„Sabiedriskais” Latvijas Radio pārdomājis: mēs paudām nevis „precizējamu informāciju”, bet „viedokli” – un mums ir svētas tiesības par nodokļu maksātāju naudu apd... jebkuru un liegt tam iespēju atbildēt
PIETIEK20.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Sabiedriskais” Latvijas Radio, kurš iepriekš oficiālā vēstulē bija apliecinājis, ka tā darbinieks, Egila Levita ar Triju Zvaigžņu ordeni apveltītais Aidis Tomsons Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījumu lietas sakarā ir tiešajā ēterā par Lato Lapsu paudis nepatiesu, „precizējamu informāciju”, tagad ir pārdomājis, - esot runa nevis par informāciju, bet gan par viedokli, un „sabiedriskajam” radio esot svētas tiesības par nodokļu maksātāju naudu apd… jebkuru un tai pašā laikā liegt tam iespēju atbildēt. Pietiek.com publicē Latvijas Radio jauno skaidrojumu pilnā apmērā.
„VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Latvijas Radio) 2023.gada 10.martā saņēma Jūsu vēstuli (turpmāk - vēstule), kurā atkārtoti izklāstāt savu viedokli par š.g. 3.marta raidījumu “Krustpunktā” un to, ka Jūsu ieskatā, A. Tomsons būtu paudis par Jums nepatiesas, melīgas ziņas, kā arī atkārtoti pieprasījāt sekojošo:
“[..] pieprasu VSIA Latvijas radio: 1) atsaukt melīgās ziņas likumā noteiktajā kārtībā un atvainoties man par šo melīgo ziņu izplatīšanu, 2) izplatīt manu atbildi audioieraksta formā, kas atbilstoši likumā noteiktajam būtu ne īsāka par 90 sekundēm. Par veidu, kādā saņemt no manis šo ierakstu, sazinieties ar mani pa tālruņa numuru 29277525 vai elektronisko pastu.”
Kā jau esat informēts, Latvijas Radio izvērtēja Jūsu jau iepriekš saņemto (vēstule reģistrēta 06.03.2023. ar reģ. Nr. 14/ B2-6.2S) tāda paša rakstura lūgumu un 2023.gada 10.martā informēja Jūs, ka šā gada 10.martā raidījumā „Krustpunktā” precizēs informāciju par Jūsu juridisko statusu kriminālprocesā, kas saistīts ar raidījumā apspriesto bijušās VID izmeklētājas Initas Lūres interviju laikrakstam „Diena”, kā arī rakstiski atvainojās par ēterā izskanējušo neprecīzo informāciju.
2023.gada 10.marta raidījumā “Krustpunktā” žurnālists Aidis Tomsons ne vien atvainojās Jums par to, ka š.g. 3.marta raidījumā “Krustpunktā” bija paudis savu viedokli, no kura Jūs maldīgi secinājāt, ka A. Tomsons runā par jūsu aizdomās turamā statusu kriminālprocesā, bet arī izskaidroja savu 3.marta raidījumā “Krustpunktā” pausto vēstījumu un sniedza tam kontekstus.
2023.gada 10.marta raidījumā “Krustpunktā” A. Tomsons teica:
“Pagājušajā raidījumā, kad to vadīja Māra, kā atceries, mums runa bija arī par laikrakstā „Diena” publicēto interviju ar Valsts ieņēmumu dienesta savulaik darbinieci Initu Lūri. Tajā bija minēts, ka VID tiek veidotas pasūtījuma lietas, un intervētājs bija secinājis, ka savulaik Lato Lapsas un Jurģa Liepnieka mājās veiktā kratīšana varētu būt speciāli pasūtīta. Runājot par to, es šajā raidījumā cita starpā sacīju, ka pēc tam, kas ir sekojis pēc intervijas publicēšanas, „es redzu divu aizdomās turamo izmisīgu cīņu censties sevi attaisnot”. Pēc šī raidījuma Latvijas Radio ir saņēmis vēstuli no Lato Lapsas, kurā viņš uzskata, ka esmu paudis nepatiesas ziņas, ka viņam ir kriminālprocesā aizdomās turētā statuss, un ka man šīs melīgās ziņas ir jāatsauc un viņam jāatvainojas.
