Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr „sabiedriskā” Latvijas Radio valde, tuvojoties radio deviņdesmit piektajai dzimšanas dienai, ir saņēmusi iespaidīgas – 5000-6000 eiro lielas prēmijas, pārējiem darbiniekiem nācies samierināties ar pieticīgākām veltēm – tējiņu un plediņu, kā arī arodbiedrības sagādātu „individualizētu krūzīti”.

Lielākā prēmija – 6155 eiro

„Latvijas Radio 95. gadadienas ietvaros darbinieki no darba devēja saņēma dāvanu, kuras vērtība nepārsniedza 15 eiro personai, un tā bija - pleds un tēja. Savukārt Arodbiedrība katram darbiniekam uzdāvināja individualizētu krūzīti,” – tā oficiālā vēstulē, ko parakstījušas visas trīs Latvijas Radio valdes locekles, aprakstītas radio ierindas darbinieku saņemtās veltes.

Un tas vēl neesot viss: „Tāpat ik gadu Radio dzimšanas dienā tiek godināti ilggadējie Latvijas Radio darbinieki, kuri Radio attīstībai un satura veidošanai veltījuši 25, 30, 35, 40 un 50 darba gadus. Piecpadsmit kolēģiem tika pasniegti ziedi un fotogrāfija, kurā redzams kāds no vēsturiskās Radiomājas interjera elementiem.”

Tomēr ir bijuši trīs izņēmumi – šīs pašas Latvijas Radio valdes locekles. Valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne (attēlā) šā gada septembrī saņēmusi 5862,24 eiro lielu prēmiju, valdes locekles Mārītes Tukišas saņemtās prēmijas apjoms ir bijis 6155,77 eiro, bet valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere prēmijā saņēmusi 5276,38 eiro (visas summas – pirms nodokļu nomaksas).

Saskaņā ar Latvijas Radio valdes skaidrojumu tieši šādu prēmiju apjomu visām trim valdes loceklēm esot noteikusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA Latvijas Radio kapitāla daļu turētāja.

Valdes oficiālajā vēstulē nepārprotami apgalvots – precīzi šādas prēmijas esot noteikusi tieši NEPLP „pēc Latvijas Radio valdes locekļu individuālo amata pienākumu izpildes 2019. gadā izvērtēšanas atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nosaka, ka valdes loceklim var izmaksāt prēmiju reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas”.

NEPLP skaidro – galīgo lēmumu pieņēma pašas prēmējamās

Taču šis Latvijas Radio valdes apgalvojums, spriežot pēc NEPLP oficiālā skaidrojuma, nav īsti patiess. Tikpat oficiālā vēstulē padome apliecina, ka lēmuma formulējums ir bijis būtiski atšķirīgs, uzdodot radio valdei vispirms izvērtēt finansējuma pieejamību prēmiju izmaksai.

„VSIA Latvijas Radio valdes priekšsēdētājai Unai Klapkalnei par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 60% apmērā no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79.panta septītajā daļā noteiktā maksimālā pieļaujamā prēmijas apmēra,” – šāds bijis NEPLP 24. septembra lēmums attiecībā uz radio vadītājai izmaksājamo prēmiju.

Abām pārējām valdes loceklēm prēmijas „griesti” noteikti attiecīgi 70% (M. Tukišai) un 60% (S. Dikai-Bokmelderei) apmērā no likumā noteiktā maksimālā apmēra – „prēmija nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzības apmēru”.

Turklāt NEPLP uzdevusi Latvijas Radio valdei „veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Radio finansiālās iespējas veikt iepriekš norādīto prēmiju izmaksas un to izmaksu ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu”.

Ierindas darbiniekiem prēmijas par labu darbu nesanāca

Par šo izvērtējumu Latvijas Radio valde informāciju sniegt izvairās, taču prēmiju apjoms precīzi sakrīt ar maksimāli iespējamo: tā, piemēram, M. Tukišai aprēķinātā prēmija 6155,77 eiro apmērā cents centā atbilst 70 procentiem no divām viņas mēnešalgām (katra – 4396,98 eiro). Tieši tāpat ir ar abām pārējām valdes loceklēm, - U. Klapkalnes mēnešalga ir 4885,20 eiro, bet S. Dikas-Bokmelderes – 4396,98 eiro.

