Ruslans Balakleiskis: „Un tā ir paraugiestāde valstī! Murgs...”

Iesaki rakstu:

 LTV raidījumā Panorāma jūs paziņojāt, ka informējāt Saeimu un prokuratūru par dažāda veida pārkāpumiem KNAB. Vai varat nosaukt šos pārkāpumus?

- Mani neapmierināja KNAB darba stils, īpaši pirmstiesas izmeklēšanā un kriminālprocesu materiālu glabāšanas drošībā, arī citos atsevišķos jautājumos. Risināt jautājumus saistībā ar KNAB vadību bija bezcerīgi, jo uz manu jautājumu KNAB Iekšējās drošības nodaļas priekšniecei, kura tieši atbild par drošības jautājumiem birojā, - „Kad mūsu kabinetā katram darbiniekam būs atsevišķais seifs un kāpēc par seifu atbild persona, kura jau gadu atrodas pensijā?” - sadzirdēju atbildi: „Pagaidām nav laika nodarboties ar to.” Izdarīju secinājumu, ka personai nav laika pildīt savus amata pienākumus, par ko viņa saņem naudu.

KNAB darbinieku lielākā daļa kopā ar vadību „vārās savā sulā” un nemāk skatīties plašāk uz jautājumiem mērķa sasniegšanai, kā arī nevar būt kritiski attiecībā pret sevi, jo tas nav raksturīgs KNAB. Ja es pats nepierādītu, ka kriminālprocesu materiālu glabāšanas drošība ir zem jebkādas kritikas, nepaziņotu par pārkāpumiem Saeimai, prokuratūrai, kā arī publiski sabiedrībai, tad pārkāpumu skaits palielinātos ģeometriskajā progresijā un neviens ar to nenodarbotos, jo „nav laika”.

Konkrētus piemērus varu minēt daudz. Kā es jau teicu publiski, piemēram, Latvenergo lietas pirmstiesas izmeklēšanas maksimālais termiņš beidzās 2012.gada aprīlī un tika pagarināts vēl uz 3 mēnešiem, sekos vēl viena un pēdējā pagarināšana. Nepagarināt šo termiņu vienkārši nevarēja, jo citādi tas nozīmē lietas izgāšanu. KNAB šīs lietas izmeklēšanas novilcināšanu visu laiku attaisno ar tiesiskās palīdzības lūgumiem ārvalstīm, ka netika saņemtas atbildes no ārzemes u.tml. Bet, ja lietā ir pietiekams pierādījumu daudzums celt apsūdzību aizdomās turētajam personām bez atbildēm uz tiesiskām palīdzības lūgumiem, kas var pievienot vēlāk lietas materiāliem, kas liedz sūtīt šo lietu kriminālvajāšanas uzsākšanai uz prokuratūru jau tagad? Vai tad arī tomēr nav pietiekams pierādījumu daudzums apsūdzības celšanai...

Ar šo lietu pastāvīgi strādā izmeklēšanas grupa vairāku izmeklētāju un operatīvo darbinieku sastāvā, bet līdz 2012.gada martam netika izanalizēta elektroniskā informācija, kas bija izņemta vēl 2010.gadā. Kāpēc? Izmeklētāji paši neorientējas lietā. Protams, ka tagad ir nepieciešama izmeklēšanas termiņa pagarināšana, kuras iemesli nav tiesiskās palīdzības lūgumi, par ko oficiāli runā KNAB, bet tāds ir KNAB darba stils šajā (un ne tikai) lietā.

Tas ir tikai viens piemērs no vienas lietas. Ja mēs paskatīsimies uz KNAB lietu statistiku, tad redzēsim, ka gandrīz jebkura skaļa krimināllieta (izņemot tā dēvēto Bērnu slimnīcas lietu, kas jau atrodas tiesā) tiek izmeklēta Kriminālprocesa likumā maksimālajā paredzētajā termiņā, pat pagarinot to, izņemot gadījumus, kad lietu pārņem prokuratūra savā lietvedībā.

