Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saruna nav iesākusies labi. Natālijas Mihailovas viedokļa raksts lsm.lv  par to, kā viņa redz jau notikušās un gaidāmās pārmaiņas krievu valodas lietojumā Latvijā, ir iemesls ne vien iesniegumam sabiedrisko mediju ombudam, tas raisījis jaunus verbālus uzbrukumus autorei un sabiedriskajam medijam sociālās tīklošanās platformu diskusijās, tas radījis sabiedriska medija kolēģos iespaidu, ka "tūlīt mūs piespiedīs šo visu aizvērt".

Tāpēc nolēmu uzrakstīt par to, ko esmu šajā rakstā izlasījusi, ko esmu ieraudzījusi LSM.LV un ārpus sabiedriskā medija. Reakcijās uz raksta viedokļiem ieraudzīju risku, ka sabiedriskais medijs nevar pilnvērtīgi pildīt savu pienākumu, piedāvājot plurālistisku un atvērtu diskusiju vidi. Aizliegt, apklusināt, jā, cenzēt, cik stingri vien varu, to dzirdu diskusijā publiski un man adresētajā sarakstē.

Par atšķirīgu skatījumu. 2021. gada Baltijas Mediju izcilības centra pētījumā Latvijas iedzīvotāji, līdzās Lietuvas un Igaunijas respondentiem, izcēlās ar augstāko atbalstu viedokļu daudzveidībai. Apgalvojumam "Es mērķtiecīgi meklēju informāciju par svarīgiem  notikumiem un viedokļus, kam es nepiekrītu", 44% atbildēja, ka pilnībā vai vairāk piekrīt (34% Igaunijas, 41% Lietuvas respondentu).

Arī 2022. gada ombuda pētījumā Veikta sabiedrisko mediju prioritāro mērķauditoriju izpēte | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (seplp.lv) fokusa grupu diskusijās prasība pēc viedokļu daudzveidības bija vienīgais princips, kuru diskusiju dalībnieki lika sabiedrisko mediju satura vērtējuma priekšplānā, neatkarīgi no valodas, dzīvesvietas, profesijas. Sarunai turpinoties, kāds gan paškritiski atzina, ka, protams, meklē esošajām atbilstošas domas un par viedokļu daudzveidību iedomājas, kad savu pozīciju medijos neierauga.

2022. gada sabiedriskā labuma tests (3565 respondenti) piedāvā atbildes uz jautājumu, vai sabiedriskie mediji "ataino dažādus viedokļus, arī tos, kuri atšķiras no mana" Sabiedriskais labums | Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (seplp.lv). Kopējais rezultāts rāda lielas attīstības iespējas – 56% respondentu piekrīt (60% – par LSM, 56% – par LTV, 52% – par LR). Līdzīgi rezultāti redzami atbildēs par to, vai sabiedriskais medijs "saturā iekļauj viedokļus, kas ataino arī manus uzskatus" – 58% tam piekrīt (64% – par LSM, 57% – par LTV, 55% – par LR). Daudz retāk piekrīt mazākumtautību respondenti – 37% (47% par LSM, 35% – par LTV, 32% par LR). Šie dati var palīdzēt ieraudzīt kopainu starp sūdzībām, skaļiem apgalvojumiem, apsūdzībām un citādā viedokļa pārstāvju apzīmogošanu. Citi viedokļi ir svarīgi, to daudzveidība joprojām ir ļoti nozīmīga daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

Par rakstu. Tajā izlasīju autores emocionālu reakciju uz aktuālajiem notikumiem ap krievu valodas lietojumu. Ne velti viņa raksta, ka ļoti pārdzīvo, piemēram, ziņas par Leļļu teātra lēmumu vairs nepiedāvāt izrādes krievu valodā. Es ieraudzīju ironiju virsrakstā. Es izlasīju, ka Natālija Mihailova Latviju sauc par mājām, ka nevēlas, lai viņu valodas dēļ automātiski saista ar Putinu un ilgstošo vardarbību Krievijas karā pret Ukrainā.

