„Sabiedriskā” Latvijas Televīzija: ja „De Facto” pārstāvis dodas uz arhīvu un izlasa tur atrodamos dokumentus, tad neko vairāk gaidīt nevajag, jo dokumentu izlasīšana jau ir gan analīze, gan pētīšana
PIETIEK18.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja Latvijas Televīzijas raidījuma „pētnieks” dodas uz arhīvu un izlasa tur atrodamos dokumentus, tad neko vairāk no „sabiedriskā” medija raidījuma, kas uzdodas par „analītiski pētniecisku”, gaidīt nevajag, jo dokumentu izlasīšana tā „pētnieku” ieskatā jau ir gan analīze, gan pētīšana, - šāda ir Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja Ivara Priedes oficiālais skaidrojums par īsi pirms valsts prezidenta vēlēšanām demonstrēto acīmredzamo angažēto un vienpusīgo pasūtījuma sižetu par prezidenta amata kandidātu Uldi Pīlēnu. Pietiek.com šodien publicē gan Lato Lapsas oficiālo iesniegumu Latvijas TV, gan tās vadītāja atbildes vēstuli, kurā uz lielāko daļu uzdoto jautājumu vienkārši nav bijis, ko atbildēt.
Lato Lapsas iesniegums
VSIA Latvijas Televīzija interneta vietnē atrodams šāds raidījuma „De Facto” apraksts (izcēlums mans):
„LTV Ziņu dienesta veidotajā analītiski pētnieciskajā raidījumā «De Facto» skatītājiem nozīmīgus jautājumus izmeklē žurnālisti Matīss Arnicāns, Liene Barisa-Sermule, Ivo Leitāns un Inga Šņore. «De Facto» uzmanības lokā ir netaisnības un pretrunas – ne tikai korupcijas, interešu konfliktu un citu noziedzīgu nodarījumu lietas, bet arī sabiedrībai būtisku cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības pārkāpumu izmeklēšana.”
No šī apraksta izriet, ka sabiedriskās, simtprocentīgi no nodokļu maksātāju naudas finansētās un regulāri aizvien lielāku finansējumu pieprasošās sabiedriskās televīzijas raidījums „De Facto” nodarbojas tieši ar pētniecību, ar analīzi un ar izmeklēšanu. (Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir doti šo terminu precīzi skaidrojumu.)
Šā gada 28. maijā šis raidījums pārraidīja sižetu, kurš sabiedriskā medija vietnē lsm.lv tika atspoguļots šādi:
„Pīlēna gaitas padomju armijā: no izlūkdienesta daļas līdz karšu zīmēšanai
Autori: Matīss Arnicāns (LTV "De facto" vadītājs un pētnieks) (attēlā)
No trim pieteiktajiem Valsts prezidenta amata pretendentiem divi – Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") – karjeru veidojuši neatkarīgās Latvijas laikā, bet Ulda Pīlēna ("Apvienotais saraksts") dzīves gājums bija galvu reibinošs jau padomju gados. Par to Pīlēnam uzdoti neskaitāmi žurnālistu jautājumi, pēdējā laikā īpaši par viņa armijas gaitām. LTV raidījums "de facto" arhīvā noskaidroja, ka Pīlēns dienestu padomju armijā sāka militārā izlūkdienesta pakļautības daļā Liepājā un turpināja Baltijas kara apgabala štābā, kur, kā pats saka, zīmējis kartes.
Atbildīgā Saeimas komisija pirmdien paziņoja, ka visi trīs Valsts prezidenta amata kandidāti atbilst likuma prasībām. Kandidātus vērtēja Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrijas struktūras, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Satversmes aizsardzības birojs.
Šis atzinums gan nenozīmē, ka visiem kandidātiem jau dota zaļā gaisma piekļūt slepenākajiem valsts noslēpumiem. Ievēlētajam prezidentam vēl būs jāsaņem speciāla atļauja. Tā ir būtiska, jo Valsts prezidents veic Bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus un vada Nacionālās drošības padomi.
