Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs vēršamies pie jums kā Latvijas tautas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir aizstāvēt ikviena Latvijas sabiedrības locekļa vajadzības. Satversmes preambulā teikts, ka “ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats”, tāpēc vēlamies izteikt savus argumentus pret Nacionālās apvienības iesniegtajiem Satversmes 110. panta grozījumiem.

Mēs iestājamies pret politiķu mēģinājumu sašaurināt ģimenes definīciju, ignorējot realitāti, ka eksistē dažādas ģimenes formas, un tās pastāvēs neatkarīgi no tā, kas formulēts likumdošanas aktos.

Vienpusīgi centieni uzspiest vienu modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu, spekulējot ar cilvēku bailēm un aizspriedumiem. Rezultātā tiek pastiprināta spriedze sabiedrībā.

Ģimenes modelis, uz kuru atsaucas likumdošanas izmaiņu iniciatori, gan pasaulē kopumā, gan arī Latvijā, ir veidojies pamazām. Vēsturē neeksistē “zelta laiki”, kuros pastāvēja viens “pareizais” ģimenes modelis. Tā ir vēsturiska fikcija.

Mūsdienās liela daļa bērnu dzīvo nepilnajās vai paplašinātajās ģimenēs. Arī šiem cilvēkiem, tāpat kā jebkuram, ir jādod iespēja justies un būt piederīgiem. Latvija nevar atļauties atstumt un zaudēt savus cilvēkus. Tas nav arī pretrunā ar dažādu konfesiju sociālo teoloģiju – solidaritāti ar marginalizētajiem neatkarīgi no tā vai piekrīt vai nepiekrīt viņu uzskatiem un īstenotajai dzīves praksei. Tam pamatā ir teoloģiskās antropoloģijas pozīcija, ka visi esam Dieva ģimenes locekļi.

Debatēs bieži tiek piesauktas “kristīgās vērtības”, selektīvi izceļot dažus aspektus un noklusējot citus. Šis jēdziens, tāpat kā citi, vienmēr ir kontekstuāls, tāpēc nevienam nav tiesības runāt visu vārdā un piedāvāt neapstrīdamu šī jēdziena definīciju.

Jāatceras, ka nav specifisku kristīgu vērtību. Mīlestība, taisnīgums, līdzcietība – tās ir vērtības, par kurām iestājas cilvēki ar dažādu pārliecību. Šos principus iespējams īstenot dažādos modeļos. Bībele ir daudzbalsīgs dokuments, kurā atspoguļojas pārmaiņas, kādas pasaules vēsturē ģimenes koncepts ir piedzīvojis. Tas ir pakāpenisks ceļš no poligāmijas uz monogāmiju.

Teologi reflektē par to, kā cilvēkmīlestības principus īstenot mūsdienu pasaulē. Tas neizbēgami nozīmē apzināties, ka nav iespējams burtiski pārnest uz mūsdienām pagātnes modeļus. Pat vairums konservatīvu kristiešu to dara selektīvi (piemēram, pieļaujot laulību šķiršanu).

21. gs. redzam, ka cilvēcību un sociālo vienotību apdraud pieaugošais populisms, radikāls nacionālisms un reliģiskais fundamentālisms. Tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi veicināt dialogu starp dažādiem sabiedrības locekļiem un nav pieļaujams, ka Satversme  kļūst par cilvēku atstumšanas rīku!

* Dace Balode, LU Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca), LU Teoloģijas fakultātes docents

Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes (TF) profesors, Anglikāņu baznīcas sv. Pestītāja draudzes diakons

Ivo Rode, mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē (LELBP))

Jāna Jēruma-Grīnberga, Bīskape emerita

Viesturs Kuļikovskis, RTU Rīgas Biznesa skolas padomnieku konventa vadītāja vietnieks

Ieva Salmane-Kuļikovska

Klāvs Bērziņš, LELBP Vācija apgabala prāvests

Normunds Titāns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore

Ieva Puriņa, LELBP Latvijas apgabala prāveste

Dr. Urzula Glīneke

Rinalds Gulbis, Beļģijas latviešu ev.lut. draudzes mācītājs

Baiba Anda Rubesa, RFactor SIA valdes locekle, SSE padomes locekle

Nelda Kikjauka, LU Teoloģijas fakultātes izpilddirektore

Guntis Bukalders

Inese Bobinska, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes aizgādne

Raitis Jākobsons, mācītājs

Pāvels Ņizins, Anglikāņu baznīcas Sv, Pestītāja draudzes zupas virtuves koordinators

Jānis Krievkalns, Anglikāņu baznīcas Sv.Pestītāja draudzes aizgādnis

Jānis Eduards Grīnbergs

Ģirts Rozners, septītās dienas adventistu mācītājs, LU TF doktorants

Inga Jēruma, žurnāliste

Dr. Deniss Hanovs, kulturologs

Elīza Zikmane, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes mācītāja

Ainārs Kostanda, LELBP mācītājs

Iļja Marija Boļšakovs, Draugu (kveikeru) reliģiskās sabiedrības loceklis

Līga Puriņa-Purīte, Latvijas Luterāņu sieviešu teologu apvienības  (LLSTA) attīstības vadītāja

Ieva Astahovska, mākslas zinātniece

Inga Burova, arhitekte

Ieva Graufelde, prāveste emerita

Rudīte Losāne, LELBP mācītāja, cietuma kapelāne

Ineta Sipunova, Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagoģe, māksliniece

Solvita Sējāne, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudze Rīgā

Juris Cālītis, LU Teoloģijas fakultātes docents, mācītājs

Sandra Dzenīte-Cālīte, biedrības “Zvannieku mājas” vadītāja

Jānis Balodis, kapelāns

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...