Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labdien, Oliņa kungs! Rakstu Jums kā LSM.lv Interneta platformu direktoram. Man pie Jums norādīja vērsties Latvijas Radio. Šodien no pulksten 13:05 līdz 13:45 es tiešraidē klausījos Latvijas Radio 1 raidījumu "Krustpunktā". Tagad es iepazīstos ar LSM.lv lasāmo rakstu "Tiesībsargs par vēlmi grozīt ģimenes definīciju: Satversmi nevajag padarīt par instrukciju vai enciklopēdiju".

Šis raksts atreferē Tiesībsarga teikto, kā arī beigās atstāsta vienu nebūtisku repliku no viena diskusijas dalībnieka, bet nepastāsta ne par grozījumu būtību, ne to, kas ir pats galvenais šajā diskusijā runātais, par grozījumu kontekstu — par apstākļiem, kuru dēļ šie grozījumi vispār ir tikuši iesniegti.

Raidījuma ietvaros vairākās replikās uz Tiesībsarga kritiku grozījumiem ļoti izsmeļošu kritiku, tai skaitā par to, kāpēc grozījumi atkāpjas no Satversmē ierastās lakoniskās valodas, sniedza Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Izrakstu šeit pirmo viņas repliku:

[23:15] Jūlija Stepaņenko: Jā, labdien, kolēģi. Es gribētu sākt ar to, ka es tiešām dzirdēju daudz dažādus viedokļus šodien, arī Tiesībsarga viedoklis bija visai interesants, arī Ilutas Lāces, es mazliet pieskaršos abiem diviem viedokļiem.

Ja mēs runājam par šo redakciju, kuru jūs šobrīd apspriežat, tad šajā redakcijā, protams, ir iekļauta vesela valsts sociālā piedāvājuma pakete, kurš ir tā kā tāds vēlmju un uzdevumu saraksts, kas valstij būtu prioritāri jāpilda. Lakonisms, Tiesībsarga ietvaros, tātad, droši vien šajā gadījumā, šajā pantā mēs to neatradīsim, bet kāpēc — tāpēc, ka Satversmes tiesa 12. novembrī, izmantojot šo Satversmes lakonismu, faktiski ielauzās likumdevēja lauciņā, mēģinot definēt, pa savam mazliet, šo te ģimenes definīciju.

Tāpēc, jā, mums pienācis laiks, kad mums ir jādefinē, kas ir ziema, kas ir vasara, kas ir balts un kas ir melns. Un, ja kādam rodas dažādas interpretācijas, tad šajā gadījumā, protams, tautas atbilde ir šāda. Tātad tautas atbilde ir aizsardzība 110. pantam, precizējot, ko tad mēs esam visi domājuši ar ģimenes definīciju...

Šis te grozījumu konteksts un paskaidrojums, kāpēc grozījumi atkāpjas no Satversmes ierastās lakoniskās valodas, ir ļoti būtisks, lai saprastu, ka grozījumi nav kaut kāds amatieru piedāvājums no zila gaisa.

Vienīgais veids, kā LSM ziņu redakcija ir uzskatījusi par vajadzīgu pārstāvēt raidījumā skaidri paustos iebildumus Tiesībsarga interpretācijai, ir dodot Dmitrija Trofimova ne pārāk būtiskās iebildes par grozījumu iesniegšanas procedūru.

Uzskatu, ka deputātes teiktā neiekļaušana raidījuma atstāstījumā un iebildumu reprezentēšana ar vienu procedurālu atrunu ir tendenciozs diskusijā izrunātā atspoguļojums un pārkāpj Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pantus nr. 2 un 3.

Nosūtu šo vēstuli arī NEPLP.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...