Iesaki rakstu: 
Šis virsraksts ir neizprotams un neloģisks līdz tam brīdim, kamēr neieliekam komatu, lai piešķirtu jēgu un nozīmi izteikumam. Līdzīgi ir arī ar organizācijām – tās darbojas tik sekmīgi, cik to vadība pareizi ieliek “komatus” organizācijas struktūrā un jēgpilnā darbībā.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, paziņojot, ka “kara apstākļos veikt rotācijas nevar”, ir ielikusi kārtējos “komatus” VID darbībā. Šis paziņojums tikai nostiprina priekšstatu par VID kā par stagnējošu valsts iestādi, kuras vadība tikai deklaratīvās frāzēs ir gatava runāt par transparentu VID pārvaldību un korupcijas risku mazināšanu.
Lai uzlabotu VID darbību, 2019. gadā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers” ieteica VID izstrādāt darbinieku rotācijas plānu, kurš tika akceptēts, un I. Jaunzeme izdeva rīkojumu darbinieku rotācijas plānu sagatavot un ieviest līdz 2022. gada 4. maijam. Vēl šī gada sākumā I. Jaunzeme apstiprināja, ka plāns tiks ieviests, tomēr intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” (27.05.2022) I.Jaunzeme atklāja, ka plāna ieviešana ir atcelta kara dēļ. “Kara apstākļos, īpaši muitā, veikt rotācijas nevar,” paziņoja I. Jaunzeme, norādot, ka šobrīd galvenais ir stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas.
Te gan jāatgādina, ka VID līdzšinējās darbinieku rotācijas ir izpelnījušās aizdomas, ka tās veiktas dažu šauru grupu interesēs un rotācijām kā tādām nav nekāda sakara ar labu pārvaldības praksi – gluži pretēji, tās notikušas ar nolūku atbrīvoties no nevēlamiem un lēmumu pieņēmējiem neuzticamiem darbiniekiem. Tāpēc pamatots jautājums, vai šīs atliktās VID darbinieku rotācijas patiesie iemesli ir gluži citi, piemēram, “aizsēdējušos” darbinieku vēlme saglabāt savas pozīcijas…
Tomēr I. Jaunzemes publiskā argumentācija rotācijas plāna atlikšanai šoreiz arī ir šaubīga vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, par karu – situācija nenoliedzami ir nopietna, taču allaž varēs atrast iemeslu, kāpēc nav īstais brīdis, lai VID transformētos par mūsdienīgāku valsts iestādi. Lielākas vai mazākas nelaimes ir bijušas, ir un būs – nesen mūs piemeklēja bēgļu krīze pie Latvijas robežām, Covid-19 pandēmija, utt.. Tāpēc, pēc I. Jaunzemes teiktā, sanāk, ka jebkura krīze var būt labs iemesls, lai VID atteiktos no saviem plāniem mainīties. Galu galā mūs piemeklē globālā sasilšana, tad jau arī tas ir labs iemesls VID hibernētos gluži kā lāči, lai pārlaistu ziemas aukstumu jeb VID gadījumā – grūtos laikus.
Manuprāt, VID ir jābūt daudz spēcīgākai organizācijai, kas spēj efektīvi mainīties līdzi mainīgajai situācijai lokāli un reģionāli, nevis ieņemt nogaidošu un stagnējošu pozīciju līdz nākamajiem “miera laikiem”, jo tā ir organizācijas vadības vājuma pazīme, kurai nav ideju, kā risināt jaunos izaicinājumus. Un te arī veidojas labvēlīga augsne vājai sadarbībai starp VID un uzņēmējiem – kamēr VID dzīvo pēc veco laiku priekšrakstiem, tikmēr uzņēmēji ir pilnīgi citā realitātē, un saprotams, kāpēc abpusēja sapratne ir vāja.
Otrkārt, I. Jaunzemes arguments, ka pašlaik nepieciešamas “stabilizēt kolektīvu”, savā ziņā ir komisks – vai tad līdz šim VID kolektīvs, dažādie kontroles un uzraugošie dienesti līdz šim bijuši “nestabili”? Vai tad līdz šim nebija laika, lai, kā saka, mehānismu ieeļļotu un noregulētu?
Treškārt, pat, ja pieņemam, ka muitas darbiniekus tiešām nebūtu vēlams pašlaik rotēt, VID darbība nesākas un nebeidzas uz valsts robežas. Kā ir ar citu VID departamentu darbinieku rotāciju – no I. Jaunzemes saprotama argumentācija kā vien piesauktais karš nav izskanējusi.
Ierēdņu rotācija pēc būtības ir ļoti nozīmīgs solis jebkurai valsts iestādei, jo tā nodrošina labu pārvaldību, efektīvu uzdevumu izpildi un veicina sabiedrības uzticību civildienestam. Nenoliedzami, arī samazina korupcijas riskus. VID gadījumā akcents ir tieši šie divi aspekti: sabiedrības uzticības veicināšana un korupcijas risku samazināšana ir iemesli, kāpēc nepieciešama darbinieku rotācija, kas ir atcelta, manuprāt, ar nepārdomātu lēmumu.
VID bieži vien tā neelastības dēļ jau gadiem nonāk kritikas krustugunīs, un diemžēl cieš organizācijas reputācija. Tomēr VID ir viena no svarīgākajām valsts iestādēm, jo tā administrē nodokļu iekasēšanu – tā teikt, nepateicīgs darbs, jo cilvēku apziņā tieši šī institūcija “paņem” naudu nodokļu veidā. Tieši tāpēc VID nevis deklaratīvi, bet reāli ir jāuzlabo sava reputācija. Un darbinieku rotācija būtu loģisks solis reputācijas uzlabošanai: “aizsēdējušies” darbinieki dažādos VID departamentos ir zināms risks, jo viņi ir pieraduši strādāt “pa vecam”.
Savukārt, runājot par korupcijas risku samazināšanu, jāsaka, ka sankcijas pret Krieviju ir ieviestas jau kopš 2014. gada, bet ar zināmu regularitāti mūs sasniedza ziņas gan par atrastajām kontrabandas kravām, gan ar pieķertajiem muitniekiem, kas piesedza kontrabandu.
Protams, tagad šīs sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir ievērojami pastiprinātas, bet vai būs mazinājusies kontrabandistu aktivitāte? Domāju, gluži pretēji, tāpēc muitnieku rotācija būtu īpaši svarīga šajā nebūt ne vienkāršajā situācijā, jo tas, kas VID reputācijai pašlaik būtu nepieciešams vismazāk – korupcijā pieķerti muitnieki.
Tāpat īpatnējs ir I. Jaunzemes arguments, ka rotācijas sākotnējais nolūks bija pārcelt VID darbiniekus uz amatiem, kur viņi varētu sniegt lielāku ieguldījumu VID, tā teikt, atbilstoši talantiem un prasmēm. Tad loģisks jautājums ir – kāpēc dažādus VID amatus pašlaik ieņem darbinieki, kas nebūt nav labākie savā jomā (un kā viņi tur ir nonākuši), kā arī – ja atceļ rotāciju, tad šīs “viduvējības” turpinās pildīt pienākumus amatos, kur viņi nav labākie? Kaut kā neloģiski sanāk…
Līdz ar to aktuāls ir jautājums, cik adekvātus lēmumus VID vadība pieņem šajā nebūt ne vienkāršajā situācijā – vai piekopj strausa stratēģiju vai proaktīvi reaģē uz jauno situāciju un izdara nepieciešamās korekcijas iestādes darbībā.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