Ir zināms, ka Latvijas Radio darbinieku arodbiedrība bija lūgusi vadībai atrast iespēju arī ierindas darbiniekus par godu plaši atzīmētajai radio deviņdesmitajai jubilejai „kaut kā paprēmēt”, - to stāsta arodbiedrības pārstāvis, kurš labi saprotamu iemeslu vēlas saglabāt anonimitāti.

Taču saņemts stingrs atteikums – nē, naudas nav, un galu galā nav arī motivācijas sistēmas. Kad šā mēneša arodbiedrības un valdes tikšanās laikā valde „nopūšoties atzinusi”, ka izmaksājusi sev prēmijas par pagājušā gada darbu, valdes locekle M. Tukiša piebildusi, ka nemaz neesot bijis citu variantu, jo „Latvijas Radio ir ļoti daudz naudas, kas nav iztērēta”.

Tomēr šī nauda ir tikusi tikai dažiem. Kā liecina Dienas rīcībā esošā informācija, Latvijas Radio vadības rīkojumi pamatdarbības jautājumos apliecina – nevienam pašam darbiniekam šogad nav piešķirta prēmija, naudas balva, vai motivācijas bonuss par labu darbu. „Secināms, ka labie rezultāti ir tikai un vienīgi trīs valdes kundžu sasniegums,” ar ironiju saka arodbiedrības pārstāvis.

„Latvijas Radio valde un Latvijas Radio arodbiedrība ikdienas darba attiecībās ir diskutējusi par prēmiju piešķiršanu darbiniekiem saistībā ar Latvijas Radio 95 gadu jubileju. Tā kā prēmijas ir maksājums par darbinieka individuālajiem darba izpildes rezultātiem un sasniegtajiem darba mērķiem, Latvijas Radio valde uzskata, ka prēmiju piešķiršana ir saistāma ar darbinieka darba snieguma izvērtējumu, nevis Radio gadadienu,” arodbiedrības pārstāvja ironisko komentāru faktiski apstiprina dāsni prēmētā Latvijas Radio valde.

LTV valdes loceklis salīdzinoši pieticīgāks

Salīdzinoši pieticīgāks ir bijis Latvijas Televīzijas vienīgais valdes loceklis Ivars Priede, attiecībā uz kura prēmēšanu NEPLP šā gada 24. septembrī ir pieņēmusi gandrīz identisku lēmumu.

„VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim par darbības rezultātiem 2019.gadā piešķirama prēmija 50% apmērā no kapitālsabiedrības valdes locekļa viena mēneša atlīdzības apmēra, vienlaikus uzdodot VSIA Latvijas Televīzija valdes loceklim veikt kapitālsabiedrības rīcībā esošo finanšu līdzekļu novērtējumu, rūpīgi izvērtējot VSIA Latvijas Televīzija finansiālās iespējas veikt iepriekš norādītas prēmijas izmaksu un tās izmaksas ietekmi uz valsts kapitālsabiedrības budžetu,” skaidro NEPLP.

Kā apliecina Latvijas Televīzijas (LTV) valdes loceklis I. Priede, viņam šā gada otrajā pusgadā arī tiešām izmaksāta prēmija, taču tā ir bijusi divreiz mazāka nekā trim Latvijas Radio vadītājām, - I. Priedem aprēķināta un izmaksāta 2587,50 eiro liela prēmija.

Savukārt Latvijas Televīzijas darbinieku saņemtās veltes medija dzimšanas dienā gan bijušas līdzvērtīgas Latvijas Radio pasniegtajām. „Katrs LTV darbinieks LTV dzimšanas dienā saņēma pierakstu blociņu un pildspalvu ar LTV simboliku, kā arī šokolādīti, bet direktori un struktūrvienību vadītāji – arī krūzīti ar LTV simboliku,” skaidro I. Priede, vēl nosūtot arī fotoattēlus ar dāvanu komplektiņiem.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...