Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.

Tai pat laikā ne politiskie lēmēji, ne ierēdniecība savlaicīgi un aktīvi nevirzīja kopējā finanšu sektora pārveides modeli. Izmaiņas aprobežojās vienīgi ar uzraugošās institūcijas prasību bankām – konkrēti vairākām nerezidentus apkalpojošajām – mainīt savu biznesa modeli.

Faktiski politiskie lēmēji paļāvās uz ierēdniecības biediem par dažādām nepatikšanām, kas var draudēt Latvijai, bet tai pat laikā savlaicīgi nedarīja neko, lai veidotu tādu finanšu sektora attīstības modeli, kas saglabātu un audzētu toreiz pastāvošos rādītājus un dotu lielāku labumu pašmāju ekonomikai. Faktiski netika izdarīts nekas, lai savlaicīgi izveidotu jaunu, noturīgu banku sektora modeli, kas sekmētu gan Latvijas ekonomikas izaugsmi, gan stiprinātu finanšu sektora nozīmi starptautiski.

Nožēlojamākais ir tas, ka ne tikai politiskie lēmēji to nesaprata, bet arī pašas bankas samierinājās ar pastāvošo kārtību. Pat Komercbanku asociācija (tagad – Finanšu nozares asociācija) darbojās nevis kā nevalstiska, banku nozari pārstāvoša organizācija, bet tikai kā "samierinātājs" un "tulks" starp Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un komercbankām.

Pie augstāk minētā, protams, vietā pieminēt gan atsevišķu maksātnespējas administratoru virzītās intereses, gan FKTK uzraudzības efektivitāti pār dažām ārvalstu akcionāriem piederošām bankām, kā arī bijušā Kontroles dienesta (tagad Finanšu izlūkošanas dienesta – FID) darba efektivitāti.

Lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, vislielākā kritika līdz pat tagadējā FID vadības maiņai par šīs iestādes darbu bija tieši no pašu komercbanku puses. To izteica gan sistēmisko banku, gan nerezidentus apkalpojošo banku pārstāvji attiecībā uz iepriekšējās vadības laikā īstenoto iestādes darba efektivitāti.

Šā gada 17.septembrī Ārvalstu investoru padome (ĀIP), šaurākā lokā dēvēta par Ficilu no angliskās abreviatūras – Foreign Investors Council, nāca klajā ar aicinājumu valdībai par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā. Šo paziņojumu var lasīt un tulkot dažādi, tādēļ piedāvāšu savu interpretāciju, apzinoties, ka noteikti ir iespējamas vēl citas versijas, taču tās vienalga viena otru neizslēdz.

ĀIP pirmo reizi pasaka to, ko tikai atsevišķi politiķi, ierēdņi un plašsaziņas līdzekļi ir centušies pateikt pirms jau vairāk nekā 10 gadiem. To, ka atbildīgajiem valsts dienestiem vispirms ir jācīnās ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un korupciju (visi minētie likumpārkāpumi ir funkcionāli bieži ļoti cieši saistīti) Latvijā, nevis prioritāri ir jānodarbojas ar ne-Latvijas noziegumu un to seku izmeklēšanu un novēršanu. Šie dienesti diemžēl to ir darījuši par Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Atgādināšu, ka ĀIP ir pat ļoti būtiska ietekme uz valdības politiku, jo jau kopš 1999.gada ĀIP ir valdības dialoga partneris.

Lai arī par to ir runāts daudz, bet valdībai tā arī nav izdevies izveidot sadarbspējīgu mehānismu starp Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts policiju, Kriminālpolicijas pārvaldi, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi un FID, kā arī FKTK, lai novērstu šādu noziedzīgu nodarījumu veikšanu Latvijā.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Šobrīd gan vairāku politiķu, gan nevalstisko organizāciju publiski paustie paziņojumi un pat tikai skopi izteikumi liecina, ka reālā vara un ietekme pār finanšu (skatīsimies šaurāk – banku) sektoru ir novirzījusies citur. Aplūkosim, pie kā tas ir novedis un var novest.

