāmies no Bībeles izteiciena, ka par cilvēku liecina viņa darbi. Avens ilgāku laiku bija Putina piekritējs, par ko slava nepienākas. Pēc Krievijas iebrukuma viņš nostājās Ukrainas pusē, nosodīja agresiju, palīdzēja agresijas upurim, un Krievija draud konfiscēt Avena īpašumus. Vai liekulība? Vēsturē zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki mainījuši uzskatus uz pretējo: kristiešu vajātājs apustulis Pāvils, latviešu komunists E. Berklavs, kas nodibināja LNNK, bijušais Čehijas prezidents, kurš no Krievijas drauga pārvērtās par pretinieku.
Interesanti, cik tālu mēs šeit, Latvijā, aiziesim puritānisma uzplūdos?
Grēki tiek meklēti Rainim. Bijis pārāk sarkans. Savulaik pret viņu nostājās centīgi urrāpatrioti, un latviešu tautai izpalika Nobela prēmija, vienīgā tās vēsturē. Jādomā, ka šodien notiktu tas pats. Lielā dedzībā noņemts Annas Sakses piemineklis. Komunistiskā rakstniece!
Bet Anna Sakse, aizstāvot latviešu dzejnieku jauno audzi no represijām, rakstīja: “Visu zemju mietpilsoņi, savienojieties. Ojāru Vācieti nelasiet, Imantu Ziedoni nelasiet…”
Padomju laikā vismaz 90 procenti Rakstnieku savienības biedru bija komjaunieši vai Komunistiskās partijas biedri, dažs labs, vēl šodien apjūsmots, figurēja pat LKP Centrālkomitejā. Līdzīgi ar māksliniekiem. Ko darīt ar viņiem? Nosodīt? Izsvītrot? Bet tad jau latviešu literatūra pusgadsimta garumā paliks bez literatūras. Brīžiem rodas iespaids, ka lēnām un pārdomāti tiekam virzīti uz tiem laikiem – pirms Gorbačova. Ko jūs darījāt pagājušajā vasarā? Un pirms gada? Pirms gadiem piecdesmit? Ar ko tikāties, sveicinājāties? Un nepārgājāt ielas otrajā pusē?!
Tajā pašā laikā dažs karoga rāvējs vai uzbrucējs ukraiņiem paraud vestītē izmeklētājam un staigā tālāk svilpodams, ar nosacītu sodu vai brīdinājumu. Nav dzirdēts, ka “Progresīvie” par to uztrauktos.
Tāpat nav dzirdēts, ka vismaz kāds no “Progresīvo” deputātiem būtu piedalījies ziedotās palīdzības transportēšanā uz Ukrainu, kā to kopš 2014. gada dara Egils Helmanis. Pasākumā iespējamas arī briesmas dzīvībai.
Daudz vieglāk taču izrādīt varenu cīņassparu no drošas tribīnes augstumiem.
* 79 pilsētas iedzīvotāju parakstīta vēstule
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
