Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja Latvijas Televīzijas raidījuma „pētnieks” dodas uz arhīvu un izlasa tur atrodamos dokumentus, tad neko vairāk no „sabiedriskā” medija raidījuma, kas uzdodas par „analītiski pētniecisku”, gaidīt nevajag, jo dokumentu izlasīšana tā „pētnieku” ieskatā jau ir gan analīze, gan pētīšana, - šāda ir Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Priedes oficiālais skaidrojums par īsi pirms valsts prezidenta vēlēšanām demonstrēto acīmredzamo angažēto un vienpusīgo pasūtījuma sižetu par prezidenta amata kandidātu Uldi Pīlēnu. Pietiek.com šodien publicē gan Lato Lapsas oficiālo iesniegumu Latvijas TV, gan tās vadītāja atbildes vēstuli, kurā uz lielāko daļu uzdoto jautājumu vienkārši nav bijis, ko atbildēt.

Lato Lapsas iesniegums

VSIA Latvijas Televīzija interneta vietnē atrodams šāds raidījuma „De Facto” apraksts (izcēlums mans):

„LTV Ziņu dienesta veidotajā analītiski pētnieciskajā raidījumā «De Facto» skatītājiem nozīmīgus jautājumus izmeklē žurnālisti Matīss Arnicāns, Liene Barisa-Sermule, Ivo Leitāns un Inga Šņore. «De Facto» uzmanības lokā ir netaisnības un pretrunas – ne tikai korupcijas, interešu konfliktu un citu noziedzīgu nodarījumu lietas, bet arī sabiedrībai būtisku cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības pārkāpumu izmeklēšana.”

No šī apraksta izriet, ka sabiedriskās, simtprocentīgi no nodokļu maksātāju naudas finansētās un regulāri aizvien lielāku finansējumu pieprasošās sabiedriskās televīzijas raidījums „De Facto” nodarbojas tieši ar pētniecību, ar analīzi un ar izmeklēšanu. (Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir doti šo terminu precīzi skaidrojumu.)

Šā gada 28. maijā šis raidījums pārraidīja sižetu, kurš sabiedriskā medija vietnē lsm.lv tika atspoguļots šādi:

„Pīlēna gaitas padomju armijā: no izlūkdienesta daļas līdz karšu zīmēšanai

Autori: Matīss Arnicāns (LTV "De facto" vadītājs un pētnieks) (attēlā)

No trim pieteiktajiem Valsts prezidenta amata pretendentiem divi – Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") – karjeru veidojuši neatkarīgās Latvijas laikā, bet Ulda Pīlēna ("Apvienotais saraksts") dzīves gājums bija galvu reibinošs jau padomju gados. Par to Pīlēnam uzdoti neskaitāmi žurnālistu jautājumi, pēdējā laikā īpaši par viņa armijas gaitām. LTV raidījums "de facto" arhīvā noskaidroja, ka Pīlēns dienestu padomju armijā sāka militārā izlūkdienesta pakļautības daļā Liepājā un turpināja Baltijas kara apgabala štābā, kur, kā pats saka, zīmējis kartes.

Atbildīgā Saeimas komisija pirmdien paziņoja, ka visi trīs Valsts prezidenta amata kandidāti atbilst likuma prasībām. Kandidātus vērtēja Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrijas struktūras, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Satversmes aizsardzības birojs.

Šis atzinums gan nenozīmē, ka visiem kandidātiem jau dota zaļā gaisma piekļūt slepenākajiem valsts noslēpumiem. Ievēlētajam prezidentam vēl būs jāsaņem speciāla atļauja. Tā ir būtiska, jo Valsts prezidents veic Bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus un vada Nacionālās drošības padomi.

Ja Rinkēvičs savas ierēdņa un politiķa karjeras laikā nepārtraukti ticis vētīts no drošības iestāžu puses, tad to nevar teikt par abiem pārējiem, lai gan jāatzīmē, ka Pīlēna būvfirma "UPB" bija viena no retajām, kas nezaudēja tiesības celt slepenos objektus tā sauktās karteļa lietas dēļ.