Mans reālās situācijas izskaidrojums par notiekošo banku sektorā ir tāds, ka vietējo lēmēju gribas trūkumu un nekompetenci finanšu nozares politikas plānošanā un īstenošanā ir aizvietojuši ārvalstu ieteikumi (arī pārsvarā ierēdniecības sagatavoti). To vēl papildina vietējās ierēdniecības pār-centība šo ieteikumu izpildē, "sekojot likuma burtam, ne garam". Rezultātā tas ir novedis pie banku sektora pār-regulācijas, kas principā ir bremzes visa sektora attīstībai.

FID/FKTK rīcībpolitikas rezultātā Latviju ir pametuši ne tikai ārvalstu noguldītāji. Jo vairāk - no Latvijas banku pakalpojumiem atsakās arī Latvijas rezidenti (fiziskas un juridiskas personas) un ārvalstu uzņēmumi. Turklāt tie ir pasaulē pazīstami – gan vidēji, gan lieli uzņēmumi, kuru starptautiskā vadība FKTK/ FID diktētās un tālāk pašu komercbanku uzliktās prasības uzskata ne tikai par apgrūtinošām, lieku birokrātisku nastu uzliekošām, bet pat par apkaunojošām.

Šo ierobežojumu un apgrūtinājumu (tas ir pār-regulācijas) pamatā loģiski ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas (žargonā runājot - AML) prasības. Realitātē FKTK padomes locekļu zināšanu un kompetences trūkums AML jautājumos ļauj zinošiem un īpaši sagatavotiem komisijas darbiniekiem ļoti ērti manipulēt ar FKTK lēmējiem, nesaņemot pretī pat elementārus pretjautājumus un kritiku, lai nepieļautu apgrūtinošu ierobežojumu ieviešanu. To pašu īsteno arī FID. Bet ierēdniecība tikai stiprina savu ego un varu, apzinoties savas ietekmes spēku.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē mijiedarbojas un konkurē divas izpildvaras dimensijas – politiskā (vēlēta valdība, ministri) un ierēdniecība (iecelti, apstiprināti ierēdņi, darbinieki). Ierēdniecība, ņemot vērā objektīvi daudz ilgāko darba laika pieredzi kādā specifiskā jomā, ir apveltīta ar daudz stiprākām zināšanām nekā jebkurš politiskais lēmējs. Bieži vien tas dod iespējas ne tikai manipulēt ar politiskajiem lēmējiem un virzīt pašai ierēdniecībai izdevīgus lēmumus, bet pēc būtības īstenot savu politiku, kurai nominālie politiskie lēmēji vienkārši pakļaujas.

Lai gan Latvijā t.s. "horizontālā sadarbība" resoru, iestāžu starpā ir kritiska, kas vispār neļauj īstenot efektīvu izpildvaras politiku, tomēr daudzu ierēdņu gadu gadiem ilgā savstarpējā pazīšanās (kopīgas sanāksmes, komandējumi, darba grupas, utt., utjpr.) kritiskos gadījumos ļauj īstenot savstarpēji saskaņotu un iedarbīgu politiku, kas ir pretēja politisko lēmēju iecerēm.

Jāpiebilst ir arī tas, ka pieredzes un zināšanu trūkums vēlētiem politiķiem noved pie iespējas ne tikai ierēdniecībai, bet arī t.s. "dienestiem" manipulēt ar šo varu vai, maigāk izsakoties, ienest savas korekcijas. Faktiski tas aizstāj šo politiķu lemtspējas trūkumu ar birokrātijas un dienestu rīcībspēju.

Atgriezīsimies pie esošā stāvokļa Latvijas banku sektorā. Leģendām par "netīro naudu no austrumiem", kas beidzot ir pametusi Latviju, ir daži būtiski trūkumi. Pirmais un galvenais ir tas, ka nauda no Austrumiem joprojām virzās uz Rietumiem: 2020. gadā Krievijas Federācijas pilsoņi pārveda uz ārvalstīm 26,9 miljardus ASV dolāru, kas ir par 736 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.

