Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4], t.sk. 19.05.2019. publikācijā “Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?”[5]. Par ko tad 27.02.2020. nobalsoja 67 (sešdesmit septiņi!) 13. Saeimas deputāti 2. lasījumā? Jo dzīve un Saeimas darbība, neskatoties uz koronvīrusu, turpinās.

Likumprojekta būtība

Kā jau daudzi procesi, kas tiek virzīti Latvijā uz šo dienu, arī par Likumprojekta 5. (piektā!) varianta pamatojumu un karogu kalpo “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums” (NILLTPFN) un Moneyval novērtējums, kas ļauj Likumprojektu virzīt klusi, bez apspriešanas ar sabiedrību, kuras vērtīgie nekustamie īpašumi un nauda ar to ir būtiski apdraudēti un par ko 27.02.2020. jau 2.(otrajā) Saeimas lasījumā jautri nobalsoja 67 no 100 Saeimas deputātiem – skat. Balsojumu rezultātus pielikumā.

Likumprojekta būtība joprojām ir neizglītoto (jo Likumprojekts neizvirza darījuma starpniekam vispār nekādas izglītības līmeņa prasības!) Nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu starpnieku totāla reģistrācija vienotā reģistrā (turpmāk - Reģistrs). Likumprojekts pieļauj cilvēku ar pamatizglītību (t.i. personu nevis bez speciālas izglītības, bet gan - vispār bez jebkādas izglītības) reģistrāciju, ko realizēs slavenā Ekonomikas ministrija (EM). Tā pati EM, kas nebija spējīga tikt galā ar OIK problēmu, jo pati pielika roku tā izveidei, kas veiksmīgi apliecināja savu nespēju vest Pārvaldnieku reģistru (PR) un deleģēja tā vešanu Būvniecības valsts kontroles birojam.

Kopš 2011. gada, tas ir 9 (deviņu!) gadu laikā, pretrunā likuma prasībām, PR joprojām ir ierakstīti apmēram 700 no daudziem tūkstošiem Latvijā esošo pārvaldnieku, kā arī pretrunā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām vispār nav un netiek ierakstīti pārvaldnieku profesionālās darbības pārkāpumi – pat tie, par kuriem ir publiski pieejama informācija Valsts kontroles mājas lapā, piemēram – par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kriminālā rakstura pārkāpumiem.

NĪ starpnieku reģistrs

Jocīgi gan, ka Reģistrā būs jāreģistrējas visām personām, kuru rīcība pat šķietami atbilst Likumprojektā dotajai starpniecības pakalpojuma definīcijai, proti, par atlīdzību sniegti pakalpojumi: nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšana, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešana un dokumentu sagatavošana, nekustamā īpašuma darījuma noteikumu (tostarp ar darījumu saistīto tiesību un pienākumu) sagatavošana un izskaidrošana.

Secīgi - kopā ar analfabētiem Reģistrā būtu jāreģistrējas visiem praktizējošiem juristiem (to apliecināja Likumprojekta izstrādātājs – Finanšu ministrijas ministrs J.Reirs), ja viņu konsultācijas atbilst Likumprojektā dotajai starpniecības pakalpojuma definīcijai un viņi neatbilst izņēmumu sarakstā iekļautajām profesijām, proti, nav zvērināti advokāti, zvērināti revidenti utt.

Faktiski Reģistrā būtu jāreģistrējas arī pārvaldniekiem, piemēram, Dzīvokļu īpašnieku biedrībām un kooperatīvām sabiedrībām, kas realizē NĪ darījumus – klientiem piederošo nekustamā īpašuma (ratiņu, inventāru telpu utt.) iznomāšanu, izīrēšanu vai citādu nodošanu lietošanā. Par to nobalsoja 67 no 100 trīspadsmitās Saeimas deputāti.

Turklāt uzraugošai institūcijai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) - būs tiesības pieņemt lēmumu, ka pensionārs, kurš, vēlot piepalīdzēt savai draudzenei vai kaimiņienei pensionārei izīrēt un/vai pārdod, vai mainīt viņas NĪ pret lētāko, iespējams ievietoja sludinājumu portālā www.ss.com un veic pārrunas ar potenciāliem klientiem, kā arī izskaidro pusēm darījuma noteikumus, ir NĪ darījumu starpnieks, kuram (pensionāram!) ir jāreģistrējas reģistrā, jāmaksā ikgadēju savas uzraudzības maksu un jāpilda NILLTPFN prasības, ka arī no savas “atlīdzības” (pamēģiniet pierādīt, ka tādas nebija!) būtu jāiekasē nodokļus. Par to nobalsoja 67 no 100 13. Saeimas deputāti.