Tieši "UPB" pašlaik būvē Valsts drošības dienesta jauno māju.

Armijā apbalvots par karšu zīmēšanu

Tomēr pēdējo mēnešu laikā mediju pastiprinātu uzmanību izpelnījusies Pīlēna karjera padomju gados. Uzņēmējam, pirmkārt, jau vaicāts par to, kā jaunais arhitektūras students 1976. gadā tika mācīties uz Vācijas Demokrātisko republiku. "Par to "čeku". Vai man piedāvāja? Nē, man nepiedāvāja," pagājušā gada oktobrī intervijā LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmies" Pīlēns noliedza, ka padomju dienesti būtu gribējuši viņu savervēt.   

Pēc atgriešanās no Vācijas Pīlēnam tika izveidots īpašs amats – dizaina centra vadītājs Zinātniski tehniskās informācijas institūtā. 1981. gadā jau 25 gadu vecumā Pīlēnu iesauca padomju armijā.

Savā grāmatā viņš rakstījis, ka viņa izdzīvošanas stratēģija armijā bija noslēgšanās, taču Pīlēns kaut kā iemanījies dienestu pabeigt ar medaļu par izcilību.

Pīlēns skaidroja, ka ar medaļu apbalvots par karšu zīmēšanu.

Pēc iesaukšanas armijā Pīlēns gandrīz nonācis Afganistānā, taču izsprucis un visu termiņu - pusotru gadu – nodienējis Latvijā. Viņš pats pieļauj, ka labās izglītības dēļ. Intervijā portālam "Delfi" Pīlēns sacīja, ka kāds ar augstākiem uzplečiem viņu "pārpircis" un paglābis no Afganistānas. Savu armijas daļu gan Pīlēns nevarēja nosaukt.

Liepājas armijas daļā sabijis teju pusgadu

Kur tieši Pīlēns dienēja, tas ir redzams kompartijas arhīva materiālos. "de facto" apskatīja Pīlēna 80. gadu beigās aizpildītās anketas - gan uzņemšanai Komunistiskajā partijā, gan izbraukšanai uz Vācijas Federatīvo republiku.

Dokumentos lasāms, ka 1981. gada maijā Pīlēns sācis dienestu Liepājā armijas daļā 11143. Vairākos resursos "de facto" pārliecinājās, ka šī daļa atradās padomju militārā izlūkdienesta jeb Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pakļautībā.

Tā bijusi sevišķas nozīmes radiotehniskās izlūkošanas daļa. Šajā daļā dienējušo forumā var lasīt, ka esot pārtvēruši ienaidnieku sakarus un bijuši pastāvīgā kaujas gatavībā.

"Ja jūs domājat par to Dārza ielu Liepājā, tā bija normāla daļa, kurā man bija jāiziet kaut kādas skriešanas un tamlīdzīgas un tamlīdzīgas... un pēc tam mani aizsūtīja prom," intervijā "de facto" stāsta Pīlēns un uzsvēra, ka "nekādas specifiskas lietas es tur nedarīju".

Pīlēns stāsta, ka Liepājā tikai izgājis jaunā kareivja kursu divu trīs nedēļu garumā. Tiesa, no arhīva dokumentiem gan izriet, ka izlūkošanas daļā 11143 Liepājā Pīlēns sabijis nevis dažas nedēļas, bet gandrīz pusgadu. Tad dienestu turpinājis Rīgā kara daļā 41582, apsardzes un nodrošinājuma bataljonā – faktiski Baltijas kara apgabala centrālajā štābā.

Karšu zīmēšana notikusi ēkā, kur pašlaik atrodas Latvijas Aizsardzības ministrija.

