Bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš jau aizvadītā gada novembrī bija paudis vēlmi atgriezties biznesā, bet tika atrunāts koalīcijas stabilitātes saglabāšanas vārdā, nu nolēmis drīzumā demisionēt un par šo savu nodomu jau aizvadītās nedēļas sākumā ir informējis premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Premjers, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ministru pierunājis amatā palikt līdz februāra beigām. Otrdienas rītā Ronis Pietiek publiskoto informāciju apstiprināja oficiāli, izslēdzot iespēju, ka tiks atrunāts no demisijas.
Sagaidāms, ka bezpartejiskā Roņa demisija, kas atbrīvos ar saimnieciskajām interesēm saistīto Satiksmes ministriju (SM), var izraisīt domstarpības koalīcijā par to, kura partija deleģēs savu kandidātu satiksmes ministra amatam, un var novest pie plašākas portfeļu pārdales. Tieši šī iemesla dēļ premjers Dombrovskis, kura politiskā prioritāte šobrīd ir eiro referenduma novēršana, bija lūdzis Roni nogaidīt ar demisiju.
Iepriekš izskanējušas spekulācijas, ka kādreizējais Latvijas vēstnieks NATO Ronis varētu būt reālākais pēdējā brīža kompromisa kandidāts uz Satversmes aizsardzības biroja šefa amatu, par ko koalīcijai būs jāvienojas jau tuvāko pāris mēnešu laikā. Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, Ronis savus nākotnes plānus saista ar amatu biznesa struktūrās ārzemēs, kas nebūtu saistīts ar satiksmes jomu.
Vēl pirks izskanēja publiski, Roņa aiziešana jau radīja problēmas arī Vienotības iekšienē un tās attiecībās ar koalīcijas partneriem. Saskaņā ar koalīcijas līgumu politisko atbildību par SM uzņēmusies Vienotība un sešu no Reformu partijas atšķēlušos deputātu grupa jeb tā dēvētais Klāva Olšteina sešinieks. Savas ambīcijas ieņemt drīzumā vakanto satiksmes ministra amatu kuluāru konsultācijās jau izteikuši Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un Olšteins, kurš pašlaik ieņem SM parlamentārā sekretāra amatu. Abiem pagātnē ir reputācijas problēmas, un viņu vārdi tiek saistīti ar zināmām sponsoru interesēm, kas šīs izredzes liek apšaubīt. Otrdienas rītā Zaķis noliedza, ka tīkotu pēc satiksmes ministra amata, bet Olšteins atzina, ka apsver iespēju uz to pretendēt.
Tādēļ kā reālāki kompromisa kandidāti tiek apsvērti Vienotības pārstāve, pašlaik Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna un ar olšteiniešu ietekmi saistītais satiksmes ministra juridiskais padomnieks Kaspars Ozoliņš.
Vienlaikus politikas kuluāros izskan, ka satiksmes ministra krēsla atbrīvošanos nelaidīs garām Nacionālā apvienība (NA), kurai ar 14 deputātu vietām Saeimā ir tikai divi ministru portfeļi, kamēr Reformu partijai (RP) ar 16 deputātiem - veseli pieci portfeļi. Otrdienas rītā to oficiāli apstiprināja NA līderis Raivis Dzintars, sakot, ka politiskais spēks varētu pretendēt uz satiksmes ministra amatu, ja šāda vakance valdībā atbrīvotos.
Tomēr nav skaidrs, vai apstākļos, kad uz SM vadību pretendē gan olšteinieši, gan pati Vienotība, šīs NA ambīcijas tiks apmierinātas, bet tas savukārt var novest pie citu ministru portfeļu pārdales uz RP rēķina. Tādēļ kopš aizvadītās nedēļas, kad apstiprinājās ziņas par Roņa demisijas plāniem, koalīcijā valda nervozitāte.
RP līderis Valdis Zatlers, nenoliegdams, ka kuluāros tiek apspriestas gaidāmās izmaiņas SM vadībā, Pietiek pirmdien uzsvēra, ka nākamā satiksmes ministra izvēlei, ja tāda nepieciešamība rastos, jānotiek saskaņā ar koalīcijas līgumu. Zatlers atsaucās uz līguma punktu, saskaņā ar kuru politisko atbildību par SM nes Vienotība un "olšteinieši". Tieši šiem abiem koalīcijas partneriem, viņaprāt, jāvienojas par nākamo satiksmes ministra kandidātu. "Jāturas pie koalīcijas līguma, kurā ir rakstīts, ka politisko atbildību par SM nes Vienotība un neatkarīgo deputātu grupa. Reformu partija neredz pamatu sarunai par ministru portfeļu pārdali un mēs netaisāmies to darīt," uzsvēra Zatlers.
Ronis 2011. gada novembrī piekrita vadīt SM kā politiski neitrāls kandidāts brīdī, kad partijas nespēja vienoties, kura atbildēs par saimnieciski svarīgo ministriju. Viņam šī vairāk nekā gada laikā nācies iet uz daudziem kompromisiem, piekāpjoties partiju interesēm. Privātos izteikumos Ronis atzinis, ka, piekrītot amatam, nav rēķinājies ar politiskajiem zemūdens akmeņiem. Tāpat izskan, ka satiksmes ministrs varētu justies nodots jautājumā par algu palielināšanu lielo kapitālsabiedrību valžu locekļiem. Attiecīgos Ministru kabineta noteikumus valdībā virzīja SM, un avoti koalīcijā neoficiāli atzīst, ka tas ticis saskaņots ar premjeru Dombrovski, kurš, reaģējot uz mediju un sabiedrības kritiku, norobežojies no atbildības par algu palielināšanu, to atstājot uz Roņa pleciem.
Īsi pirms algu skandāla, gadu mijā Roņa vadītā ministrija un tās pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības piekāpās vairāku ar Vienotību, Olšteina sešinieku un Nacionālo apvienību saistītu kandidātu apstiprināšanai uzņēmumu valdēs, un neoficiāli tas līdzīgi kā iepriekš tika skaidrots ar nepieciešamību saglabāt mieru valdības koalīcijā.