Turklāt vairāk nekā puse no jurisdikcijām, uz kurām ir devusies Krievijas pilsoņu nauda, piedāvā elastīgas termiņuzturēšanās programmas. Atliek piebilst, ka vislielākā ieguvēja ir Šveice: tur nonākuši 7,7 miljardi ASV dolāru, kas ir par 2,1 miljardu vairāk nekā gadu iepriekš. Atzīmēšu, ka Šveice izbaudīja citu valstu spiedienu, kas tai prasīja atklāt savu pilsoņu noguldījumus, lai attiecīgi piedzītu nesamaksātos nodokļus.

Bet, neraugoties uz to, Šveices banku sektors, pirmkārt, mainīja savu modeli, atsakoties no anonīmiem, neskaidriem noguldījumiem un fokusējoties pārsvarā uz augstas pievienotās vērtības aktīvu pārvaldīšanas un finanšu konsultāciju pakalpojumiem. Vienlaikus naudas plūsma no Krievijas ir pieaugusi arī uz citām valstīm: Luksemburgu (1,26 miljardi un +512 miljoni ASV dolāŗu), Lielbritāniju (2,55 miljardi un +489 miljoni ASV dolāru), Monako (1,13 miljardi un +341 miljons ASV dolāru), Turciju (+171 miljons ASV dolāru), pat Dāniju (!) un Īriju – attiecīgi +24,4 un 20,1 miljons ASV dolāru.

Tai pat laikā - 2020. gadā uz Latviju ir pārskaitīti 1,82 miljardi ASV dolāru, kas ir par 337,4 miljoniem ASV dolāru mazāk. Piebildīšu, ka uz ASV Krievijas rezidenti pārskaitīja vairāk nekā 2 miljardus ASV dolāru, kas ir neliels samazinājums – vien par 200 miljoniem. Šo naudas plūsmas apmēru visvairāk nosaka gan šo valstu nodokļu politika, gan banku sektora vēlme pieņemt šo naudu. Šeit vietā būtu uzdot arī vairākus retoriskus jautājumus: vai šī nauda ir "tīrāka" nekā tā, kura reiz bija Latvijā, un vai tajās jurisdikcijās, uz kurām šobrīd plūst Krievijas nauda, patiešām nedarbojas efektīvi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesti?

Šajā vietā es vēlos paust savu subjektīvo viedokli: Latvijas banku sektorā Krievijas klientu nauda principā nav bijusi un nav problēma (to diemžēl gan nevar teikt par pašiem banku īpašniekiem). Lielākie sarežģījumi ir bijuši un ir ar Ukrainas klientu līdzekļiem un darījumiem, ņemot vērā notikumus Ukrainā pēdējo 10 gadu laikā, iekšējās varas un politikas kursa maiņas, ASV, ES un Krievijas konkurenci par ietekmi Ukrainā no vienas puses un Ukrainas klientu darījumus, noguldījumus un darījumus Latvijas banku sektorā, kuri ir bijuši piederīgi kādai no Ukrainas varas ekosistēmām. Tādēļ ir loģiski, ka šie iepriekš nosauktie apstākļi tikai pastiprināja šo valstu un valstu savienību dienestu ietekmi uz Latvijas banku sektoru.

Ļoti būtisks jautājums saistās ar to, vai ES un starptautisko organizāciju politika vai vismaz rekomendācijas ir patiešām izdevīgas un jēgpilnas Latvijas nacionālajām interesēm. Ir ļoti maz gadījumu, kad Latvija ir patiešām spējusi aizstāvēt savas nacionālās, tai skaitā konkrētu ekonomikas nozaru un sabiedrības intereses. Daudz vienkāršāk un ērtāk ir vietēja līmeņa lēmumu pieņemšanas procesā operēt ar jēdzieniem "ES prasa", "Starptautiskās organizācijas vai standarti prasa".

Ja reiz Latvija ir šo organizāciju biedre un ierēdņi vai ministri piedalās šo organizāciju politikas veidošanā, tad pašos pamatos tiem ir jāaizstāv Latvijas nacionālās intereses. Ierēdņiem ir vēlme būt "labajiem" un "paklausīgajiem" ārvalstu institūciju un organizāciju acīs. Tas ir valsts vājums un valstiskas pašapziņas klīnisks trūkums.