"Tā bija mācību procesa sastāvdaļa, kur mums iedeva skiču sagataves, un mēs kā meistarīgi, uztrenēti cilvēki zīmējām tos rimbulīšus, bultiņas un vilkām ciparus iekšā. Un pēc mācībām viņas saplēsa, visas tās kartes," atceras Pīlēns.

Uz žurnālista pieļāvumu, ka bijis īpašas uzticības persona, ņemot vērā dažādu karšu slepenības statusu padomju režīmā, Valsts prezidenta amata kandidāts atbildēja: "Es domāju, ka jūs smagi kļūdāties." 

Interesanti, ka dažus gadus pēc dienesta Pīlēnam padomju iestādes neliedza doties ārzemju braucienos uz Somiju, Grieķiju, Itāliju un Vācijas Federatīvo republiku.

Pīlēns domā, ka ievēlēšanas gadījumā viņam nebūs nekādu problēmu saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, jo viņa uzņēmumam jau ilgu laiku ir nepieciešamie sertifikāti darbam ar īpašas drošības ēkām.”

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns ir iepazinušies ar arhīva materiāliem un uz to pamata uzdevuši jautājumus U. Pīlēnam, kā arī izteikuši viņam „pieļāvumus”.

No šī sižeta izriet, ka nekādas pētnieciskas un analītiskas darbības pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši pārrunas ar U. Pīlēna dienesta biedriem.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav pētījuši ar PSRS armiju saistītus dokumentus un citus avotus.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav iepazinušies ar literatūru saistībā ar aprakstīto laika periodu.

No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši pārrunas ar ekspertiem, kas pētījuši GRU vēsturi.

Tā kā es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs gatavojos veidot mediju publikācijas par godīgas, atbildīgas žurnālistikas principu degradāciju „sabiedriskajā” televīzijā un par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķiešanu angažētu, pasūtījuma sižetu radīšanai, vēlos saņemt no Latvijas Televizijas atbildes uz šādiem jautājumiem:

kāda tieši pētniecība tika veikta, sagatavojot šo sižetu?

kāda tieši analīze tika veikta, sagatavojot šo sižetu?

kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns neveica pārrunas ar U. Pīlēna dienesta biedriem? Ja šādas pārrunas bija veiktas, kādas tās bija un kāpēc tās netika atspoguļoti raidījumā?

kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija pētījuši ar PSRS armiju saistītus dokumentus un citus avotus? Ja šādi avoti bija pētīti, kādi tie bija un kāpēc tie netika atspoguļoti raidījumā?

kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija iepazinušies ar literatūru saistībā ar aprakstīto laika periodu? Ja šāda literatūra bija pētīta, kāda tie bija un kāpēc tas netika atspoguļots raidījumā?

kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija veikuši pārrunas ar ekspertiem, kas pētījuši GRU vēsturi? Ja šādas pārrunas bija veiktas, kādas tās bija un kāpēc tās netika atspoguļoti raidījumā?

ATBILDE UZ VĒSTULI

VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā – “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2023. gada 29. maija vēstuli, kurā Jūs lūdzāt sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar šā gada 28. maijā raidījumā “De Facto” pārraidīto sižetu “Pīlēns padomju armijā: no izlūkdienesta daļas līdz karšu zīmēšanai”, turpmāk tekstā – “Sižets”.

Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV paskaidro, ka, kā jau tas tika minēts Sižetā, tad Sižeta autori ir veikuši arhīvos pieejamo materiālu pētīšanu, kas ir gan analītisks, gan arī pētniecisks darbs.

Papildus iepriekšminētajam, paskaidrojam, ka LTV neiejaucas un tieši nekontrolē raidījumu redakciju un žurnālistu darbu un ka, veidojot Sižetu, viņi ir neatkarīgi un saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 24. panta 1. punktu ir tiesīgi vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota.

Ar cieņu,

Valdes priekšsēdētājs uz prokūras pamata  Ivars Priede

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...