Man gribas reaģēt uz šo vēstuli, un vispirms Lapsas kungam laipni paskaidrot, šis bija komentārs nevis ziņu pasniegšana, un komentārā vienmēr ir svarīgi klausīties kontekstu. Es raidījumā runāju nevis par pašreizējo procesuālo statusu krimināllietā, bet par interviju laikrakstā, un tur teiktā sasaistīto ar 2021.gadā veiktajām kratīšanām, tajā skaitā Lato Lapsas dzīvesvietā, kuras, atceramies, bija sankcionētas, jo izmeklēšanai bija aizdomas, ka Lato Lapsa ir iesaistīts lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā. Tā to oficiālajā paziņojumā tolaik norādīja Valsts ieņēmumu dienests.
Man likās pašsaprotami, ka kratīšanas tiek sankcionētas vien tad, ja kādu tur aizdomās par kaut ko nelikumīgu. Taču ja Lato Lapsa, un, iespējams, arī vēl kādi klausītāji domā, ka vārdu salikumu „aizdomās turamie” drīkst lietot tikai, runājot par procesuālo statusu, tad es gan tā nedomāju. Bet ja tādā veidā rodas pārpratumi, es no sirds par to atvainojos.
Jāpaskaidro arī tas, ka man līdz šim nebija vajadzības interesēties par konkrēto kriminālprocesu, tāpēc man nebija informācijas, kāds statuss Lato Lapsam ir šajā lietā. Bet nu viņa vēstule lika to noskaidrot. Kolēģi prokuratūrā uzzināja, ka Lato Lapsas statuss konkrētajā lietā saucas „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. Tātad, lai nebūtu pārpratumu, kriminālprocesā, kas tiek izmeklēts, Lato Lapsas statuss ir nevis aizdomās turētais, bet gan „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess.”
Tātad vēlreiz uzsveram, - lai arī Jums, iespējams, varēja rasties maldīgs priekšstats, ka esat “aizdomās turamā” statusā kādā, Jūsuprāt, kriminālprocesā, A. Tomsons š.g. 10.martā raidījumā “Krustpunktā” Jums atvainojās un, vēl jo vairāk, izklāstīja savu viedokli atkārtoti.
Tādējādi, neraugoties uz to, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas paredz nepatiesu ziņu atsaukšanas kārtību, nevis viedokļa, Latvijas Radio uzskatīja par nepieciešamu rīkoties atbildīgi un atbilstoši augstiem žurnālistikas standartiem un atvainoties Jums ēterā.
Savukārt Jūsu lūgumu par atbildes izplatīšanu audioieraksta formā Latvijas Radio uzskata par nepamatotu, jo šādas tiesības ir tikai tādai personai, attiecībā uz kuru ir izplatītas nepatiesas ziņas.
Tāpat Latvijas Radio Jūs informē, ka atbilstoši likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 22.pantam Jums netiks izsniegta nekāda veida informācija par to, kā Latvijas Radio noskaidroja Jūsu juridisko statusu kriminālprocesā, kas saistīts ar raidījumā apspriesto bijušās VID izmeklētājas Initas Lūres interviju laikrakstam „Diena”.
Visbeidzot informējam, ka Latvijas Radio galvenā redaktore A. Brauna ir tiesīga parakstīt Jums atdresētās vēstules, pamatojoties uz Latvijas Radio valdes A. Braunai izsniegto pilnvaru.
Ņemot vērā, ka A. Brauna šīs vēstules nosūtīšanas dienās atrodas attaisnotā prombūtnē, to paraksta Latvijas Radio valde.
Valdes priekšsēdētāja p.p. U.Klapkalne
Valdes loceklis p.p. Ģ.Helmanis.”
Seko mums 
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