Valdošā koalīcija varbūt arī redz, precīzāk, ir spiesta pamanīt, problēmu, bet valdošajai koalīcijai ne tikai trūkst redzējuma par noturīgu Latvijas finanšu sektora attīstības modeli, tā pat nav izrādījusi iniciatīvu, lai šāda vīzija būtu. "Kapitālā remonta" lielākais trūkums, var teikt - kļūda, ir tā, ka šī remonta ietvaros formāli notika daži labojumi, bet iztrūkst atbilde uz jautājumu: "Ko un kā tad darām tālāk?"

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri. Nav pat tik svarīgi, kādi apsvērumi un intereses vada šo dienestu un tā politiku. Problēma ir cita: ne politiskie lēmēji, ne citu dienestu ierēdniecība nav spējīga līdzsvarot un pamatoti argumentēt šādas politikas bīstamību Latvijas valstij.

Neformāli esmu arī dzirdējusi to, ka šī valsts dienesta vadītāja būtiski ietekmē gan FKTK, gan pat atsevišķu ministriju ierēdniecības sagatavotos dokumentus. No tā izriet problēma: ja viena, faktiski represīva institūcija ietekmē citu institūciju politiku, rīcību un konkrētus lēmumus, tad nav iespējama konkrētu ekonomikas sektoru saprātīga attīstība.

Ko par to saka FKTK 2020.gada pārskats? Pieļauju, ka šī nav pārāk plaši izskanējusi informācija tā iemesla dēļ, ka tā ir tiešām bezjēdzīga un liecina tikai par to, ka FKTK faktiski nespēj izdarīt neko, lai attīstītu finanšu sektoru.

Piemēram: "40 konsultācijas Inovāciju centrā, Regulatīvajā smilškastē 1 pretendents", "Veikts Latvijas kapitāla tirgus izvērtējums, kas ir pamats 10 soļu programmas Latvijas kapitāla tirgus attīstībai izstrādē", "12 klātienes pārbaudēs secināts, ka bankas uzlabojušas iekšējās kontroles sistēmas”. Lieki piebilst, ka finanšu sektora attīstība tieši ietekmē arī visas valsts ekonomikas funkcionēšanu.

Esmu to teikusi un atkārtošu vēlreiz: Latvijas problēma ir politisko lēmēju un arī ierēdniecības nespēja pārstāvēt un aizstāvēt valsts un valsts ekonomikas intereses, tā vietā cenšoties pārspīlēti kārtīgi izpildīt ārvalstu partneru un padomdevēju ieteikumus, un aizmirstot, ka visbiežāk tās ir tikai citu valstu vai pat konkrētu personu intereses.

Pēc nepilniem 3-4 mēnešiem beidzas amata pilnvaru termiņš esošajai FID vadītājai, kura ne tikai nosaka, bet arī būtiski ietekmē situāciju visā finanšu sektorā un tā faktisko politiku. Tā kā FID vadītājai nav iepriekšējās ierēdniecības darba pieredzes, tad FID rīcība attiecīgi arī sastopas ar vislielāko citu resoru ierēdniecības neapmierinātību, kas pagaidām nav nonācis līdz atklātiem konfliktiem un domstarpībām.

Arī politiskie lēmēji klusējot samierinās ar FID vadību, lai gan baņķieri un uzņēmēji gan tieši, gan netieši norāda uz FID vadības īstenotās politikas faktisko kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai, un tikai retajam pietiek drosmes to paust publiski.

Problēma FID vadības maiņai ir tā, ka, pirmkārt, nav izskanējusi spēcīga, argumentēta kritika, kas būtu iemesls meklēt citas pieejas vadītāju, otrkārt, lai gan FID vadītājas darbā ir fiksēti vairāki pārkāpumi, tie klusi un nemanāmi ir aizmirsti. Treškārt, pagaidām nav zināmas alternatīvas šim amatam. Tomēr ĀIP kritika ir pirmais ļoti būtiskais signāls tam, ka FID vadības maiņa ir vairāk nekā iespējama.