Kāpēc tā notiek? KNAB visu laiku skaidro to ar lietu sarežģītību. Jā, šaubu nav, lietas KNAB lietvedībā pārsvarā tiešam ir sarežģītas, kas prasa zināšanas ne tikai kriminālprocesuālajā jomā, bet arī būvniecības, iepirkumu, finanšu jomā u.tml. Bet ir arī tāds izteiciens: “Dodiet man jebkuru lietu, es izdarīšu no tās sarežģītu un skaļu lietu.” Tieši pēc tāda principa pārsvarā strādā KNAB. Tāpēc lietas izmeklē gadiem, un KNAB priekšnieka vietniece J.Strīķe skaidro: "Ārzemēs šādas lietas izmeklē divus, trīs un četrus gadus.”

Vai tas ir normāli? Tas ir vienkārši attaisnojums KNAB nespējai orientēties uz svarīgāko. Lai J.Strīķe sniedz konkrētus piemērus, kad lietas izmeklē 3-4 gadus. Es varu sniegt: Šveices prokuratūra pa aptuveni gadu bija spējīga izmeklēt un uzrādīt apsūdzību uzņēmuma Alstom (Latvenergo lieta) amatpersonām par kukuļdošanu Latvijā un citās valstīs. Aptuveni tādu laika posmu, kuru nosauca J.Strīķe – 4 gadus - izmeklēja 2001.gada 11.septembra teroristisko aktu ASV.

Otrais piemērs: kādā iesniegumā minēto faktu pārbaudi KNAB veic kopš 2003.gada, t.i., jau gandrīz 9 gadus. Jūs iedomājieties – 9 gadus veic iesniegumā minēto faktu pārbaudi. Man ir retorisks jautājums: gadījumā, ja pēc šī iesnieguma tiks uzsākts kriminālprocess, tad pirmstiesas kriminālprocess KNAB turpināsies 18 gadus vai vairāk? Un tas pēc tam, kad bijušais KNAB priekšnieks N.Vilnītis ar savu rezolūciju neatļāva turpināt šo pārbaudi termiņa dēļ, bet pārbaude joprojām turpinās. Kāpēc neviena KNAB amatpersona netika saukta pie attiecīgas atbildības par KNAB priekšnieka rīkojuma nepildīšanu? Par to neviens nerunā, jo šie jautājumi ir tabu publiskajā telpā. Kāpēc? Tāpēc, ka grauj KNAB autoritāti sabiedrības acīs, un ne tikai.

Trešais piemērs, kuru jau minēju: uz trijiem KNAB darbiniekiem (starp kuriem ir divi izmeklētāji) ir viens seifs ar vienu atslēgu. Tad par kādu krimināllietu materiālu glabāšanas drošību mēs varam runāt? Par seifu atbild persona, kura gandrīz jau gadu atrodas pensijā! Un tas ir gandrīz pusgadu pēc tam, kad par KNAB priekšnieku tika ievēlēts J.Streļčenoks.

Publiskajā telpā bija izskanējis Saeimas Nacionālās drošības komisijas A.Latkovska viedoklis, ka KNAB iekšējā drošība tika sagrauta ar iepriekšējā priekšnieka N.Vilnīša rīcību, bet dīvaini dzirdēt tādu viedokli no cilvēka, kurš stāv tālu no reālijām, kurš ikdienā nesaskāras ar šiem jautājumiem KNAB. Iekšējo drošību KNAB neviens pat nemēģina sakārtot, tostarp pašreizējais priekšnieks J.Streļčenoks. Iekšēja drošība vienkārši eksistēja un joprojām eksistē tikai uz papīra, tādas iekšējas drošības, kādai vajadzētu būt pēc tās definīcijas, vienkārši nebija un nav, nevis kāds sagrāva to.

Ceturtais piemērs: par KNAB izmeklētājiem tiek pieņemtas personas, kurām vispār nav pieredzes pirmstiesas izmeklēšanā, kuras pirms tam pat nav redzējušas, kā izskatās krimināllieta, un tas „atbilst” KNAB likuma 5.panta trešās daļas 3.punktam – par KNAB amatpersonu var būt persona, kura „uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi”. Protams, ka KNAB nav izņēmums, kad darbā pieņem paziņas, draugus u.tml., nevis vērtē kandidāta profesionalitāti. Tas ir tiešais KNAB likuma pārkāpums no vadības puses.