Vai es piekrītu visam rakstā teiktajam par krievu valodas vietu un tās īpatsvara samazināšanas sekām? Es nepiekrītu, un viegli varētu doties argumentu kaujā, pierādot, ka dzīves kvalitāte vienā valodas vidē būs daudz augstāka visiem sabiedrības pārstāvjiem, ka dzimšanas vieta un nodokļu maksāšanas fakts nevar garantēt noteiktas valodas lietošanu konkrētā teritorijā.  Es atrastu lieliskus piemērus, kas autori burtiski iedzītu zemē, jo, to lasot, man dažas reizes kaut kas iesāpējās sirds apvidū, dažas domas burtiski radīja asam dūrienam līdzīgas izjūtas. Bet es to šoreiz nedarīšu, jo rakstā beidzot izlasīju to, ko gribēju uzzināt. Atšķirīgo, nezināmo. Savus iespējamos argumentus esmu dzirdējusi, lasījusi atkal un atkal. Šajā rakstā izlasīju to, ko es nezinu un nesaprotu, jo šīs domas netiek jautātas, stāstītas – varbūt tiek slēptas.

Es neesmu gatava dzīvot agrāko aizvainojumu stereotipos un visus vērtēt pēc vienas pazīmes, tāpēc man interesē, ko tagad domā kāda Latvijas iedzīvotāju daļa, kāds ir domāšanas modelis, kāds ir pamatojums, izmantotie argumenti. Es zinu, ka arī tie, ko saucam par krievvalodīgajiem, ir dažādi un domā dažādi. Kā?

Tas ir viedokļa raksts viedokļu sadaļā. Viens. Skats uz sarežģītu, daudzslāņainu jautājumu. Zinu, ka ir citi un citādi viedokļi, piemēram, tas, ko izdzirdēju pēc filmas "Viss būs labi", kad pēc seansa "Kino Bize" zālē negaidot ienāca režisors Staņislavs Tokalovs. Es citādi neuzzinātu, cik skaidri cilvēks var izstāstīt, ka mācības krievu skolā nav nolemtība, ka tāpēc cilvēki nekļūst par putinistiem vai "krievu pasaules" apjūsmotājiem, ka viņa paaudzei nav ne svarīga, ne interesanta Latvijā agrāk populārā versija  par 9. maiju vai nicinājums pret latviešu valodu. Tikpat pārliecināti, kā aizstāvot N. Mihailovas tiesības izteikties sabiedriskajā medijā, es tālāk domāju kritiski vērtēt manas un citu iespējas uzzināt dažādus viedokļus par viņas skartajiem jautājumiem sabiedriskā medija saturā.

Par kontekstu un diskusiju. Kopš gada sākuma rus.lsm.lv sadaļā "Ārpus ētera" publicēti astoņi Natālijas Mihailovas raksti. Sadaļā ir vēl divi regulāri autori – kultūras žurnālisti Andrejs Šavrejs un Dmitrijs  Belovs, kas lielākoties raksta kino un teātra recenzijas, uzstājas kā eksperti. N.Mihailova no indivīda perspektīvas analizē aktuālos sabiedriski politiskos notikumus.

Manuprāt, "Ārpus ētera" īsti nav piemērota sadaļa "parastā cilvēka" dažādu viedokļu uzzināšanai. Redzot, kā izvēršas diskusija ap vienu rakstu, domāju, ka kaut kas jāmaina programmu un formātu struktūrā, lai dotu iespēju arī citiem piedalīties sarunā par šiem sarežģītajiem, sabiedriski politiskajiem jautājumiem. Es uzskatu, ka sabiedriskajā medijā jāveido formāts, kas var kļūt par platformu iespējai izteikties, diskutēt, pamazām pierast, ka saruna par atšķirīgo, pretējo var notikt. Tas nevar palikt kā atsevišķu autoru brīvā laika viedokļu sleja.

