Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiskajā telpā aktīvi tiek spriests par valstij piederošās bankas „Citadele” iespējami drīzo pārdošanu. Tiek piesaukti visdažādākie potenciālie pircēji, minētas dažādas iespējamās pārdošanas cenas, sabiedrība tiek baidīta ar sankcijām no Eiropas Komisijas puses gadījumā, ja banka netiks pārdota līdz šā gada beigām un tamlīdzīgi.

Tomēr visa šī informācija lielākoties ir tikai baumu līmenī, jo patiesie apstākļi par bankas pārdošanas nosacījumiem un procesa gaitu no valdības puses tiek apzināti noklusēti, aizbildinoties ar slepenības zīmogu.

Atklātībā nonākusi vēl satraucošāka informācija: valdība slēgtā sēdē slepeni devusi ekskluzīvas tiesības mēneša pārņemt banku vienam no pretendentiem – ASV investīciju fondam „Ripplewood Holding”, turklāt par ļoti zemu cenu – 113 miljoniem eiro.

Mēs, Latvijas Republikas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, kuru nauda savulaik tika ieguldīta „Parex bankas” pārņemšanā, uzskatām šādu valdības rīcību par nepieļaujamu. Mums nav pieņemami, ka tiekam uzskatīti par zemākas kategorijas cilvēkiem, kuri ir vajadzīgi un nepieciešami vien finasiālu grūtību vai krīzes laikā, bet pret kuriem var izturēties nicinoši un augstprātīgi tad, kad vēlamies saņemt nesagrozītu un nerediģētu informāciju par mūsu visu kopīgi ieguldītās naudas tālāko likteni un iespējām to atgūt.

Šāda valdības attieksme arvien vairāk rada aizdomas, ka bankas „Citadele” pārdošanas process slēpj plašākai sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, kas ar laiku var izrādīties liktenīgi ne tikai ieguldītās kopīgās naudas atgūšanā, bet atkal jau visas valsts finansu sistēmas stabilitātē.

Lūk, tikai dažas problēmas un  jautājumi, kas atklāti un bez mākslīgi uzpūstas slepenības būtu jāizskaidro sabiedrībai, kopīgi meklējot vislabāko risinājumu ieguldītās naudas atgūšanai:

- „Citadele” šī gada pirmajos 6 mēnešos ir strādājusi ar ievērojamu peļņu. Kāda ir ekonomiskā un finansiālā loģika pārdot banku šobrīd, kad pastāv reāla iespēja jau tuvākajā laikā panākt ieguldītās valsts naudas atgūšanu ar ievērojamu peļņu, kas potenciāli būtu ieguldāma valsts nebūt ne spožās finasiālās situācijas uzlabošanā, vienlaikus garantējot arī pārējo valsts bankai izsniegto aizdevumu un ieguldījumu drošību?

- Mēs tiekam biedēti ar dažādām iespējamām sankcijām no EK puses, ja bankas pārdošanas process netiks pabeigts līdz šī gada beigām. Kādos līgumos un dokumentos šīs iespējamās sankcijas ir fiksētas? Vai Latvijas puse apzināti nepārspīlē šo potenciālo sankciju apjomu un sekas?

- Kas un kādā veidā ir aprēķinājis šobrīd figurējošo bankas pārdošanas cenu? Vairāki ekonomisti ir norādījuši uz dīvainu metodoloģiju šīs cenas veidošanā, kas rada aizdomas, ka bankas vērtība tiek mākslīgi pazemināta, iespējams, par labu jau iepriekš zināmam pircējam.

- Šobrīd priekšroka bankas pirkšanai ir dota ASV kompānijai „Ripplewood Holding”.  Notikumu gaita līdz šim  liecina, ka šo kompāniju konsultē un lobē atsevišķiem valdību veidojošiem politiķiem tuvu stāvošas personas ar lielu ietekmi pašreizējā valdībā. Vai šī informācija atbilst patiesībai? Kas īsti ir šie lobisti, kāda ir viņu reālā ietekme un kā intereses viņi patiesībā pārstāv?

- Cik liela loma bankas pārdošanas procesā ir atsevišķu valstu – īpaši ASV – vēstniecībām un kādas vienošanās ir panāktas vai slepeni neoficiāli slēgtas šo vēstniecību pārstāvēto valstu un Latvijas valdības starpā?