NĪ darījums – drošs vai bīstams pakalpojums?

Vai un cik lielā mērā tādi NĪ darījumu starpnieki - personas bez jebkādām izglītības prasībām - realizēs Likumprojekta 2.pantā definēto mērķi - sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu? Vai, ņemot vērā NĪ vērtību daudzu desmitu vai pat simtu tūkstošu euro apmērā un faktu, ka vidusmēra patērētājs darījumus ar NĪ veic iespējams 1-2 reizes savā mūzā, vai patērētājam būtu vērts šāda pietiekoši bīstama darījuma organizāciju un realizāciju uzticēt tādiem analfabētiem?

Atgādināsim, ka civilizētās valstīs (pie kurām uz šo dienu Latviju uzskatīt diemžēl nebūtu pamata!) minimālās prasības NĪ darījumu starpnieku izglītības līmenim ir izteiktas Eiropas Savienībā un arī Latvijā akceptētā standartā LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk – Standarts), kas prasa 1.līmeņa augstāko izglītību apliecinošu dokumentu no katra, kurš vēlas sniegt NĪ aģentu pakalpojumus ES, tajā skaitā – arī Latvijas teritorijā. Minētās Standarta prasības Latvijā tiek (ar Likumprojektu) un turpmāk jau ar likumu tiks ignorētas.

Secinājumi.

1. Likumprojekts grauj Nekustamā īpašuma tirgus darījuma starpnieka profesijas prestižu, starpnieku-analfabētu sniegtie pakalpojumi ir bīstami, jo apdraud klientu Nekustamos īpašumus un naudu, kā arī nerada priekšnoteikumus Likumprojekta mērķu sasniegšanai, t.sk. Moneyval prasību izpildei.

2. Latvijas patērētājiem šajā bēdīgajā situācijā ieteicam rūpīgi izvēlēties NĪ konsultantus, dodot priekšroku zvērinātiem notāriem, kā tas notiek civilizētās ES valstīs, nevis privātām personām un firmām, neatkarīgi no tā ka viņi reģistrēti Reģistrā un cik daudz viņiem varētu būt privātā kārtā izsniegto dokumentu - “sertifikātu”, “licences” utt.

3. 67 no 100 13. Saeimas deputātu prāta (vai mantiskās ieinteresētības?) līmeni apliecina viņu balsojums un Latvijas sabiedrībai (vēlētājiem) ir jāizdara secinājumi par turpmāko rīcību nākošajās vēlēšanās, pretējā gadījumā Latvijā, tāpat kā Sicīlijā, likumi tiks (un jau tiek) taisīti tikai valdošo grupējumu labā un interesēs. Ir nožēlojami, ka uz šo dienu Latvijas tauta ir “nobalsojusi ar kājām”, par ko liecina augstāk aprakstīta “varas korporācijas” rīcība, kas savukārt tādu “balsotāju ar kājām” skaitu nemitīgi palielina.

4. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajām lasījumam noteikts līdz š.g. 19. martam, tādējādi gan katram no 100 13.Saeimas deputātam, gan arī valsts prezidentam, Saeimas komisijai, ministru prezidentam, ministram utt. ir gan iespēja, gan arī tiesības iesniegt priekšlikumus Likumprojektam Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā, lai kā minimums aizsargātu Latvijas sabiedrību no NĪ starpniekiem-analfabētiem. Turklāt, minēto personu pozitīvā rīcība sabiedrības labā varētu kalpot par labāko viņu pašreklāmu.

[1]Skat. http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=158/Lp13

[2]Skat. http://pietiek.com/raksti/vai_latvijas_nekustama_ipasuma_tirgu_ar_likumu_tiek_iedibinats_monopols

[3]Skat. https://pietiek.com/raksti/12saeimas_deputatu_gulbja_dziesma_-_latvijai_kaitigs_likumprojekts_velesanu_ena

[4]Skat.https://pietiek.com/raksti/ka_panakt,_lai_jus_sadzirdetu_saeimas_deputati,_jeb_cirka_klaunu_izklaides_panemieni

[5] https://www.pietiek.com/raksti/vai_iespejams_iemacit_azi_dot_pienu

[6] 27.02.2020. 13. Saeimas deputātu sēdes balsojuma par Likumprojektu rezultāti

* NĪLA – Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība, www.niila.lv

An error has occured