Iesaki rakstu: 
Ja atceraties, bija tāda publiska kampaņa, pirms vairākiem gadiem: “Nemēslo mežā! Par cūku pārvērtīsies!” Latvijas sabiedriskie mediji ir mūsu informatīvo vidi piemēslojuši ilgu laiku. Piemēslojuši ar antivērtību propagandu, kremļa naratīviem, politisko pasūtījumu rakstiem. Un izskatās, ka beidzot tas ir noticis – LSM vadība ir pārvērtušies par cūkām!
Gadadienā, kad atceramies krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, LSM nopublicējuši karikatūru, kurā ukraiņu karavīri attēloti kā cūkas. Pēc tam sekoja neveikli skaidrojumi, ka tā ir karikatūru sērija, kur visi tēli ir cūkas, līdz beidzot zīmējums tika dzēsts.
Mazākā no problēmām ir, manuprāt, ar apziņas traucējumiem sirgstošās mākslinieces zīmējumi (mākslinieku darbi vienmēr ir viņu dvēseles/apziņas spoguļattēls). Galvenais ir, ka šāds saturs (no mūsu nodokļiem apmaksāts) nonāk sabiedriskajos medijos. Satraucoši, ka krievijas uzstādījumiem atbilstošas publikācijas LSM var atrast gandrīz ik dienu. Par to esmu daudz rakstījis un arī publiski aicinājis Valsts drošības dienestu risināt situāciju.
Šis ukraiņus izsmejošais stāsts nav ne izņēmums, ne nejaušība. Tā ir apzināta redakcionālā politika, kura neatkarīgi no cēloņiem veido kremlim nepieciešamu informatīvo atbalstu Latvijā. Arī šoreiz prokrieviskie soctīkli un mediji ar baudu apgremo šo LSM “mākslas darbu”.
Pat, ja pieņemam nekaitīgāko iespējamību, ka LSM vadība arī sirgst ar apziņas traucējumiem, respektīvi – domāšanas veids ir kreisā liberālisma saēsts, arī tad LSM vadība ar steigu ir jāmaina, jo tas ir mūsu valsts drošības jautājums. Nemaz nerunājot par lielo iespējamību, ka LSM vadība ir krievijas ietekmes aģenti.
Vēlos atvainoties visiem maniem ukraiņu draugiem, un apliecināt, ka šādi pasauli redz niecīga mūsu tautas daļa, nožēlojama un nicināma minoritāte!
Ukrainas karavīri mirst frontē. Arī par mums. Un ar savu cīņu palīdz izgaismot mūsu tautas un valsts iekšējos ienaidniekus. Cienot ukraiņu nestos upurus, mūsu pienākums ir ne tikai sniegt visa veida palīdzību Ukrainai, bet arī sakārtot un nostiprināt savu valsti!
LSM vadība beidzot ir jāmaina!
Seko mums 
Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.
Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. 2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