Šobrīd sabiedrisko mediju dažādās platformās trūkst viedokļu formātu, esošie ir paredzēti ekspertu, amatpersonu, viedokļu līderu diskusijām. Tie nedod iespēju uzzināt, ko domā un kā aktuālo tver tie, uz kuriem attiecas gan likumu izmaiņas par valodas lietojumu, gan aktīvistu kampaņas polarizēto uzskatu pārstāvju grupās, gan reālās pārmaiņas pilsētas vidē. Līdzīgi, kā daudzi pēc kara sākuma un pārdzīvojot tā šausmas, metoties iekšā ziedošanas kampaņās, palīdzot bēgļiem, jautāja, ko gan domā Krievijas iedzīvotāji, es gribu zināt, ko domā dažādi Latvijas iedzīvotāji. Man šķiet nepieļaujami, ka tāda filma, ko radīja Vladislavas Romanovas interese par  viņas dzimtās pilsētas  Daugavpils cilvēku domām, ir individuāls projekts, nevis daļa no sabiedrisko mediju "seriāla". Man šķiet, ka nezināt, kā un kāpēc mainās sabiedriskā doma, nav pieļaujami pat tad, ja ik pa laikam uzzinām, cik liela Latvijas iedzīvotāju daļa atbalsta vai neatbalsta Ukrainu karā pret Krieviju, ilgojas vai neilgojas pēc slēgtajiem Krievijas TV kanāliem. Šajā tēmā ir vēl ļoti daudzi svarīgi jautājumi, arī tie, kam nav tiešs sakars ar karu, bet visu mūsu dzīvošanu Latvijā.

Par sekām. Atgriezīsimies pie šī teksta iemesla. Tie ir skaidri izteikti un publiski pārmetumi, ka "nepareizais" viedoklis par latviešu valodu nedrīkst būt, tas nedrīkst tikt izteikts un publicēts. Vēl vairāk, ja kas tāds parādās, jāuzbrūk autorei, viņa jāmēģina pazemot, apsaukāt, bet sabiedriskie mediji jāpasludina par tādiem, kas nebūtu atbalstāmi no sabiedrības līdzekļiem, jo nodevīgi un "neatbilstoši". Es to esmu nosaukusi par stratēģisko apklusināšanu, jo šādus pārmetumus saņem katrs, kas iedrošinās pat nevis runāt, bet iebilst pret sarunas toni, naidīgumu. Es zinu, ka daudzi jau atsakās izteikties, atzīst sevis apklusināšanu, bet neatsakās no sava viedokļa. Saprot arī to, ka klusēšana neko neuzlabo, uzbrukumi turpināsies jebkāda iemesla dēļ. Arī dažādu Latvijas sabiedrības grupu domu un uzskatu atšķirības nezudīs, ja tās tiks ignorētas, noliegtas. Mēs tikai mazāk sapratīsim par notiekošo un par cilvēkiem, kas šeit dzīvo. Un tas ir populārais drošības jautājums, kas nereti tiek izmantots arī atšķirīgo viedokļu apklusināšanai.

Es zinu, ka  "pareizā viedokļa" niknie aizstāvji metīsies virsū arī man tikai par to vien, ka esmu par redakcionālo neatkarību, tāpēc netaisos pieprasīt raksta izdzēšanu, ka domu un uzskatu  brīvas izteikšanas tiesības attiecinu arī uz tiem, kam nepiekrītu. Tā jau ir izkopta stratēģija, kas sāksies ar ņirgāšanos par tekstā atrastiem vārdiem, turpināsies ar kādu tizlu mēmi, nonākot pie personiskiem uzbrukumiem. Kāds melu portāls, cerībā uz papildu klikšķiem, iespējams, mani citēs, brīvi ieliekot mutē to, kas ne šeit, ne citur nav teikts. Uzkūdītie sekotāji brēks, ko gan es vēl nezinu par krieviem, ja viss jau sen zināms un skaidrs, jo "patiesība ir mūsu pusē". Tas viss būs par vienpusību, par vardarbību, par naidu un par izslēgšanu.

Tad ziniet, nē, es neesmu aizmirsusi ne savas ģimenes izsūtītos, ne trimdā aizdzītos, ne savus sadzīviska vai politiska rakstura aizvainojumus, kas saistīti ar latviešu vai krievu valodas lietojumu. Es tikai nespēju piedzīvot nekādu gandarījumu vai simbolisku atriebību par mīļu cilvēku salauztajiem dzīvēm un ļoti smagiem likteņiem, atkal un atkal ar savu vienīgo patiesību uzbrūkot citiem cilvēkiem un aizliedzot viņiem izteikties.

Tieši tāpēc es uzskatu, ka diskusijai par un ap dažādiem uzskatiem, dzīves scenārijiem, attieksmēm un piederību jābūt tieši sabiedriskajos medijos.

* sabiedrisko mediju tiesībsardze. Ar viņas darbības augļiem var iepazīties, piemēram, šajā publikācijā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...