Piektais piemērs, kuru minēju raidījumā Panorāma: nereģistrēta uzņēmējdarbība KNAB telpās. Domāju, ka KNAB vadība šeit var paskaidrot sīkāk.

Sestais piemērs, kurš nav publiski izskanējis raidījumā Panorāma: Operatīvās darbības likuma normu pārkāpumi, konkrēti - laikā, kad šī likuma mērķis jau sasniegts un pret konkrēto personu tika uzsākts kriminālprocess, t.i., iespējamā vainīgā persona jau ir noskaidrota un pret šo personu tiek veiktas kriminālprocesuālās darbības, līdztekus turpina veikt arī operatīvās darbības tieši pret šo personu Operatīvās darbības likuma mērķa sasniegšanai. Varbūt parastajam lasītājam grūti to saprast, bet divos vārdos – kad Operatīvās darbības likumā noteiktais mērķis jau ir sasniegts, operatīvās darbības tiek turpinātas tā paša mērķa sasniegšanai, kas ir pretrunā ar Operatīvās darbības likuma normām. Un tāda prakse ir ļoti plaši izplatīta KNAB.

Šo stāstu un pārkāpumu uzskaiti varu turpināt, kā es teicu, ļoti ilgi. Tāpēc, lai šos visus jautājumus sakārtotu, bija jārīkojas radikāli, jo pretējā gadījumā pārkāpumu skaits palielinātos ģeometriskajā progresijā un nevienam nebūtu laika tos novērst.

- Kas būtu jādara, lai situācija izmainītos?

- Jāstiprina KNAB pārraudzība un uzraudzība, nevis neatkarība. Domāju, ka ir vajadzīga šīs iestādes nopietna reorganizācija, - pašlaik tur faktiski valda matriarhāts (gandrīz visu nodaļu vadītājas ir sievietes) J.Strīķes vadībā, no kurienes rodas visi iepriekš norādītie pārkāpumi un secinājumi.

- Bet kas tieši ir ar Latvenergo lietu? Pietiek pierādījumu, lai celtu apsūdzību? Vai tiešām tās ārvalstu palīdzības ir tik nepieciešamas? Vai tās vispār ir pieprasītas un vai tiešām vēl nav saņemtas atbildes?

- Latvenergo lietu, kā atskaitās KNAB priekšnieks Streļčenoks, tiešām šogad nodos uz prokuratūru, bet tikai tāpēc, ka cita varianta nav, izejas nav, rudenī beigsies maksimālais pirmstiesas izmeklēšanas termiņš ar visiem termiņa pagarinājumiem. KNAB vienkārši pēc likuma nevar turēt pie sevis lietu ilgāk. Vienkāršā valodā sakot, rudenī beidzas termiņš, kad vēl var vākt pierādījumus, pēc tam viss, punkts. Pirmstiesas izmeklēšanas termiņa pabeigšana nozīmē, ka krimināllietu vairs nedrīkst izmeklēt ne KNABā, ne prokuratūrā. Pēc šā termiņa pabeigšanas saskaņā ar Kriminālprocesa likumu var būt trīs izejas: 1. – izbeigt lietu, 2. - nosūtīt uz tiesu (jā, uz tiesu jau no prokuratūras, jo tas termiņš ietver gan KNAB izmeklēšanas laiku, gan prokuratūras kriminālvajāšanas laiku), 3. - vienošanās process (tas tikai vieglās lietās, kur personas atzīst savu vainu, uz Latvenergo lietu šis gadījums neattiecas).

Par pierādījumiem - nezinu, pietiek vai ne. Bet, ja pierādījumu jau pietiek, tad kāpēc nesūta uz prokuratūru, jo atbildes no ārvalstīm uz tiesiskās palīdzības lūgumiem var pievienot klāt lietai pat tiesā. Turklāt, man ir jautājums KNABam - gadījumā, ja visas šīs atbildes no ārzemēm netiks saņemtas laicīgi, tad ko, KNAB nesūtīs lietu uz prokuratūru?

