Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš nolēmis, ka par noslēpumu uzskatāms arī tas, kādi tieši pienākumi jāpilda biroja preses sekretārei Baibai Rātai-Saliņai – vienīgajai biroja darbiniecei, kura pieņemta darbā, lai par tā darbību informētu sabiedrību.
Vēl trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru Kažociņš žurnālistiem paziņoja, ka nevarot sniegt nekādas ziņas par skandalozo SAB darbinieku Aigaru Boru, jo birojā esot tikai trīs publiskas personas – Kažociņš, viņa vietnieks Andis Freimanis un preses sekretāre Rāta-Saliņa.
Tomēr, kā izriet no Pietiek saņemtās Kažociņa oficiālās vēstules, biroja direktors uzskata, ka jautāšana par „publiskās” SAB preses sekretāres pienākumiem un atalgojumu „nesakrīt ar vispārpieņemto tiesību normu interpretāciju un piemērošanas praksi”. Turklāt uz šo informāciju attiecoties arī Valsts drošības iestāžu likuma 17. panta 1. daļa.
Kažociņa norādītā likuma panta daļa gan nosaka tikai to, ka valsts drošības iestāžu darbiniekiem informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu, atļauts izpaust „tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju”.
Savukārt no Kažociņa vēstules izriet – viņš kā valsts drošības iestādes vadītājs šādu atļauju pats sev nevar vai nevēlas izsniegt, līdz ar to nekādi nevar sniegt skaidru informāciju, kādi ir SAB preses pārstāves darba pienākumi, ikmēneša atalgojums, kā arī pēdējos divos gados saņemtās prēmijas un piemaksas.
Tāpat Kažociņš nespēj vai nevēlas pats sev dot atļauju sniegt atbildi uz jautājumu, vai viņš kā iestādes vadītājs SAB preses pārstāvei ir sniedzis kādus norādījumus attiecībā uz savu amata pienākumu pildīšanu, tostarp atbilžu sniegšanas mediju pārstāvjiem apjomu un operativitāti.
Pašlaik pieteikums sakarā ar šo Kažociņa rīcību ir iesniegts administratīvajā rajona tiesā. Kā Pietiek jau informējis, administratīvajā tiesā jau iepriekš ir sākta administratīvā lieta arī par gadījumu, kad Kažociņš par valsts noslēpumu pasludināja sabiedrībai būtisku informāciju, kas saskaņā ar Valsts noslēpuma likumu vispār nedrīkst tikt klasificēta kā valsts noslēpums.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.