Ja Rinkēvičs savas ierēdņa un politiķa karjeras laikā nepārtraukti ticis vētīts no drošības iestāžu puses, tad to nevar teikt par abiem pārējiem, lai gan jāatzīmē, ka Pīlēna būvfirma "UPB" bija viena no retajām, kas nezaudēja tiesības celt slepenos objektus tā sauktās karteļa lietas dēļ.
Tieši "UPB" pašlaik būvē Valsts drošības dienesta jauno māju.
Armijā apbalvots par karšu zīmēšanu
Tomēr pēdējo mēnešu laikā mediju pastiprinātu uzmanību izpelnījusies Pīlēna karjera padomju gados. Uzņēmējam, pirmkārt, jau vaicāts par to, kā jaunais arhitektūras students 1976. gadā tika mācīties uz Vācijas Demokrātisko republiku. "Par to "čeku". Vai man piedāvāja? Nē, man nepiedāvāja," pagājušā gada oktobrī intervijā LTV raidījumam "Aizliegtais paņēmies" Pīlēns noliedza, ka padomju dienesti būtu gribējuši viņu savervēt.
Pēc atgriešanās no Vācijas Pīlēnam tika izveidots īpašs amats – dizaina centra vadītājs Zinātniski tehniskās informācijas institūtā. 1981. gadā jau 25 gadu vecumā Pīlēnu iesauca padomju armijā.
Savā grāmatā viņš rakstījis, ka viņa izdzīvošanas stratēģija armijā bija noslēgšanās, taču Pīlēns kaut kā iemanījies dienestu pabeigt ar medaļu par izcilību.
Pīlēns skaidroja, ka ar medaļu apbalvots par karšu zīmēšanu.
Pēc iesaukšanas armijā Pīlēns gandrīz nonācis Afganistānā, taču izsprucis un visu termiņu - pusotru gadu – nodienējis Latvijā. Viņš pats pieļauj, ka labās izglītības dēļ. Intervijā portālam "Delfi" Pīlēns sacīja, ka kāds ar augstākiem uzplečiem viņu "pārpircis" un paglābis no Afganistānas. Savu armijas daļu gan Pīlēns nevarēja nosaukt.
Liepājas armijas daļā sabijis teju pusgadu
Kur tieši Pīlēns dienēja, tas ir redzams kompartijas arhīva materiālos. "de facto" apskatīja Pīlēna 80. gadu beigās aizpildītās anketas - gan uzņemšanai Komunistiskajā partijā, gan izbraukšanai uz Vācijas Federatīvo republiku.
Dokumentos lasāms, ka 1981. gada maijā Pīlēns sācis dienestu Liepājā armijas daļā 11143. Vairākos resursos "de facto" pārliecinājās, ka šī daļa atradās padomju militārā izlūkdienesta jeb Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) pakļautībā.
Tā bijusi sevišķas nozīmes radiotehniskās izlūkošanas daļa. Šajā daļā dienējušo forumā var lasīt, ka esot pārtvēruši ienaidnieku sakarus un bijuši pastāvīgā kaujas gatavībā.
"Ja jūs domājat par to Dārza ielu Liepājā, tā bija normāla daļa, kurā man bija jāiziet kaut kādas skriešanas un tamlīdzīgas un tamlīdzīgas... un pēc tam mani aizsūtīja prom," intervijā "de facto" stāsta Pīlēns un uzsvēra, ka "nekādas specifiskas lietas es tur nedarīju".
Pīlēns stāsta, ka Liepājā tikai izgājis jaunā kareivja kursu divu trīs nedēļu garumā. Tiesa, no arhīva dokumentiem gan izriet, ka izlūkošanas daļā 11143 Liepājā Pīlēns sabijis nevis dažas nedēļas, bet gandrīz pusgadu. Tad dienestu turpinājis Rīgā kara daļā 41582, apsardzes un nodrošinājuma bataljonā – faktiski Baltijas kara apgabala centrālajā štābā.
Karšu zīmēšana notikusi ēkā, kur pašlaik atrodas Latvijas Aizsardzības ministrija.
"Tā bija mācību procesa sastāvdaļa, kur mums iedeva skiču sagataves, un mēs kā meistarīgi, uztrenēti cilvēki zīmējām tos rimbulīšus, bultiņas un vilkām ciparus iekšā. Un pēc mācībām viņas saplēsa, visas tās kartes," atceras Pīlēns.