Ja pierādījumu pietiks, lietu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām sūta kriminālvajāšanas uzsākšanai. KNAB nesūta uz prokuratūru, pagarina laiku, un tas nozīmē, ka kaut kas neiet tā, kā vajag. Un viens no pierādījumiem tam, kas man kļuva zināms, komunicējot ar kolēģiem, kuri izmeklē šo lietu – 2012.gada martā vēl nebija izanalizēta informācija, kura bija izņemta 2010.gada vasarā! Lūk, kur īstie iemesli, es nezinu, kas tur vēl. Tas pierāda, ka cilvēki neorientējas pierādījumos.

KNAB izmeklē šo lietu jau 2 gadus (sākta bija 2010.gada jūnijā). Turklāt katru dienu divus gadus strādā grupa - 4-7cilvēki. Es, piemēram, pabeidzu izmeklēšanu Bērnu slimnīcas lietā pa 11 mēnešiem, turklāt 8 mēnešus es strādāju viens pats kopā ar prokuroru. Es saku, var paskatīties internetā – 11.septembra teroristisko aktu izmeklēja no 11.09.2001.līdz 2006.gadam, ja nemaldos – 4,5 gadus. Un Juta Strīķe salīdzina statistiku – 2,3,4 gadus izmeklē tādas lietas. Atrada, ko salīdzināt.

Tiesiskās palīdzības tiešām bija nosūtītas, cik, nezinu, bet lielākā daļa jau saņemta atpakaļ, Tas ir 100 punktu.

- Kas tā ir par lietu, kuru KNAB izmeklē 9 gadus? Jūs minējāt: "Kādā iesniegumā minēto faktu pārbaudi KNAB veic kopš 2003.gada, t.i., jau gandrīz 9 gadus."

- Pievēršu uzmanību, ka tā pat nav lieta (krimināllieta), bet pārbaudes materiāls. Tas ir - 2003.gadā KNAB saņēma kādu iesniegumu no kādas personas un joprojām pārbauda, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu vai nav pamata. Jau 9 gadus! Ārprāts. Vilnītis ar savu rezolūciju neatļāva turpināt to pārbaudi bija jāpieņem lēmums, bet Vilnīša rīkojumu vienkārši ignorēja, unvisi to zina, tostarp Strīķe, Streļčenoks un pārējie. Kas tas par materiālu, nezinu. Ja es pat zinātu, nevaru izpaust šo informāciju, bet tiešām, nezinu.

- Kādu nereģistrētu uzņēmējdarbību veic KNAB telpās?

- Aptuveni reizi mēnesī KNAB telpas saviem darbiniekiem kļūst par veikalu, kur var nopirkt sieru, zivis u.tml. 2012. gada ziemā, februārī vai martā, neatceros, tirgoja no mašīnas bagāžnieka zem kamerām, kas uz KNAB sienām. KNAB kabineta priekštelpa reizi mēnesī kļūs par produktu noliktavu u.tml. Nekādus čekus, protams, neviens nedod. Vadība arī iepērkas, visi to zina. Brīdina visus pa iekšējo e-pastu. Brīžiem KNAB dienesta telpas smird kā zivju paviljonos. Vai vienkārši atbrauc kāda darbinieka paziņa ar savu mašīnu un pārkrauj sieru uz kabinetu... Zivis tirgoja taisni no mašīnas bagāžnieka KNAB pagalmā, kur stāv tikai dienesta mašīnas, darbinieki caur logu pirka zivis – svaigas līdakas un zandartus 2 Ls par kilogramu, Krievijas siers –3,40 Ls par kilogramu. Pati Strīķe pirka līdakas ziemā.

Un tā ir paraugiestāde valstī! Murgs. Protams, ka, būdams KNAB darbinieks, es to nevarēju teikt publiski, tas pat muļķim skaidrs. Tagad varu.

Seko mums