Rubesa atkal tiek pie valsts siles: ar politkompanjones Viņķeles palīdzību iegūst vietu Stradiņu padomē
PIETIEK08.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neveiksmīgā RB Rail AS valdes priekšsēdētāja un tāpat bijusī AS Latvenergo padomes locekle Baiba Rubesa, kas viņu apkalpojošajām sabiedrisko attiecību kompānijām un saviem darbiniekiem pieprasīja sevi publiski dēvēt par „starptautiska līmeņa biznesa menedžeri”, pēc visu valsts amatu zaudēšanas bija izrādījusies pilnīgi nepieprasīta ne tikai starptautiskā līmenī, bet arī pašu mājās, - vairāk nekā gada laikā pēc Rail Baltica būvētāja vadītājas amata piespiedu pamešanas viņas pakalpojumi nebija vajadzīgi nevienam nopietnam privātuzņēmumam. Taču tagad dividendes ir atnesusi piesliešanās Attīstībai/Par! – ar savas politkompanjones, veselības ministres Ilzes Viņķeles palīdzību Rubesa ir tikusi pie vietas P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas padomē.
Kā rāda Lursoft datu bāze, pēc vietas zaudēšanas pie valsts „siles” Rubesa bija saglabājusi tikai valdes locekļa amatu viņai pašai piederošajā reālu saimniecisku darbību neveicošajā SIA RFactor, kā arī padomes locekļa amatu „Rīgas Ekonomikas augstskolas - Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumā” un tādu pašu posteni mazzināmajā SIA Coffee Address Holding.
Lursoft dati gan rāda, ka par padomes locekli SIA Coffee Address Holding Rubesa bija kļuvusi vēl laikā, kad nebija pilnībā zaudējusi vietu pie valsts „siles”. Luksemburgā reģistrētajam BaltCap Private Equity Fund II SCSp piederošajā uzņēmumā, kurā strādā seši cilvēki un kurš pērn strādājis ar 744 tūkstošu eiro apgrozījumu, viņa šo amatu ieņem kopš šā gada maija beigām, un tas tad arī ir „starptautiskā līmeņa menedžeres” vienīgais jaunais amats.
Eiroparlamenta vēlēšanās neveiksmīgi startējušajai Baibai Rubesai, kura jūnija vidū zaudēja arī pēdējo politisko „barotavu” – VAS Latvenergo padomes locekļa amatu, šī „sile” pērn bija ienesusi 29 753 eiro jeb vidēji 2479 eiro mēnesī, bet šā gada pirmajā pusgadā – kopā 14 211 eiro.
Šis valstiskais amats ienākumu ziņā gan nebija salīdzināms ar Rubesas jau 2018. gadā zaudēto RB Rail valdes priekšsēdētājas posteni, kurā viņa, par spīti akcionāru izteiktajai neuzticībai, spēja noturēties līdz pilnvaru beigām pagājušā gada septembrī. Šajā amatā deviņu mēnešu laikā Rubesa bija nopelnījusi kopumā 71 578 eiro jeb gandrīz astoņus tūkstošus eiro mēnesī.
Kā zināms, atšķirībā no darba RB Rail, kur Rubesai bija jāpilda pietiekami plašs pienākumu loks, viņas amats Latvenergo bija uzskatāms par tipisku „neklātienes darbu” – tāpat kā iepriekš Citadele bankā.
Rubesa amatu Citadele bankas padomē bija ieguvusi 2011. gada oktobrī ar Privatizācijas aģentūras akcionāru sapulces (faktiski - toreizējā ekonomikas ministra, Rubesas tagadējā politiskā partnera Daniela Pavļuta) lēmumu.
Tikai 2013. gadā., divus mēnešus pēc Pietiek aizrādījuma par valsts amatpersonas amatā stāšanās deklarācijas neiesniegšanu Rubesa bija spiesta atcerēties likumu un šo deklarāciju iesniegt, atklājot, ka, pat neierodoties uz Citadele bankas padomes sēdēm, mēnesī par šo "darbu" vidēji saņēmusi vairāk nekā 2000 latu mēnesī.
Arī saistībā ar Latvenergo „sili” Rubesa nekad nav vēlējusies publiski skaidrot, kāds tieši bija viņas ikmēneša pienesums uzņēmumam.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