Uz žurnālista pieļāvumu, ka bijis īpašas uzticības persona, ņemot vērā dažādu karšu slepenības statusu padomju režīmā, Valsts prezidenta amata kandidāts atbildēja: "Es domāju, ka jūs smagi kļūdāties."
Interesanti, ka dažus gadus pēc dienesta Pīlēnam padomju iestādes neliedza doties ārzemju braucienos uz Somiju, Grieķiju, Itāliju un Vācijas Federatīvo republiku.
Pīlēns domā, ka ievēlēšanas gadījumā viņam nebūs nekādu problēmu saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, jo viņa uzņēmumam jau ilgu laiku ir nepieciešamie sertifikāti darbam ar īpašas drošības ēkām.”
No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns ir iepazinušies ar arhīva materiāliem un uz to pamata uzdevuši jautājumus U. Pīlēnam, kā arī izteikuši viņam „pieļāvumus”.
No šī sižeta izriet, ka nekādas pētnieciskas un analītiskas darbības pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši.
No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši pārrunas ar U. Pīlēna dienesta biedriem.
No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav pētījuši ar PSRS armiju saistītus dokumentus un citus avotus.
No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav iepazinušies ar literatūru saistībā ar aprakstīto laika periodu.
No šī sižeta izriet, ka pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nav veikuši pārrunas ar ekspertiem, kas pētījuši GRU vēsturi.
Tā kā es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs gatavojos veidot mediju publikācijas par godīgas, atbildīgas žurnālistikas principu degradāciju „sabiedriskajā” televīzijā un par nodokļu maksātāju līdzekļu izšķiešanu angažētu, pasūtījuma sižetu radīšanai, vēlos saņemt no Latvijas Televizijas atbildes uz šādiem jautājumiem:
kāda tieši pētniecība tika veikta, sagatavojot šo sižetu?
kāda tieši analīze tika veikta, sagatavojot šo sižetu?
kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns neveica pārrunas ar U. Pīlēna dienesta biedriem? Ja šādas pārrunas bija veiktas, kādas tās bija un kāpēc tās netika atspoguļoti raidījumā?
kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija pētījuši ar PSRS armiju saistītus dokumentus un citus avotus? Ja šādi avoti bija pētīti, kādi tie bija un kāpēc tie netika atspoguļoti raidījumā?
kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija iepazinušies ar literatūru saistībā ar aprakstīto laika periodu? Ja šāda literatūra bija pētīta, kāda tie bija un kāpēc tas netika atspoguļots raidījumā?
kādu iemeslu dēļ pētnieciskais un analītiskais raidījums un tā „pētnieks” M. Arnicāns nebija veikuši pārrunas ar ekspertiem, kas pētījuši GRU vēsturi? Ja šādas pārrunas bija veiktas, kādas tās bija un kāpēc tās netika atspoguļoti raidījumā?
ATBILDE UZ VĒSTULI
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā – “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2023. gada 29. maija vēstuli, kurā Jūs lūdzāt sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar šā gada 28. maijā raidījumā “De Facto” pārraidīto sižetu “Pīlēns padomju armijā: no izlūkdienesta daļas līdz karšu zīmēšanai”, turpmāk tekstā – “Sižets”.
Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV paskaidro, ka, kā jau tas tika minēts Sižetā, tad Sižeta autori ir veikuši arhīvos pieejamo materiālu pētīšanu, kas ir gan analītisks, gan arī pētniecisks darbs.
Papildus iepriekšminētajam, paskaidrojam, ka LTV neiejaucas un tieši nekontrolē raidījumu redakciju un žurnālistu darbu un ka, veidojot Sižetu, viņi ir neatkarīgi un saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 24. panta 1. punktu ir tiesīgi vākt informāciju jebkādā ar likumu neaizliegtā veidā un no jebkura ar likumu neaizliegta informācijas avota.
Ar cieņu,
Valdes priekšsēdētājs uz prokūras pamata Ivars Priede
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