Bet pagaidām, kā vienā publiskā diskusijā minēja ekonomists Ģirts Rungainis, pirmo reizi 100 gadu laikā Lietuva ir apsteigusi Latviju pēc daudziem rādītājiem.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

21

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

FotoBrīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.
Lasīt visu...

21

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

FotoEs uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos vai dzīvesveidā, bet fiziska. Turklāt tiek propagandēta nepotēto pilnīga izdeldēšana, kas jau robežojas ar genocīdu.
Lasīt visu...

21

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

FotoSaeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu nedēļu laikā puse eiropiešu tiks inficēti. Kad sapratīsim, ka mēģinājumi apturēt Omikrona izplatību ir bezjēdzīgi?
Lasīt visu...

21

Bezroku antiutopija

FotoLai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas globālu farmaceitisko uzņēmumu bioniskās rokas zilā ANO karoga krāsā ar čipu, kas signalizē par svešas mantas piesavināšanos.
Lasīt visu...

21

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

FotoEksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar šo daiktu pazīstami. Pavisam cita lieta ir „zombējošais internets”. Šīs parādības vēsture ir pavisam īsa, bet tā strauji uzņem apgriezienus.
Lasīt visu...

21

Zahejs

FotoGarīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda. Viņš kļuva zināms un pat populārs tūkstošiem gadu. Viņu sauca Zahejs. Šodien par Zaheju teiktu, ka viņš bija korumpēts ierēdnis, ņēma kukuļus, vairoja savu labklājību uz citu rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...

Foto

Kur tad ir tās „reālās dzīves” priekšrocības, salīdzinot ar „virtuālo pasauli”?

Cilvēkiem piemīt indeve uzskatīt, ka, ja kas patīk viņiem, tad arī pārējiem tam jāpatīk. Ja...

Foto

Orvelisms

- Kāpēc turpināt balto krāsu saukt par balto krāsu?- Bet kā lai sauc balto krāsu? - Par zaļu, protams. - Kā tas ir? Kāpēc?...

Foto

Ko nevar celt, to nevar nest

Runa neiet, jo tai nav kāju un tāpēc tā nevar paiet. Runa nav arī par to, ka cilvēki būtu tendēti...

Foto

Nomērīta ES pseidobrīvības pavada

Kad ES iedzīvotāju vairākuma pretestības gars ir salauzts, tirāni palēnām atklāj kārtis. Nedēļu pirms Ziemassvētkiem EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja,...

Foto

Ziemassvētku liekuļi

“Pasaules ļaunīšu” dienderi Dievzemītes augstajos krēslos Ziemassvētkos atļāvās atklāti paņirgāties par latvju tautu. Izliekoties, ka nav visa ļaunuma sakne mūsu valstī, šie sprukstiņi bārstīja...

Foto

Par lūkošanos anālās atveres tumsā kā vēstures finālā

Lieta ir patiešam nopietna. Publiskajā telpā parādās arvien vairak neapšaubāmu pierādījumu tam, ka Fukujamas prognozes par vēstures beigam...

Foto

Viss, kas nav no Dieva, ir no velna

Šis nav tiem, kuri apgalvo, ka nedz Dieva, nedz velna nav. Šis ir tiem, kuri zina, ka tad,...

Foto

Tie ir tie paši...

Tie paši, kas veic genocīdu ar piespiedu vakcināciju, kas uzspiež maskas, kas dala cilvēkus kastas......

Foto

Ja nereģistrēsieties, jūsu viedoklis „Delfus” vairs neinteresēs

Domājot par kvalitatīvas diskusiju telpas veidošanu, Latvijā vadošais ziņu medijs "Delfi" ieviesis izšķirošas izmaiņas rakstu komentēšanas iespējās, – turpmāk...

Foto

Vai mūsu veselais saprāts un dzīvotgriba uzvarēs?

Jums viss drošums tik tērauda bruņās, Bailes ņirgājas jūsu vispārdrošās runās. Jums prātus mierina asins un vīna tvaiks - Bet...

Foto

Tagad baidieties no omikrona!

25. novembra rīts pasaulē sākās ar paniku. Sākumā speciālistu vidū. Dienvidāfrikā tikko bija atklāts jauns Covid-19 paveids – ar milzīgu skaitu jaunu mutāciju,...