- Vai Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības zināt, ar kādiem patiesiem mērķiem nosauktais potenciālais pircējs vēlas veikt darījumu? Vai šī kompānija vēlas uzsākt ilglaicīgu darbību Latvijā, vai ir tikai starpnieks tālākā bankas pārdošanas procesā, kurā ne Latvijas valdībai, ne iedzīvotājiem nebūs praktisku iespēju ietekmēt notikumu gaitu?

- Pats būtiskākais – kāpēc viss bankas pārdošanas process notiek tik lielā slepenībā? Kas ir tie apstākļi un fakti, kurus nekādā gadījumā nedrīkst uzzināt Latvijas nodokļu maksātāji? Vai šis pārspīlētās slepenības režīms ir EK vai pašmāju varas nesēju radīts?

Jautājumu bez šaubām ir krietni vairāk, atbilžu no valdības puses nav. Tāpēc mēs, iniciatīvas grupa, paziņojam par sabiedriskās izmeklēšanas ATKLĀTĪBU PAR „CITADELI” uzsākšanu. Aicinām šajā darbā aktīvi iesaistīties finansistus, ekonomistus, politiķus, mediju pārstāvjus un visus tos, kuriem patiesi rūp, lai Latvijas nodokļu maksātāju nauda kārtējo reizi milzīgos apjomos netiktu vienkārši neprasmīgi vai pat, iespējams, apzināti pazaudēta.

Bez šaubām, ceram arī uz valdības un citu valsts struktūru atbalstu mūsu darbā, sniedzot nepieciešamo informāciju patiesības noskaidrošanā, tāpēc uz pirmo sanāksmi aicināti arī ministri, Saeimas deputāti, kā arī visi interesenti, kuriem šis jautājums šķiet svarīgs un būtisks.

Šobrīd jau esam sagatavojuši virkni iesniegumu dažādām EK institūcijām un amatpersonām, aicinot sniegt atbildes saistībā ar bankas „Citadele” pārdošanu. EK amatpersonu sniegtās atbildes tiks publiskotas.

Nepieļausim, ka sīka, sabiedrības nepilnvarota ļaužu grupiņa uzurpē tiesības lemt par mūsu visu kopīgi ieguldīto naudu, pat negrasoties paskaidrot mums savas rīcības motīvus. Nepieļausim, ka visu mūsu kopīgie līdzekļi tiek izmantoti kādās ne līdz galam saprotamās politekonomiskās shēmās, kas, iespējams, ir pat kādas lielākas ieceres realizēšanas sākums ar mērķi padarīt mūsu valsti vēl vairāk atkarīgu no dažādu ārpusē esošu politekonomisku grupējumu interesēm. Mēs nedrīkstam būt bandinieki arī nekādās ģeopolitiskās spēlēs, jo tikai tā tauta un valsts, kas ir apveltīta ar pašcieņu, tiks cienīta arī pārējo tautu un valstu vidū.

* Ivars Brīvers, ekonomikas zinātņu doktors, Banku augstskolas profesors, Elmārs Zelgalvis, LU profesors, Normunds Duļevskis, zvērināts advokāts, Ivars Redisons, jurists, Imants Liepiņš, žurnālists, Normunds Vilnītis, jurists,  KNAB vadītājs (2009 – 2011), Edvards Ratnieks, jurists, LU doktorants, Mārtiņš Šics, mediķis, Latvijas dzīvības glābšanas asociācijas viceprezidents, Imants Burvis, pilsētas veselības biedrības valdes loceklis, Valts Vīze, vadības zinību students, Aivars Lapšāns, dzejnieks, komponists, Oskars Jepsis, ekonomika students, Haralds Elceris, fotogrāfs, Karīna Lahina, studente, Māris Spriņģis, LU Ekonomikas un vadības fakultātes Finanšu un kredīta katedra, doktors, Dairis Kuciks, ekonomists, uzņēmējs, Aleksandrs Obižajevs, vieglatlēts, vairākkārtējs Latvijas rekordists kārtslēkšanā, Dzintra Mozule, žurnāliste, Ogres novada domes deputāte, Egons Vanuška, Latvijas ekoloģiskās biedrības Kurzemes nodaļas vadītājs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...