Foto

Psihiskās novirzes pēc potes

Esmu ievērojis, ka pēc potes pret kroņa vīrusu saņemšanas daži injicētie paliek dīvaini. Līdzīgos novērojumos dalās daudzi cilvēki. Vēl vakar viņu tuvinieks...

Foto

Vēstule vakcinatoriem un sertificētājiem

Sertificēt brīnumu. Jā, jā - es esmu brīnums. Tāpat kā tu, draugs. Kad es šķetinu laika pavedienu, tas mani atved pie Radītāja....

Foto

Daidžests: viņi ņirgājas par mums

Labklājības (jau pie šī vārda Dievzemītē var ierēkt) ministrs Gatis Eglītis, kurš ar īpašu apķērību neizceļas, publiski skaidri noformulē valdības politiku:...

Foto

Tas, kas nav dzīvojis, - tas taču nevar arī nomirt, vai ne?

Domāju, jābūt drosmīgiem un beidzot jāpasaka atklāti - ir pēdējais laiks nopietni izvērtēt tikšanās...

Foto

Šimbrīžam sazvērestības teorija

To, ka potēšanai pret kroņa vīrusu nav nekā kopēja ar rūpēm par veselību,  manuprāt, nesaprot vairs tikai pilnīgi naivuļi vai nelgas. Tomēr sociāli...

Foto

Dot vai ņemt?

Dzīves laikā mēs gan saņemam, gan dodam citiem. Kad patiesi jūtamies labāk – kad saņemam vai kad dodam paši?...

Foto

Kā pareizi īstenot savas konstitucionālās tiesības

Ļoti rūpīgi sekoju līdzi galveno Latvijas Satversmes “ekspertu” viedokļiem „Rododendra” akcijas laikā. Par pamatu ņemot iepriekš minēto ekspertu gudrākās un...

Foto

Kā saka, katrs saņem to, ko pelnījis

Kamēr Rīgā policijas uzraudzībā mēģina ziedēt rododendrs, Pavļutam jāsāk sist trauksmes bungas – Lielbritānijā jau VIENS cilvēks nomiris AR...

Foto

Valsts policija aicina iedzīvotājus pat nemēģināt īstenot savas Satversmē noteiktās tiesības

Saistībā ar aicinājumiem pulcēties pasākumā “Rododendrs” Valsts policija vērš uzmanību, ka šobrīd cilvēku pulcēšanās saskaņā...

Foto

Uzspiestā mirstības hronika

Cilvēkus biedē ar Covid-19 saslimušo un mirušo statistiku, turot stresā ik mīļu dieniņu. Kādu tas atstāj iespaidu uz ļaužu psihi, oficiozus neinteresē. Ir...

Foto

Sparāna nelikumīgās darbības tika fiksētas, pateicoties drošības iestāžu labai koordinācijai

Gada nogalē negaidīti ir aktualizējies jautājums par jauna Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja izvēli. Tas aktualizējās pēc...

Foto

No kara uz aizsardzību - un atpakaļ uz karu?

Pagājušajā nedēļā Rīgā tikās NATO ārlietu ministri. Apsprieda alianses attiecības ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Pilsēta pasākumam...

Foto

Stutes potei būt

Varbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems...

Foto

Tā nebija nekāda provokācija, grāmatnīcas darbiniekiem tikai izskatījās!

Valsts darba inspekcija, veicot pārbaudes uzņēmumos, neizmanto provocējošas metodes vai taktiku. Tāda netika izmantota arī Jūsu norādītajā gadījumā, kas...

Foto

Viļņa Ķirša paziņojumi nav īsti korekti

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" vārdā vēlos atvainoties visiem rīdziniekiem, kuru pārvietošanās pa Rīgas ietvēm nedēļas nogalē bija apgrūtināta. Situācija...

Foto

Kā ne tikai es, bet arī citi var nesolīt iekšlietu darbiniekiem

Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā...

Foto

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes...

Foto

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

Zinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa...

Foto

Informatīvie tēli

Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis...

Foto

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl...

Foto

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai...

Foto

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par...

Foto

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem...

Foto

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā...

Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...